Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Intervijā par Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomē izskatīto un portālā Pietiek publiskoto informatīvo ziņojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša iecerēto biroja reorganizāciju - KNAB priekšnieka vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks.

Kādi ir jūsu kā biroja vadošo darbinieku, priekšnieka vietnieku secinājumi par speciāli veidotās komisijas atzinumu saistībā ar Vilnīša iecerētājām reformām, un mērķi kāpēc KNAB vispār tika izveidots?

Alvis Vilks: Man jau šķiet, ka komisijas mērķis bija izvērtēt situāciju ar biroja struktūras reorganizāciju. Bet, pārlasot šo ziņojumu, man rodas iespaids, ka viņi ir nevis pēc būtības vērtējuši šādas reorganizācijas ietekmi uz biroja mērķu sasniegšanu un uz tiem mērķiem, kas birojam noteikti gan likumos, gan politikas plānošanas dokumentos, bet vairāk ir akcentējuši, aprakstījuši ļoti daudzas lietas un gala secinājumu izdarījuši par to, vai priekšnieks bija, vai nebija tiesīgs pieņemt lēmumu par struktūras izmaiņām. Tas, protams, loģiski – biroja priekšniekam ir tāda kompetence. To, es domāju, neviens neapstrīd, bet tas, kas mūs vairāk uztrauc, ir šī te struktūras izmaiņa pēc būtības un tas, kādas sekas tā atstās uz biroja turpmāko darbību pēc būtības. 

Juta Strīķe: Ņemot vērā, ka šī shēma nav tapusi, piedaloties korupcijas novērsējiem un apkarotājiem, kas pa šiem gadiem ir ieguvuši pieredzi, kā varētu uzlabot biroja darbu... Neviens no birojā strādājošajiem speciālistiem nav ņēmis dalību tās izstrādē, un nevienam nav prasīts viedoklis, un neviens pat arī nav zinājis neko par šādu shēmu esamību. Līdz ar to šo reformas shēmu ir veidojuši cilvēki, kuri nodarbojas ar kaut ko citu.

Bet ko šī shēma nozīmētu praktiskajā darbībā?

Strīķe: Praktiskajā darbībā tas nozīmē to, ka no saprotamas, labi funkcionējošas, savstarpēji loģiski izvietotas struktūras viss tiek sajaukts, samaisīts un samests pa mazām šūniņām... 

Vai KNAB reorganizācijai vispār ir loģiskais pamatojums, jeb tas tomēr ir kaut kāds politiskais pasūtījums, par kuru jau tiek runāts ļoti ilgstoši?

Vilks: Nē. Ar pagājušā gada reformām, kas notika – tika samazināts administratīvo nodaļu skaits birojā – faktiski tam varēja atrast pamatojumu un izskaidrojumu. Cita lieta gan, ar ko tas viss ir beidzies, kādi ir tie reālie rezultāti un ieguvumi – par tiem varētu pastrīdēties.

Bet šī shēma, manuprāt, ir pretrunā ar to iepriekšējo biroja politiku, ko mēs esam veidojuši šajos nepilnajos astoņos gados. Proti, biroja izveides pamatos bija ideja, ka birojam jācīnās ar augstākā līmeņa korupcijas lietām.

Ja mēs paskatāmies uz šo shēmu, tad tas ir pilnīgi skaidrs, ka tur ir akcents tieši uz tā saucamo reģionālo nodaļu izveidošanu, kas savukārt tad atkal atņem resursus no tā, lai varētu cīnīties tieši ar augstākā līmeņa korupcijas lietām. Latvijas īpatnība ir tā, ka Rīga koncentrē bezmaz vai pusi iedzīvotāju, šeit koncentrē amatpersonas, partiju struktūras. Tāpēc akcentu likšana uz reģioniem ir faktiski akcenta novirzīšana no augstākā līmeņa korupcijas lietām uz mežsargu vai, es nezinu, vēl kaut kādu pussargu ķeršanu, kas varētu būt nākotne, realizējot šādu shēmu. 

Faktiski tas ir drauds tam, ka korupcijas apkarošana, tā, kas akcentējas uz lieliem koruptīviem darījumiem, valsts amatpersonu pirkšanu, viņu iespējamo kukuļošanu, šī uzmanība tiek sadalīta un novirzīta uz reģioniem, kas ir darbs, ko var veikt arī citas tiesībsargājošās struktūras?

