Strupišu un stukānu tiesiskuma teātris: kā tiek radīta izmeklēšanas ilūzija, lai aizsargātu varas pārstāvjus
Pietiek lasītājs23.04.2025.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Latvijas tiesiskajā sistēmā atkal tiek spēlēta izmeklēšanas izrāde, kuras mērķis ir nevis patiesības noskaidrošana, bet gan sabiedrības nomierināšana un varas pārstāvju aizsardzība. Nesen Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosināja pārbaudi, lai noskaidrotu, vai ir pamats ģenerālprokurora Jura Stukāna atbrīvošanai no amata. Šī pārbaude uzticēta senatorei Aijai Brantai, kura iepriekš izmeklēja ģenerālprokurora iespējamos nevainīguma prezumpcijas pārkāpumus, taču izmeklēšana beidzās bez rezultātiem.
Iepriekšējā izmeklēšanā senatorei bija jāvērtē ģenerālprokurora rīcība, kas, iespējams, pārkāpa nevainīguma prezumpciju. Tomēr šī izmeklēšana beidzās bez konkrētiem secinājumiem vai atbildības uzņemšanās. Tagad, kad atkal tiek izskatīts jautājums par ģenerālprokurora atbilstību amatam, tiek izmantota tā pati senatore, kas iepriekš nespēja vai nevēlējās noskaidrot patiesību.
Šāda prakse rada nopietnas bažas par tiesiskuma principu ievērošanu Latvijā. Ja izmeklēšanas tiek veiktas tikai formāli, bez reālas vēlmes noskaidrot patiesību un saukt pie atbildības vainīgos, tad tas grauj sabiedrības uzticību tiesu sistēmai un veicina bezatbildību varas struktūrās.
Tiesiskuma ilūzija, ko rada šādas izmeklēšanas, ir bīstama demokrātijas pamatiem. Sabiedrībai ir jāpieprasa caurspīdīgums, atbildība un reāla rīcība no tiem, kas ir atbildīgi par tiesiskuma nodrošināšanu valstī.
Šī situācija atgādina, ka bez neatkarīgas un objektīvas izmeklēšanas nav iespējams nodrošināt taisnīgumu un likuma varu. Ir nepieciešams pārskatīt izmeklēšanas procesus un nodrošināt, ka tie tiek veikti godīgi un profesionāli, lai atjaunotu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai. Nav ne mazāko šaubu, ka arī šoreiz tieslietu sistēma parādīs to, ka savējos, lai arī kādus, mēs sargāsim līdz pēdējam.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
