Strīķei taisnība: Drošības policijas budžets tiešām grandiozs – četros gados jau dubultots līdz 15 miljoniem
PIETIEK15.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par Drošības policijas neprofesionālu izsekošanu sašutušajai bijušajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei viņas ceturtdienas Facebook ierakstā ir taisnība: Drošības policijas budžets ir jau pārsniedzis „grandiozus” 15 miljonus eiro gadā un četru gadu laikā ir dubultots.
Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Drošības policija jau tradicionāli nevēlas sniegt jebkādas ziņas par sava ikgadējā budžeta apmēriem un izlietojumu, apgalvojot, ka šādu informāciju aizliedz izpaust valsts likuma aizsardzības normatīvie akti.
Šī Drošības policijas slepenība īpaši savādu priekšstatu rada, ņemot vērā, ka Finanšu ministrijas interneta mājas lapā atrodamie dati par valsts budžetu šādu informāciju atklāj - turklāt ne tikai Drošības policijas finansējuma kopapjomu, bet arī tā struktūru.
Kā rāda šie dati, vēl 2014. gadā Drošības policijas kopējais budžets bija „tikai” 7 592 378 eiro, no kuriem gandrīz visa summa - 7 589 994 eiro - bijusi dotācija no vispārējiem budžeta ieņēmumiem. Tiesa, 2384 eiro Drošības policija bija paredzējusi gūt no "ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem". Kas ir šie Drošības policijas sniegtie maksas pakalpojumi, atklāts netiek.
Savukārt 2015. gadā Drošības policijas budžets jau bija palielināts iespaidīgi - par aptuveni trešo daļu, līdz 10 370 563 eiro. Līdz ar to, neraugoties uz pieticīgajiem darbības rezultātiem, Drošības policijas budžets tika palielināts par 2 780 569 eiro.
Arī 2016. gada budžeta palielinājums bija vērā ņemams, tā kopapjomam sasniedzot absolūto Drošības policijas finansējuma rekordu - 11 619 192 eiro. Tātad palielinājums ir vēl par aptuveni 1,25 miljoniem eiro.
Savukārt šim gadam Drošības policijas budžets ir palielināts vēl iespaidīgāk – jau līdz 15 269 475 eiro, tātad vēl par 3,65 miljoniem eiro. Kopumā kopš 2014. gada līdz 2017. gadam šīs iestādes budžets ir jau vairāk nekā dubultots, pieaugot par 7,67 miljoniem eiro.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepriekš nevēlējās atklāt, kurš tieši ierosinājis un aprēķinājis tieši šādu budžeta palielinājumu: viņa preses pārstāve ir vienīgi minējusi, ka pamatā esot "jaunā ģeopolitiskā situācija, notikumi Ukrainā, situācija pierobežā, nepieciešamība rūpīgāk pārbaudīt tos cilvēkus, kas prasa un kam jau ir termiņuzturēšanās atļaujas, nepieciešamība ciešāk uzraudzīt interneta vidi saistībā ar terorisma propagandu u.c. jautājumi".
Līdz ar to iespaidīgais finansējums esot piešķirts, lai "nodrošinātu valsts iekšējo drošību", kā arī, lai "stiprinātu Drošības policijas analītisko kapacitāti, tai skaitā, lai izveidotu termiņuzturēšanas atļauju pieprasītāju pārbaužu un pasažieru datu informācijas analīzes nodaļas", visbeidzot, "finansējums palielināts uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un tehniskā aprīkojuma iegādei".
Neko par nepieciešamību nodrošināt konkrētus darbības rezultātus, kas būtu atbilstoši piešķirtajam finansējumam, Iekšlietu ministrija gan nav ieminējusies.
Seko mums 
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