Strīķe: Protams, ka noteiktos laika posmos – Bērnu slimnīcas, Latvenergo un pat Jūrmalas korupcijas lietās – ir ātri jāpiesaista ļoti daudz cilvēku, tāpēc tā shēma ir izveidota tā, lai viņus var ātri mobilizēt, lai viņi atrodas vienā struktūrvienībā. Tagad apkarošana tiek sajaukta ar novēršanu, visi tiek novirzīti prom no Rīgas. Cik būs darba spējīgu cilvēku, kas strādās pret Rīgā notiekošiem noziegumiem – tie, kas saistīti ar lielām naudām, augstiem amatiem un pēc definīcijas apkarošanu. Trīs, četri, pieci cilvēki nevar izdarīt neko, bet neviens jau mums nedos papildu štata vietas vai naudas līdzekļus, lai pietiktu gan Rīgai, gan reģioniem. Pašlaik knapi pietiek, lai cilvēkresursu spēkus vērstu uz to, kas notiek Rīgā. Protams, mēs arī reģionos apkarojam, protams, to var darīt vairāk, bet - uz lielām prioritātēm. Ja mēs visu to nedaudzo, kas ir, sadalām pa reģioniem, tad lielo korupciju apkaros daži cilvēki un tas nav reāli.

Vilks: Ir jau ļoti skaisti piesaukt reģionalizāciju un sakarā ar to piesaukt visus tos riskus uz Austrumu robežas. Tas ir okey – neviens neapstrīd, ka tādu nav, bet tas absurds visā šajā notikumu ķēdē ir tāds, ka savā laikā, kamēr mēs nebļaustījāmies skaļi par reģioniem un Austrumu robežu, tur bija skaļas un lielas lietas, kur varēja runāt par augsta līmeņa korupciju.

Savukārt pašlaik, kad jau vairāk kā pusgadu strādā šī tā sauktā reģionālā nodaļa, laikam ar to rezultātu uzskaiti varētu būt tā paknapāk.  

Ja es pareizi atceros, tad uzstādījumi un informācija, kas ir bijusi par biroja iepriekšējā priekšnieka Alekseja Loskutova tikšanos ar Lembergu un Šķēli, bija nodalīt KNAB uzmanību no korupcijas apkarošanas Rīgā un, teiksim, Strīķi ielikt par priekšnieci kaut kur Daugavpilī?

Strīķe: (smejas) ... Ludzā.

Vārdu sakot, nevis maksimāli sinerģēt spēkus korupcijas apkarošanai, bet mēģināt šos spēkus izkliedēt, lai pēc kāda laika secinātu, ka birojs vispār nav nepieciešams un to var nefinansēt? Un tas viss tādēļ, ka šis birojs nav politiski kontrolējams vai vismaz nebija kontrolējams līdz šim?

Vilks: Pilnīgi loģiski, ka, pārmetoties uz korupcijas apkarošanu reģionos, sabiedrībai faktiski ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums jautāt, kam mums šāda iestāde ir vajadzīga, jo kādus pāris miljonus gadā šāds prieks nodokļu maksātājiem izmaksā. Ja tie rezultāti ir tādi, kādi viņi ir, tad rodas loģisks tālākais, nākamais un pēdējais solis...

Striķe: Gan korupcijas apkarošanas, gan politisko partiju, gan citu nodaļu darbs nav palicis sliktāks. Rezultāti ir labi, bet tajā pašā laikā uzticība birojam nepārtraukti krītas. Tad rodas jautājums, kas klibo – pamatfunkciju veikšana vai komunikācija ar sabiedrību.

Kur ir tā vaina? Vai tā šajā gadījumā ir biroja priekšnieka vaina, ka uzticības reitings birojam tiešām katastrofāli samazinās, ka nav ticības tam, ka šeit tiešām notiek reāla korupcijas apkarošana? Kur ir šī problēma? Vai Vilnītim pašam būtu jāapsēžas un jāaprunājas ar sevi par to, vai viņš ir spējīgs vadīt šo biroju, nevis tā vietā jāizdomā visādas shēmas un reformas, kuras virzīt caur augstām valsts institūcijām?

Vilks: Viena kolēģe, pirms gada ejot projām no darba birojā, teica: „Tu zini, man nav skaidrs, uz kurieni mēs ejam un vai mēs vispār kaut kur ejam.” Un tie vārdi, manuprāt, ļoti labi raksturo šo situāciju, kad mēs runājam par mērķiem un kā tos realizēt, bet kaut kas tiek darīts tāds, par ko notiek milzīgi strīdi, aiz kā faktiski, iespējams, stāv pavisam citādāki mērķi. Ko šādā situācijā darīt? Lai globālos vilcienos pārveidotu biroju, jāveic likuma grozījumi, kur jebkurā gadījumā Saeimai pieder galavārds. Savukārt biroja uzraudzību pēc likuma realizē Ministru kabinets un tiešā veidā Ministru prezidents. Man jau liekās, ka tagad būtu pienācis laiks arī viņiem pateikt kādu savu vārdu.

