Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jutai Strīķei stājoties pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietas izpildītājas pienākumiem, gandrīz nekavējoties pieņemts lēmums, ka neilgi pēc 10. Saeimas vēlēšanām atklātajā Jaunā laika pārstāves Silvas Bendrātes „marionetes līgumā” ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu nav saskatāmi nekādi likuma pārkāpumi.

Kā jau ziņots, Bendrāte vairāk nekā trīspadsmit gadus bija slēpusi to, ka Aivara Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. To apliecināja pagājušā gada oktobrī Pietiek publiskotais Bendrātes un Lemberga trasta līgums, saskaņā ar kuru Ventspils mērs bija piešķīris Bendrātei (toreiz – Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio. Atbilstoši šim Bendrātei bijis – un, spriežot pēc viņas skaidrojumiem, vēl pat pēc 10. Saeimas vēlēšanām bija - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties „tikai un vienīgi” no Lemberga „interešu viedokļa”.

Līgums arī noteica, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi. Pirms katras uzņēmuma dalībnieku sapulces Bendrātei vajadzējis vērsties pie Ventspils mēra pēc norādījumiem, un tāpat Lembergam bijušas tiesības jebkurā brīdī uz Bendrātes vārda iegādātās kapitāldaļas nodot kādai citai personai.

Bendrāte 2250 latu lielo aizdevumu no Lemberga Kurzemes radio daļu iegādei nebija deklarējusi savā amatpersonas deklarācijā, kura viņa iesniedz jau kopš 2002.gada rudens, kad kā Jaunā laika pārstāve stājās 8. Saeimas deputātes amatā. Bendrāte arī vairākkārt kā Jaunā laika pārstāve ir publiski uzstājusies par ētikas jautājumiem.

Viņa pati pēc līguma nonākšanas atklātībā par savām attiecībām ar Lembergu skaidroja, ka „šī bija tāda viņa uzticēšanās man, manis respektēšana, vēlēšanās palīdzēt. Lai gan viņš tur [trasta līgumā] ir sarakstījis visādus ierobežojumus, neviens nekad, nekur, nevienu brīdi mani nav ne uz ko spiedis, nedz arī izmantojis šīs tiesības. Es domāju, drīzāk tas viņam bija tāds formāls pasākums, lai, atbalstot radio staciju, nesanāktu, ka esi tāds muļķītis”.

Tāpat Bendrāte norādīja, ka faktiski visu Lembergam jau esot „atstrādājusi”: „Es domāju, ka tik daudz, cik esmu atstrādājusi tai pašai Ventspilij, lai būtu informācija, lai būtu atpazīstamība... Mēs centāmies, lai šī nauda nebūtu uzdāvināta, bet tiešām atstrādāta. Mēs visu rēķinājām, raidlaikiem bija konkrēta cena, tas viss tika iegrāmatots, un par visu vajadzēja atskaitīties. Tā ka nekas nav uzdāvināts vai aizdots – viss ir atstrādāts.”

Neraugoties uz vairāku kolēģu publiskiem aicinājumiem, Bendrāte arī kategoriski atteicās nolikt Saeimas deputāta mandātu, kurš nu viņai atņemts tikai līdz ar 10. Saeimas atlaišanu.

Nu, pēc astoņu mēnešu ilgas pārbaudes KNAB Strīķes vadībā nonācis pie atzinuma, ka Bendrāte patiešām no biroja viedokļa neko neesot pārkāpusi. Saskaņā ar Strīķes skaidrojumu KNAB kompetencē vispār neietilpstot izvērtēšana, vai valsts amatpersonas deklarācijās ir norādītas patiesas vai nepatiesas ziņas, - par to lai rūpējoties Valsts ieņēmumu dienests.

„Savukārt atbilstoši Biroja kompetencei, izvērtējot Jūsu iesniegumā norādīto informāciju, informējam, ka, pamatojoties uz pārbaudes laikā saņemto informāciju, netika konstatēti fakti, kas liecinātu, ka S. Bendrāte ir pārkāpusi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, bet A. Lembergs gan minētajā likumā, gan Korupcijas novēršanas likumā valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus,” oficiālajā atzinumā raksta Strīķe.

Kā zināms, jau laikā, kad Bendrātes „marionetes līgums” nāca atklātībā un KNAB paziņoja par pārbaudes sākšanu, tika izteikta prognoze, ka šajā gadījumā, ja vien nekas nemainīsies KNAB politiskajos uzstādījumos, birojs nekādus pārkāpumus noteikti nevēlēsies atklāt.

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...