Studenti un jaunieši ar augstāko izglītību ir pārāk īpaši cilvēki, lai dienētu kaut kādā tur valsts aizsardzības dienestā
Latvijas Studentu apvienība09.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
6.augustā norisinājās Latvijas Studentu apvienības (LSA) Domes sēde, kurā Latvijas augstāko izglītības iestāžu studējošo pārstāvji vienbalsīgi apstiprināja LSA nostāju "Par valsts aizsardzības dienestu", uzsverot, ka valsts aizsardzības dienests primāri ir jāorganizē, no tā izslēdzot studējošos un augstāko izglītību ieguvušos jauniešus. Papildus, Aizsardzības ministrijai ir objektīvi jāizvērtē iesaucamo jauniešu skaits, kā arī jāorganizē iesaukšana pēc brīvprātības principa.
Reaģējot uz 2022.gada 5.jūlijā Aizsardzības ministrijas preses konferencē izskanējušo informāciju un sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, kā arī izvērtējot šī brīža ģeopolitisko situāciju un starptautisko pieredzi, LSA 6.augusta Domes sēdē pieņēma nostāju "Par valsts aizsardzības dienestu", kurā LSA pauž, ka valsts aizsardzības dienests ir nozīmīgs un atbalstāms rīks valsts aizsardzības stiprināšanā.
Pēc objektīva izvērtējuma par iesaucamo vietu skaitu vietas, kuras netiek aizpildītas brīvprātīgā kārtā, būtu jāaizpilda izlozes kārtā, kur no personu datubāzes tiek izslēgtas personas, kas iegūst vai ir ieguvušas augstāko izglītību. Tādējādi studējošo iekļaušanu valsts aizsardzības dienestā būtu nepieciešams organizēt pēc brīvprātības principa.
Latvijā uz doto brīdi jau pastāv augsta ranga speciālistu trūkums, kas valsti ir novedis pie kvalificēta darba spēka iztrūkuma vairākās nozarēs, piemēram, medicīnā, pedagoģijā, inženierzinātnēs, u.c. jomās. Balstoties uz kvalificēta darbaspēka trūkumu, ir iespējams novērot stagnāciju valsts ekonomiskajā attīstībā, sociālajā aprūpē, izglītībā un citās jomās, kas ir svarīgas valsts pamatfunkciju veikšanai kā miera periodā, tā karadarbības laikā. Studējošo un absolventu iesaukšanas gadījumā šīm personām tiek ierobežotas iespējas realizēt savu turpmāko profesionālo attīstību, kas atbalstītu valsts ekonomisko, zinātnes u.c. jomu izaugsmi.
Papildus pēc sagatavotā informācijas ziņojuma projekta par VAD izpildi katram jaunietim tiek paredzēts izmaksāt atalgojumu 300 EUR/mēnesī. Šāds atalgojuma apmērs nav pietiekams salīdzinājumā ar Latvijas šī brīža ekonomisko situāciju, lai jaunietis pēc dienesta spētu nodrošināt sev izdzīvošanu. Lai dienests motivētu visus jauniešus attiecīgajā vecuma grupā tajā iesaistīties, LSA norāda, ka dienests būtu jāveido tā, lai pēc tā iziešanas tiktu piedāvāta iespēja dzēst studiju kredītu un izmantot dažādus atbalsta mehānismus, tostarp iegūt pilnībā finansētu augstāko izglītību sevis izvēlētā studiju programmā Latvijā, konkurētspējīgu atalgojumu, pabalstus u.c.
LSA uzsver, ka kopumā valstī ir nepieciešams stiprināt izpratni par valsts aizsardzību un kritiski svarīgo nozaru nozīmību dažādu valsts drošības apdraudējumu priekšā, ir jāizvērtē iespējas kvalitatīvi papildināt kritiski svarīgo nozares studiju kursu saturu ar mācību vielu, kas valsts apdraudējuma gadījumā izglītību ieguvušam speciālistam ļauj piedalīties valsts aizsardzībā. Papildus jāizvērtē iespējas papildināt obligāti apgūstamo civilās aizsardzības studiju kursu ar tēmām, kas ir nozīmīgas, lai veicinātu pareizu un operatīvu sabiedrības rīcību krīzes situācijās. Kā arī ir nepieciešams veikt plašu vispārēju sabiedrības izglītošanu par rīcību krīzes situācijās un iespējām, kā iegūt padziļinātas zināšanas par sevis un līdzcilvēku aizstāvību, piemēram, būt informētam par iespējām pieteikties valsts aizsardzības dienestam, iespējām bez maksas apgūt pirmo medicīnisko palīdzību u.tml.
LSA aicina Aizsardzības ministriju objektīvi izvērtēt to, vai studējošo un absolventu iesaukšana ir vitāli nepieciešama un kādus riskus tas var radīt darba tirgum un valsts ekonomiskajai attīstībai kopumā, kā arī, cik jauniešu katru gadu dienestā būtu iesaucami, vērtējot valsts finanšu un citu resursu iespējas, lai dienestu izveidotu augstā kvalitātē, nodrošinātu kvalitatīvus iesaukto jauniešu dzīves apstākļus un atalgojumu, kas nav zemāks par valstī noteikto minimālo atalgojumu.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