Jūs domājat – premjeram?

Vilks: Jā, premjeram! Par to, ko viņš par visu šo situāciju domā. Rodas sajūta, ka ir šis konflikts, un no vienas puses biroja darbinieki skaidri pauž viedokli, ka tiek mazināta biroja loma korupcijas apkarošanā, un no otras puses ir biroja priekšnieks Vilnītis, kura viedokli vai darbības leģitimē šis komisijas atzinums – ka viņš var turpināt darboties, ka viņš ir kompetents.

Kāds ir risinājums?

Strīķe: Tāpēc arī mēs vēstulē rakstām, ka mums nav īsti saprotams, ko komisija leģitimē.

Būtībā no pieejamās informācijas mēs sapratām, ka komisijai bija jāskata, vai reģionālajai nodaļai jāatrodas korupcijas apkarošanas blokā vai tā var atrasties ārpus tā. Ziņojumā tiek analizēti iespējamie reģionalizācijas varianti, bet tajā pašā laikā tiek pievienota shēma, kas vairs nav tikai reģionālās grupas izveides jautājums, bet kas reorganizē visu. Shēma Nr.1, kas maina esošo KNAB un izmet miskastē to, kas ir, un taisa jaunu iestādi. Un tas ir pavisam kaut kas cits nekā tas, kas komisijai tika uzdots.

Vilks: Komisija savos secinājumos tā arī skaidri un gaiši norāda, ka atzīst par labu esam šo te shēmu Nr.1.

Strīķe: Jā, shēmu numur viens, bet tajā pašā laikā ziņojuma konstatējošajā un aprakstošajā daļā nekas netiek minēts par administratīvo sodu uzlikšanu, par citas apkarošanas nodaļas pārlikšanu citur, par neskaitāmu grupu izveidi, par to, kas ir speciālo operāciju nodaļa un kas ir trīs līmeņu korupcija. Ziņojums runā par reģionalizāciju, bet apstiprina visu reorganizācijas plānu kopumā.

Tas ir, vai izriet, ka tas apstiprina pavisam citu KNAB struktūru?

Strīķe: Tas būtu līdzīgi kā izskatīt kādu Valsts policijas Centra rajona iecirkni, analizēt tā darbību, bet izdarīt secinājumu par visu Valsts policiju kopumā.

Jūs esat izplatījuši atklātu vēstuli. Kas ir tas, ko jūs sagaidāt no premjera?

Vilks: Nav jau arī tā, ka mēs ar Jutu šeit sēžam un meklējam, kurš tad mūs, nabadziņus, tagad aizstāvēs. Principā mēs uzskatījām par savu pienākumu vēstulē sabiedrību informēt par savu viedokli, jo uzskatām, ka tās ir pietiekami nopietnas izmaiņas.

Tālākais. Ja mēs runājam par politisko līmeni, - skaidrs, ka korupcijas apkarošana valstī nav iedomājama arī bez politiskās gribas un kaut kādiem politiķu pieņemtajiem lēmumiem. Tad, teiksim tā, tīri teorētiski, ja politiķi atzīs šo te shēmu numur viens par labu esam, tad tā ir viena situācija.

Bet tas jau ir izskatīts Nacionālās drošības padomē.

Strīķe: Mēs par to neesam informēti, mums nav neviena oficiāla avota izskaidrojuma.

Bet kas tad notiek, ja politiķi atzīs šo shēmu par labu esam?

Vilks: Es izdaru secinājumu, ka tas nozīmē ļoti kardinālas izmaiņas valsts pretkorupcijas prioritātēs un birojā. Un es nenoliegšu – es tur vairs savu vietu neredzu daudzu dažādu iemeslu dēļ. Ja tomēr politiķus interesē, kas tālāk notiek ar korupcijas novēršanu un apkarošanu valstī, es domāju, ka tad ir pietiekami daudz un dažādu veidu, kā viņi var uzrunāt biroja vadību un situāciju tālāk skaidrot.

Tas nozīmē, ka esat gatavi atkāpties no amatiem?

