Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ceturtdien notikušajā preses konferencē ģenerālprokurors Juris Stukāns joprojām nebija gatavs uzņemties nekādu atbildību ne Jēkabpils slepkavības lietā, ne saistībā ar to, ka gandrīz divus mēnešus pēc slepkavības prokuratūra joprojām nav guvusi pilnu priekšstatu par notikušo. Savukārt pietiek.com šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu prokuratūrai un tās atbildi, no kuras nepārprotami izriet – lai gan pēcāk nogalinātā sieviete izmisumā vērsusies pie ģenerālprokurora, tas viņas vēstulei nav uzmetis pat aci. Savukārt saistībā ar virkni citu jautājumu prokuratūra zīmīgi izvairās no atbilžu sniegšanas.

Iesniegums prokuratūrai

Šā gada 26. aprīlī sabiedriskās televīzijas raidījumā „Kas notiek Latvijā” tika minēti fakti, kas medijos pēc tam tika atspoguļoti šādi:

„Sieviete, kuru nogalināja Leons Rusiņš, bija izmantojusi visus likumā paredzētos līdzekļus, lai sevi pasargātu no varmākas. Viņa kopā ar advokāti vērsās arī pie ģenerālprokurora Jura Stukāna, Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atklāja nogalinātās sieviete advokāte Anna Nore. (..)

Nores kliente pērn septembrī rakstījusi ģenerālprokuroram Jurim Stukānam cerībā, ka tādējādi prokurori pamanīs, ka situācija ir anormāla un ieraudzīs notiekošā kopainu. “Es runāju ar [uzraugošo] prokuroru, sakot, cik nopietna šī lieta ir, viņš atbildēja – šādi mīlnieki, viņi jau tikai draud un neko nedara,” saka Nore.”

Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs plānoju veidot mediju publikācijas par Jūsu iestādes vadītāja Jura Stukāna, iespējams, neētisku, nolaidīgu, labas pārvaldības principiem neatbilstošu, prettiesisku rīcību, tāpēc vēlos saņemt no Jūsu iestādes atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

1)   Vai Jūsu iestādē tika saņemta šāda pēcāk nogalinātās sievietes vēstule?

2)   Ja jā, kad tā tika saņemta un kam bija adresēta?

3)   Ja tā bija adresēta J. Stukānam, kas tieši tika lūgts šai personai?

4)   Kāda atbilde tika sniegta sievietei?

5)   Kādas darbības veica J. Stukāns saistībā ar vēstulē izteiktajiem lūgumiem?

6)   Kāda bija šo darbību efektivitāte un iznākums?

Par iesnieguma izvērtēšanu

Latvijas Republikas prokuratūras Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļā 2023.gada 28.aprīlī saņemts Lato Lapsas (turpmāk – iesniedzējs)  2023.gada 27.aprīļa iesniegums par informācijas sniegšanu.

Iesniegumā, izdarot atsauci uz 2023.gada 26.aprīlī televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā” atspoguļoto informāciju, izteikta vēlme saņemt atbildes uz vairākiem iesniedzēja izvirzītajiem jautājumiem.

Iesniegumā ietvertais pirmais un otrais jautājums saistīti ar informācijas pieprasījumu par personas Prokuratūras iestādei adresēta iesnieguma saņemšanas fakta apstiprināšanu un šajā iesniegumā norādīto adresātu. Iesniedzējam tiek sniegta informācija, ka 2022.gada 15.septembrī Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts personas iesniegums, kas adresēts Latvijas Republikas ģenerālprokuroram.

Iesniegumā ietvertais trešais, ceturtais, piektais un sestais jautājums saistāmi ar informācijas pieprasījumu par personas iesniegumā ietvertajiem lūgumiem, kā arī sniegtās atbildes saturu. Atbildot uz šiem jautājumiem, iesniedzējs tiek informēts, ka, neskatoties uz to, kam ir adresēts personas iesniegums, Kriminālprocesa likums nepiešķir personām tiesības brīvi izvēlēties amatpersonu, kura izskatīs iesniegumu, un Latvijas Republikas ģenerālprokurors personīgi nav skatījis iesniedzēja interesējošo personas iesniegumu. Atbilstoši piekritībai tas nekavējoši nodots izlemšanai Austrumzemgales prokuratūras prokuroram, kurš 2022.gada 20.septembrī Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā izlēmis iesniegumu daļā pēc būtības, savukārt pārējā daļā, ar konkrētiem norādījumiem, izskatīšanai pēc piekritības nosūtījis izmeklēšanas iestādei.

Informāciju par personas iesnieguma saturu prokuratūra nav tiesīga sniegt, jo gan šis iesniegums, gan ar tā izlemšanu saistītie materiāli, kas, cita starpā, ietver sevī arī ziņas par kriminālprocesuālajām darbībām, ir pievienoti krimināllietas materiāliem pirmstiesas kriminālprocesā, kas šobrīd atrodas izmeklēšanas iestādē. 

Kriminālprocesa likuma 375.pants “Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem” reglamentē kārtību, kādā personas ir tiesīgas iepazīties ar krimināllietas materiāliem pirmstiesas kriminālprocesa stadijā un arī pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā, kā arī to personu loku, kuras apveltītas ar attiecīgajām tiesībām. Norādītā Kriminālprocesa likuma panta pirmajā daļā likumdevējs ir strikti noteicis, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Minētie ierobežojumi cieši saistāmi ar Kriminālprocesa likuma 396.pantā “Aizliegums izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas” nostiprināto ikvienas personas, tostarp, amatā augstāku amatpersonu, pienākumu neizpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas citām personām. Norādītā Kriminālprocesa likuma panta pirmā daļa noteic, ka pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai izpaužamas tikai ar izmeklētāja vai prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Persona, kurai likumā noteiktajā kārtībā ar pilnvarotās amatpersonas atļauju ziņas ir izpaustas, rakstveidā tiek brīdināta par kriminālatbildību par šādu ziņu tālāku izpaušanu.

Ievērojot minēto skaidrojumu, vēlreiz uzsverams, ka informācija par kriminālprocesā iegūtajām un krimināllietas materiālos nostiprinātajām ziņām par faktiem, tiek izpausta speciālā likuma, proti – Kriminālprocesa likuma – noteiktajā kārtībā.

Gadījumā, ja iesniedzējs objektīvi ieskata, ka ar šo atbildi ir aizskartas Informācijas atklātības likumā paredzētās tiesības saņemt informāciju, tad saskaņā ar šī likuma 15.panta pirmo daļu iesniedzējam ir tiesības mēneša laikā no atbildes saņemšanas to apstrīdēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas prokurore Evija Zariņa

Novērtē šo rakstu:

78
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi