Strīķe apstiprina interesi par Pietiek „Saskaņas centra” konkursu, nākas vērsties pie ģenerālprokurora
L. Lapsa11.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinājusies Pietiek nesen publiskotā neoficiālā informācija par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju nezināmu iemeslu dēļ varētu būt nopietni ieinteresējis portāla izsludinātais konkurss, kurā lasītāji tika aicināti iesniegt iespējami krāšņu un detalizētu informāciju par Saskaņas centru un tā pārstāvjiem.
Pateicoties informācijai, kas tika saņemta 3. augustā Pietiek izsludinātā konkursa ietvaros, portāls tika pie vairākām interesantām publikācijām, - taču vienlaikus šī īpašas uzmanības pievēršana tieši šai politiskajai organizācijai izraisījusi arī KNAB interesi: biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe parakstījusi oficiālu pieprasījumu klātienē sniegt KNAB interesējošu informāciju saistībā ar šo konkursu.
Taču „ielūgums” uz informācijas sniegšanu KNAB acīmredzami ir tapis steigā – ne Strīķe, ne kāds no biroja darbiniekiem nav pat papūlējušies noskaidrot, kas ir domēna pietiek.com oficiālais reģistrētājs un kam līdz ar to pēc būtības vajadzētu sūtīt informācijas sniegšanas pieprasījumu.
Ņemot vērā šo faktu, kas, iespējams, liecina par kāda politiska vai cita veida pasūtījuma veikšanu (Pietiek jau nesen informēja, ka tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs publiski aicināja portāla pārstāvi Lato Lapsu atteikties no grāmatas rakstīšanas par Jutu Strīķi), kā arī Wikileaks publiskoto dokumentu radītās bažas, ka arī šādu informāciju Strīķe var iekļaut savos ziņojumos kādai ārvalstu vēstniecībai, KNAB ir nosūtīta atbilde, kurā Strīķei tiek aizrādīts uz trūkumiem viņas parakstītajā dokumentā.
Vienlaikus arī LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram ir nosūtīts iesniegums, kurā norādīts uz iespējamo politisko vai cita veida pasūtījumu, kas varētu būt pamatā Strīķes „ielūgumam”, kā arī lūgts norādīt kādu tiesībsargāšanas iestāžu amatpersonu, kam varētu sniegt pieprasīto informāciju bez bažām, ka tā prettiesiski tiks nopludināta ārvalstu pilsoņiem vai iestādēm.
Kā ziņots, jau iepriekš Pietiek pārstāvis ir vērsies ar iesniegumu Drošības policijā un Ģenerālprokuratūrā, aicinot sākt kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs un pašreizējā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Strīķe, sniedzot ASV vēstniecībai Rīgā detalizētu informāciju par norisēm KNAB un atsevišķu izmeklēšanas procesu gaitu, nav izpauduši neizpaužamu informāciju, par ko paredzēta atbildība LR Krimināllikumā.
Pietiek šodien publicē pilnu Strīķei adresētās atbildes tekstu:
"Atbildot uz Jūsu Nr. 1/7307, kurā Jūs pieprasāt sniegt informāciju par portālā pietiek.com publicēto rakstu „Konkurss: atsūtiet mums ko interesantu par Saskaņas centru!”, daru zināmu, ka pretēji Jūsu parakstītajā dokumentā izteiktajam nepatiesajam apgalvojumam SIA Pietiek.lv nav saņēmusi Jūsu pieminēto dokumentu Nr. 1/6776. Ja Jūsu rīcībā ir kāds apliecinājums tam, ka SIA Pietiek.lv šādu dokumentu ir saņēmusi, dariet to zināmu.
Attiecībā uz Jūsu Nr. 1.7307 izteikto lūgumu daru zināmu, ka SIA Pietiek.lv nav Jūsu dokumentā minētā interneta portāla uzturētājs vai satura veidotājs.
Līdz ar to Jūsu izteiktais ielūgums ir nepamatots un rada aizdomas par Jūsu mēģinājumu ar Jūsu vadītās iestādes palīdzību izpildīt kārtējo Jums doto politisko pasūtījumu vai vēlmi sastādīt kārtējo ziņojumu kādai ārvalstu vēstniecībai.
Nosūtot šādu pieprasījumu un pirms tam pat nepapūloties noskaidrot, uz kādas personas vārda reģistrēts domēns pietiek.com, Jūs, Strīķes kundze, apkaunojat gan iestādi, kuru vadāt, gan arī savu atlikušo profesionālo prestižu.
Ja vēlaties noskaidrot, kas ir personas, kas veido portāla pietiek.com saturu, rekomendēju vērsties ar argumentētu iesniegumu atbildīgajās Islandes varas iestādēs. Brīdinu, ka dialogā ar šīs valsts atbildīgajām iestādēm ar Jūsu tradicionālo visatļautības sajūtu būs par maz un ar apliecību vicināšanu un "masku šovu" varētu būt nepietiekami.
Savukārt, ja vēlaties mēģināt nepieciešamo informāciju iegūt Jums ierastā veidā, daru Jums zināmu, ka Jums un Jums līdzīgo vajadzībām SIA Pietiek.lv juridiskajā adresē ir sagatavoti vairāki maisi makulatūras, kuru varat saņemt Jums ērtā laikā. Savukārt, ja ar to Jūsu politisko saimnieku intereses apmierināšanai nav pietiekami, vēl apmēram 20 maisus makulatūras varat saņemt manai mātei piederošajā vasarnīcā Saulkrastu lauku teritorijā.”
L. Lapsa,
SIA Pietiek.lv valdes loceklis
Rīgā, 2011. gada 9. septembrī.”
Savukārt Pietiek izsludinātais konkurss turpināsies vēl līdz pat Saeimas vēlēšanām, - tad arī tiks apkopoti tā rezultāti.
Seko mums 
No 7. decembra līdz 5. janvārim var parakstīties par to, lai tiktu rīkots referendums, kurā lemt par partnerattiecību regulējumu Latvijā.
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