Strīķe: Mēs netaisāmies stumdīt papīrus starp departamentiem, grupām, nodaļām un nodarboties ar kaut kādu formālu vīzēšanu, rakstīšanu un bakstīšanu. Mēs esam veidojuši tādu struktūru, lai ietu uz rezultātu. Ja mēs neredzam, ka to rezultātu var panākt, tad...

Vilks: Nebūsim naivi – līdzšinējās izmaiņas faktiski notiek tādā veidā, ka biroju ir atstājis ļoti iespaidīgs darbinieku skaits...

Strīķe: Ļoti labu darbinieku, piemēram, izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietnieks.

Vilks: Cilvēki tika atbrīvoti tāpēc, ka mainījās biroja struktūra un viņiem vai nu nevarēja, vai negribēja, vai nepiedāvāja citus amatus. Tā vietā tika pieņemti cilvēki bez konkursiem, diezgan nesaprotamā kārtībā. Daļēji, protams, cilvēki ir gājuši projām tāpēc, ka nejutās pārliecināti vairs par savu vietu šeit, nogurst no dažādām nesaprotamām darbībām birojā.

Strīķe: Nepārtrauktās dienesta izmeklēšanas, paskaidrojumu rakstīšanas un klausīšanās no priekšnieka, ka „tu esi nekam nederīgs”, augsta līmeņa profesionāļiem diezgan ātri liek saprast, ka viņi savus spēkus var pielietot kaut kur citur.

Rodas iespaids, ka jūs ar vēstuli mudināt Vilnīša kungu izdarīt secinājumus.

Strīķe: Prasās viņa darbības izvērtēšana. Protams, ikviens cilvēks var kļūdīties vai darīt kaut ko nepareizi, bet, ja ilgstošā laika posmā visdažādākajās jomās tiek veiktas darbības, kas nenoved pie pozitīva rezultāta, bet ved pie negatīvām sekām, tad faktiski prasās vērtēt, vai konkrētam cilvēkam ir spēja vadīt biroju.

Vilks: Nenoliedzu, ka šī te viņa darbošanās un vispār biroja darbība pēdējā pusotra gada laikā kopumā ir jāvērtē. Bet šīs vēstules primārais uzdevums bija vērst premjera uzmanību un pajautāt komisijai, ko tad viņi īsti ir domājuši ar tiem saviem secinājumiem. Par tālāko – mūsu rīcībā ir daudz faktu par to, kas šeit birojā ir noticis, un arī tādi, kas, manuprāt, ir apšaubāmi no likumiskā viedokļa.

Neoficiāli ir izskanējis, ka Vilnīša kungs, iespējams, ir nopludinājis kādu operatīvo informāciju par izmeklēšanas darbībām vai kaut kādā veidā sadarbojas ar partijām. Vai jums ir kādi šādi konkrēti fakti, vai tās ir tikai neoficiālas aizdomas par to, ka Vilnīša kungs nav lojāls biroja mērķiem un uzdevumiem?

Strīķe: Ir pilnīgi skaidrs, ka it īpaši pēdējā laikā un pēdējā gada laikā Vilnītis savus turpmākos soļus, informācijas apriti un plānus nesaskaņo biroja iekšienē, pietiekami daudz komunicējot ar ārpus biroja esošiem cilvēkiem. Ja tu esi biroja vadītājs, tad tu esi biroja vadītājs un biroja darbinieki ir tie, uz kuriem tu paļaujies, ar kuriem tu konsultējies un kuri vislabāk zina konkrētas jomas. Ja pastāv situācija, ka ir birojs un ir Vilnītis, nu, tad ir Vilnītis un ārpasaule...

Ir neoficiāla informācija, ka Vilnīša kungs ir ticies ar Laini Kamaldiņu, kurš ir bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ka Vilnīša kungs tiekas ar vairākiem advokātiem, kas ir saistīti ar KNAB izmeklētiem procesiem, ka Vilnītis tiekas ar politiķiem... Vai šajā situācijā, jūsuprāt, tas ir pietiekams pamats, lai apšaubītu, ka KNAB priekšnieks, iespējams, ir politiski ietekmējams?

Vilks: Teiksim tā – atsevišķas tikšanās, kuras Vilnīša kungs un [Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Juris] Dalbiņa kungs, un arī [Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars] Jaundžeikara kungs paši nav nolieguši, - tās jau neliecina par to, ka tiek pludināta kaut kāda informācija vai ka Vilnītis darītu kaut ko nelikumīgu, vai ka viņu vajadzētu tā kā ņemt nost no amata. Tai pat laikā, saliekot kopā visus šos te atsevišķos faktus, kas ir notikuši birojā pēdējo pusotru gadu, tā bilde, manuprāt, iezīmējas ne visai patīkama.

