Stukāns joprojām mēģina noliegt savu kā ģenerālprokurora atbildību Jēkabpils slepkavības lietā, tikmēr prokuratūras dokuments vieš zināmu skaidrību
PIETIEK08.06.2023.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien notikušajā preses konferencē ģenerālprokurors Juris Stukāns joprojām nebija gatavs uzņemties nekādu atbildību ne Jēkabpils slepkavības lietā, ne saistībā ar to, ka gandrīz divus mēnešus pēc slepkavības prokuratūra joprojām nav guvusi pilnu priekšstatu par notikušo. Savukārt pietiek.com šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu prokuratūrai un tās atbildi, no kuras nepārprotami izriet – lai gan pēcāk nogalinātā sieviete izmisumā vērsusies pie ģenerālprokurora, tas viņas vēstulei nav uzmetis pat aci. Savukārt saistībā ar virkni citu jautājumu prokuratūra zīmīgi izvairās no atbilžu sniegšanas.
Iesniegums prokuratūrai
Šā gada 26. aprīlī sabiedriskās televīzijas raidījumā „Kas notiek Latvijā” tika minēti fakti, kas medijos pēc tam tika atspoguļoti šādi:
„Sieviete, kuru nogalināja Leons Rusiņš, bija izmantojusi visus likumā paredzētos līdzekļus, lai sevi pasargātu no varmākas. Viņa kopā ar advokāti vērsās arī pie ģenerālprokurora Jura Stukāna, Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atklāja nogalinātās sieviete advokāte Anna Nore. (..)
Nores kliente pērn septembrī rakstījusi ģenerālprokuroram Jurim Stukānam cerībā, ka tādējādi prokurori pamanīs, ka situācija ir anormāla un ieraudzīs notiekošā kopainu. “Es runāju ar [uzraugošo] prokuroru, sakot, cik nopietna šī lieta ir, viņš atbildēja – šādi mīlnieki, viņi jau tikai draud un neko nedara,” saka Nore.”
Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs plānoju veidot mediju publikācijas par Jūsu iestādes vadītāja Jura Stukāna, iespējams, neētisku, nolaidīgu, labas pārvaldības principiem neatbilstošu, prettiesisku rīcību, tāpēc vēlos saņemt no Jūsu iestādes atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1) Vai Jūsu iestādē tika saņemta šāda pēcāk nogalinātās sievietes vēstule?
2) Ja jā, kad tā tika saņemta un kam bija adresēta?
3) Ja tā bija adresēta J. Stukānam, kas tieši tika lūgts šai personai?
4) Kāda atbilde tika sniegta sievietei?
5) Kādas darbības veica J. Stukāns saistībā ar vēstulē izteiktajiem lūgumiem?
6) Kāda bija šo darbību efektivitāte un iznākums?
Par iesnieguma izvērtēšanu
Latvijas Republikas prokuratūras Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļā 2023.gada 28.aprīlī saņemts Lato Lapsas (turpmāk – iesniedzējs) 2023.gada 27.aprīļa iesniegums par informācijas sniegšanu.
Iesniegumā, izdarot atsauci uz 2023.gada 26.aprīlī televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā” atspoguļoto informāciju, izteikta vēlme saņemt atbildes uz vairākiem iesniedzēja izvirzītajiem jautājumiem.
Iesniegumā ietvertais pirmais un otrais jautājums saistīti ar informācijas pieprasījumu par personas Prokuratūras iestādei adresēta iesnieguma saņemšanas fakta apstiprināšanu un šajā iesniegumā norādīto adresātu. Iesniedzējam tiek sniegta informācija, ka 2022.gada 15.septembrī Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts personas iesniegums, kas adresēts Latvijas Republikas ģenerālprokuroram.
Iesniegumā ietvertais trešais, ceturtais, piektais un sestais jautājums saistāmi ar informācijas pieprasījumu par personas iesniegumā ietvertajiem lūgumiem, kā arī sniegtās atbildes saturu. Atbildot uz šiem jautājumiem, iesniedzējs tiek informēts, ka, neskatoties uz to, kam ir adresēts personas iesniegums, Kriminālprocesa likums nepiešķir personām tiesības brīvi izvēlēties amatpersonu, kura izskatīs iesniegumu, un Latvijas Republikas ģenerālprokurors personīgi nav skatījis iesniedzēja interesējošo personas iesniegumu. Atbilstoši piekritībai tas nekavējoši nodots izlemšanai Austrumzemgales prokuratūras prokuroram, kurš 2022.gada 20.septembrī Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā izlēmis iesniegumu daļā pēc būtības, savukārt pārējā daļā, ar konkrētiem norādījumiem, izskatīšanai pēc piekritības nosūtījis izmeklēšanas iestādei.
Informāciju par personas iesnieguma saturu prokuratūra nav tiesīga sniegt, jo gan šis iesniegums, gan ar tā izlemšanu saistītie materiāli, kas, cita starpā, ietver sevī arī ziņas par kriminālprocesuālajām darbībām, ir pievienoti krimināllietas materiāliem pirmstiesas kriminālprocesā, kas šobrīd atrodas izmeklēšanas iestādē.
Kriminālprocesa likuma 375.pants “Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem” reglamentē kārtību, kādā personas ir tiesīgas iepazīties ar krimināllietas materiāliem pirmstiesas kriminālprocesa stadijā un arī pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā, kā arī to personu loku, kuras apveltītas ar attiecīgajām tiesībām. Norādītā Kriminālprocesa likuma panta pirmajā daļā likumdevējs ir strikti noteicis, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Minētie ierobežojumi cieši saistāmi ar Kriminālprocesa likuma 396.pantā “Aizliegums izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas” nostiprināto ikvienas personas, tostarp, amatā augstāku amatpersonu, pienākumu neizpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas citām personām. Norādītā Kriminālprocesa likuma panta pirmā daļa noteic, ka pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai izpaužamas tikai ar izmeklētāja vai prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Persona, kurai likumā noteiktajā kārtībā ar pilnvarotās amatpersonas atļauju ziņas ir izpaustas, rakstveidā tiek brīdināta par kriminālatbildību par šādu ziņu tālāku izpaušanu.
Ievērojot minēto skaidrojumu, vēlreiz uzsverams, ka informācija par kriminālprocesā iegūtajām un krimināllietas materiālos nostiprinātajām ziņām par faktiem, tiek izpausta speciālā likuma, proti – Kriminālprocesa likuma – noteiktajā kārtībā.
Gadījumā, ja iesniedzējs objektīvi ieskata, ka ar šo atbildi ir aizskartas Informācijas atklātības likumā paredzētās tiesības saņemt informāciju, tad saskaņā ar šī likuma 15.panta pirmo daļu iesniedzējam ir tiesības mēneša laikā no atbildes saņemšanas to apstrīdēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas prokurore Evija Zariņa
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
