Strīķes atbalstītāji nesteidz piedāvāt darbu izcilajai speciālistei
PIETIEK18.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne pirmdien, ne otrdien Pietiek neizdevās atrast nevienu valsts institūciju, kuru vadītāji Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadības konflikta laikā augsti novērtēja biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes profesionālās spējas, bet tagad pēc viņas atlaišanas būtu steigušies izmantot situāciju un piedāvāt augstās klases speciālistei atbilstošu darbu.
"Atbildot uz jūsu jautājumu, vēršam uzmanību, ka ne Valsts policija, ne Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes (IAP) priekšnieks Juris Šulte nav publiski pauduši atbalstu Strīķes kundzei. Juris Šulte ir sniedzis atbildi uz KNAB pieprasījumu sniegt atsauksmi par sadarbību starp VP GKrPP IAP un KNAB apkarošanas bloku, kurā tika norādīts, ka abu struktūrvienību, attiecīgi arī amatpersonu, sadarbība noziedzīgu nodarījumu novēršanā un apkarošanā vērtējama pozitīvi. Šī atbilde ir sniegta starpinstitūciju sadarbības ietvaros un nav uzskatāma par kādas Valsts policijas amatpersonas publiski paustu viedokli vai atbalstu," - šādu atbildi Pietiek sniedza Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse.
Kā 5. janvārī ziņoja LETA, Šulte savā atsauksmē par Strīķi bija "rakstījis, ka, risinot dienesta jautājumus, Valsts policijas Izmeklēšanas atbalsta pārvalde Strīķi var raksturot kā amatpersonu, kurai piemīt teicamas un efektīvas komunikācijas prasmes, sadarbības un personālvadības prasmes. Strīķe ātri izprotot situāciju un apzinoties risināmo jautājumu loku. "Nepieciešamos jautājumus Strīķe risina operatīvi, tādējādi maksimāli ātri nodrošinot atbilstoša mērķa sasniegšanu. Uzdevumu izpildē Strīķe efektīvi iesaista gan savus padotos, gan iesaistās pati, izrādot nepieciešamo iniciatīvu, līdz ar to sasniedzot izpildāmo uzdevumu kvalitatīvu izpildes rezultātu," rakstīts atsauksmē".
"Atbildot uz Jūsu telefoniski uzdoto jautājumu, informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amati pārsvarā ir ierēdņu amati, uz kuriem, ja ir vakance, pēc konkursu izsludināšanas var pieteikties jebkura persona, kura atbilst amatam izvirzītajām prasībām. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju šobrīd J.Strīķes pieteikums uz nevienu no izsludinātajiem amatu konkursiem nav saņemts," - šādu atbildi Pietiek otrdien sniedza VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja.
5. janvārī LETA ziņoja, ka KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu bija lūguši atcelt VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš un Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis, bet cildinošas atsauksmes par Strīķi bija snieguši VID Valsts ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis un Muitas pārvaldes direktora vietniece Sanda Kārkliņa-Ādmine.
"Mūsu rīcībā nav informācijas, ka viņa būtu interesējusies par darbu robežsardzē. Robežsardze arī viņai nav piedāvājusi darbu," - tik lakoniski Pietiek otrdien atbildēja Jevgēņija Pozņaka, Valsts robežsardzes preses pārstāve.
5. janvārī LETA informēja, ka tieši Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts bija ceturtais no augstajām amatpersonām, kas lūdza kā nepamatotu atcelt Streļčenoka lēmumu par Strīķes atlaišanu.
Lakoniska bija arī Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciālistes Unas Rēķes atbilde Pietiek: "17. februārī beidzās pieteikšanās uz vakantajām prokuroru vietām, Strīķe nav pieteikusies."
5. janvārī LETA ziņoja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, rakstiski slavējot Strīķes darbību, minējis, ka "Strīķe veiksmīgi organizē un kontrolē operatīvo darbinieku un izmeklētāju sadarbību kriminālprocesa izmeklēšanas stadijā, bet, "veicot savus dienesta pienākumus praktiskajā darbā, Strīķe ir izlēmīga, prasīga un spēj pamatot savu rīcību"".
Arī ne no vienas citas institūcijas, kuru vadītāji konflikta laikā atzinīgi vērtēja Strīķi kā augstas klases profesionāli, Pietiek nav saņēmis ziņas, ka atlaistajai KNAB priekšnieka vietniecei, izmantojot situāciju, tur būtu piedāvāts darbs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