Strīķe: Šo vēstuli mēs rakstījām, ne tikai vadoties no pēdējās informācijas, kas, protams, bija šokējoša, bet arī no visiem vērojumiem kopumā un no viņa rīcības kopumā gada laikā. Mēs izdarījām secinājumus nevis zibenīgi un emocionāli, bet no vairākiem faktiem. Par daudziem mēs nedrīkstam runāt, bet, protams, ka var vērot selektīvu Vilnīša interesi par kaut kādām biroja lietām un funkcijām.

Kāds var būt risinājums konfliktā, kur darbinieki un zemāka līmeņa vadītāji stāv pretī priekšniekam? Vai Vilnīša kungam ir jāatkāpjas, jāpasaka, ka viņš nav spējis būt labs organizators?

Vilks: Ja mēs skatāmies no likuma viedokļa, tad biroju vada biroja priekšnieks...

Strīķe: Tajā pašā laikā, Alvi, gribu iebilst, ka mums valstī ir pretkorupcijas politika, tāpat kā ir ekonomikas, finanšu, satiksmes politika. Un to nosaka tomēr ievēlētie vai deleģētie tautas pārstāvji. Un par pretkorupcijas politiku kopumā, kas šajā situācijā tiek strauji mainīta, ir atbildīgi pie varas esošie pārstāvji. Un biroja priekšnieks ir tikai tāda detaļa.

Vilks: Es necenšos tagad aizstāvēt Vilnīša kungu, bet, protams, uz šo var skatīties dažādi. Teiksim, parasti, ja iestādes priekšnieks nepiekrīt padotajiem, tad padotie aiziet.

Bet nevar aiziet visi padotie.

Vilks: Nu, nevis visi, bet liela daļa, kas, teiksim, nodarbojas ar pamatfunkciju izpildi.

Strīķe: Tā ir kritiskā masa.

Ir arī cits viedoklis – ka jūs esat sazvērējušies, neļaujot biroja priekšniekam veikt šīs reformas, kas biroja darbu padarītu caurskatāmāku. Ir neoficiālas bažas, ka jūs kaut kādā veidā esat politizēti, ka jūs kaut kādā veidā politiskās interesēs izmantojat šo resursu, ko jums dod likums.

Strīķe: (smejas)

Vilks: Nē, nu, ja Vilks ar Strīķi ir galvenie vaininieki, tad jau tas risinājums ir pavisam vienkāršs... Centrālais jautājums nav, lai Vilks paliek amatā. Loģiski, ka neaizstājamu cilvēku nav – kāds cits var ieņemt šo amatu, bet tas, kāpēc mani tas viss dara bažīgu un kāpēc es arī iepriekš esmu ar atsevišķiem pieprasījumiem vērsies pie biroja priekšnieka, skaidrojot dažādas situācijas, ir tas, ka ir visas šīs nesaprotamās darbības kopumā. Teiksim, struktūras izmaiņas, kā rezultātā mēs atlaižam vienus darbiniekus un pieņemam citus viņu vietā pēc nesaprotamiem kritērijiem un nesaprotamā veidā, visas šīs disciplinārlietas, kas tiek rosinātas pret darbiniekiem bez kaut kādiem pamatiem, visa šī filozofēšana par atteikšanos no atsevišķām funkcijām, par atteikšanos no politisko partiju finanšu kontroles...

Strīķe: Jā, bet visas filozofēšanas, kā mēs redzam, par tikai vienu vietnieku, par reģioniem, par korupcijas apkarošanas saskaldīšanu, par vēl visādām mistifikācijām – tas viss rezultējas kaut kādos rakstiskos projektos.

Vilks: Tajā pašā laikā tiek teikts, ka vecie darbinieki – tas ir slikti, viņi ir sazvērējušies, viņi neklausa, viņi nepilda rīkojumus. Bet būsim reāli, - vismaz līdz šim šā gada pirmā pusgada un pagājušā gada rezultātus lielā mērā noteica tieši šie vecie darbinieki, kuri pamazām sāk atstāt savus amatus un aiziet projām. Manā ieskatā visi jaunveidojumi ir ļoti apšaubāmi un nedod atdevi. Ja iepriekšējo pārmaiņu konsekvence ir bijusi tāda, tad ir dziļas bažas, kā ar šādas shēmas ieviešanu kopumā izmainīsies biroja darbība.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...