Strīķes vadībā KNAB nesaskata nekā slikta Jaunā laika Bendrātes „marionetes līgumā” ar Lembergu

Kā jau ziņots, Bendrāte vairāk nekā trīspadsmit gadus bija slēpusi to, ka Aivara Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. To apliecināja pagājušā gada oktobrī Pietiek publiskotais Bendrātes un Lemberga trasta līgums, saskaņā ar kuru Ventspils mērs bija piešķīris Bendrātei (toreiz – Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio. Atbilstoši šim Bendrātei bijis – un, spriežot pēc viņas skaidrojumiem, vēl pat pēc 10. Saeimas vēlēšanām bija - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties „tikai un vienīgi” no Lemberga „interešu viedokļa”.

Līgums arī noteica, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi. Pirms katras uzņēmuma dalībnieku sapulces Bendrātei vajadzējis vērsties pie Ventspils mēra pēc norādījumiem, un tāpat Lembergam bijušas tiesības jebkurā brīdī uz Bendrātes vārda iegādātās kapitāldaļas nodot kādai citai personai.

Bendrāte 2250 latu lielo aizdevumu no Lemberga Kurzemes radio daļu iegādei nebija deklarējusi savā amatpersonas deklarācijā, kura viņa iesniedz jau kopš 2002.gada rudens, kad kā Jaunā laika pārstāve stājās 8. Saeimas deputātes amatā. Bendrāte arī vairākkārt kā Jaunā laika pārstāve ir publiski uzstājusies par ētikas jautājumiem.

Viņa pati pēc līguma nonākšanas atklātībā par savām attiecībām ar Lembergu skaidroja, ka „šī bija tāda viņa uzticēšanās man, manis respektēšana, vēlēšanās palīdzēt. Lai gan viņš tur [trasta līgumā] ir sarakstījis visādus ierobežojumus, neviens nekad, nekur, nevienu brīdi mani nav ne uz ko spiedis, nedz arī izmantojis šīs tiesības. Es domāju, drīzāk tas viņam bija tāds formāls pasākums, lai, atbalstot radio staciju, nesanāktu, ka esi tāds muļķītis”.

Tāpat Bendrāte norādīja, ka faktiski visu Lembergam jau esot „atstrādājusi”: „Es domāju, ka tik daudz, cik esmu atstrādājusi tai pašai Ventspilij, lai būtu informācija, lai būtu atpazīstamība... Mēs centāmies, lai šī nauda nebūtu uzdāvināta, bet tiešām atstrādāta. Mēs visu rēķinājām, raidlaikiem bija konkrēta cena, tas viss tika iegrāmatots, un par visu vajadzēja atskaitīties. Tā ka nekas nav uzdāvināts vai aizdots – viss ir atstrādāts.”

Neraugoties uz vairāku kolēģu publiskiem aicinājumiem, Bendrāte arī kategoriski atteicās nolikt Saeimas deputāta mandātu, kurš nu viņai atņemts tikai līdz ar 10. Saeimas atlaišanu.

Nu, pēc astoņu mēnešu ilgas pārbaudes KNAB Strīķes vadībā nonācis pie atzinuma, ka Bendrāte patiešām no biroja viedokļa neko neesot pārkāpusi. Saskaņā ar Strīķes skaidrojumu KNAB kompetencē vispār neietilpstot izvērtēšana, vai valsts amatpersonas deklarācijās ir norādītas patiesas vai nepatiesas ziņas, - par to lai rūpējoties Valsts ieņēmumu dienests.

„Savukārt atbilstoši Biroja kompetencei, izvērtējot Jūsu iesniegumā norādīto informāciju, informējam, ka, pamatojoties uz pārbaudes laikā saņemto informāciju, netika konstatēti fakti, kas liecinātu, ka S. Bendrāte ir pārkāpusi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, bet A. Lembergs gan minētajā likumā, gan Korupcijas novēršanas likumā valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus,” oficiālajā atzinumā raksta Strīķe.

Kā zināms, jau laikā, kad Bendrātes „marionetes līgums” nāca atklātībā un KNAB paziņoja par pārbaudes sākšanu, tika izteikta prognoze, ka šajā gadījumā, ja vien nekas nemainīsies KNAB politiskajos uzstādījumos, birojs nekādus pārkāpumus noteikti nevēlēsies atklāt.

Novērtē šo rakstu: