Strīķe apstiprina interesi par Pietiek „Saskaņas centra” konkursu, nākas vērsties pie ģenerālprokurora
L. Lapsa11.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinājusies Pietiek nesen publiskotā neoficiālā informācija par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju nezināmu iemeslu dēļ varētu būt nopietni ieinteresējis portāla izsludinātais konkurss, kurā lasītāji tika aicināti iesniegt iespējami krāšņu un detalizētu informāciju par Saskaņas centru un tā pārstāvjiem.
Pateicoties informācijai, kas tika saņemta 3. augustā Pietiek izsludinātā konkursa ietvaros, portāls tika pie vairākām interesantām publikācijām, - taču vienlaikus šī īpašas uzmanības pievēršana tieši šai politiskajai organizācijai izraisījusi arī KNAB interesi: biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe parakstījusi oficiālu pieprasījumu klātienē sniegt KNAB interesējošu informāciju saistībā ar šo konkursu.
Taču „ielūgums” uz informācijas sniegšanu KNAB acīmredzami ir tapis steigā – ne Strīķe, ne kāds no biroja darbiniekiem nav pat papūlējušies noskaidrot, kas ir domēna pietiek.com oficiālais reģistrētājs un kam līdz ar to pēc būtības vajadzētu sūtīt informācijas sniegšanas pieprasījumu.
Ņemot vērā šo faktu, kas, iespējams, liecina par kāda politiska vai cita veida pasūtījuma veikšanu (Pietiek jau nesen informēja, ka tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs publiski aicināja portāla pārstāvi Lato Lapsu atteikties no grāmatas rakstīšanas par Jutu Strīķi), kā arī Wikileaks publiskoto dokumentu radītās bažas, ka arī šādu informāciju Strīķe var iekļaut savos ziņojumos kādai ārvalstu vēstniecībai, KNAB ir nosūtīta atbilde, kurā Strīķei tiek aizrādīts uz trūkumiem viņas parakstītajā dokumentā.
Vienlaikus arī LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram ir nosūtīts iesniegums, kurā norādīts uz iespējamo politisko vai cita veida pasūtījumu, kas varētu būt pamatā Strīķes „ielūgumam”, kā arī lūgts norādīt kādu tiesībsargāšanas iestāžu amatpersonu, kam varētu sniegt pieprasīto informāciju bez bažām, ka tā prettiesiski tiks nopludināta ārvalstu pilsoņiem vai iestādēm.
Kā ziņots, jau iepriekš Pietiek pārstāvis ir vērsies ar iesniegumu Drošības policijā un Ģenerālprokuratūrā, aicinot sākt kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs un pašreizējā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Strīķe, sniedzot ASV vēstniecībai Rīgā detalizētu informāciju par norisēm KNAB un atsevišķu izmeklēšanas procesu gaitu, nav izpauduši neizpaužamu informāciju, par ko paredzēta atbildība LR Krimināllikumā.
Pietiek šodien publicē pilnu Strīķei adresētās atbildes tekstu:
"Atbildot uz Jūsu Nr. 1/7307, kurā Jūs pieprasāt sniegt informāciju par portālā pietiek.com publicēto rakstu „Konkurss: atsūtiet mums ko interesantu par Saskaņas centru!”, daru zināmu, ka pretēji Jūsu parakstītajā dokumentā izteiktajam nepatiesajam apgalvojumam SIA Pietiek.lv nav saņēmusi Jūsu pieminēto dokumentu Nr. 1/6776. Ja Jūsu rīcībā ir kāds apliecinājums tam, ka SIA Pietiek.lv šādu dokumentu ir saņēmusi, dariet to zināmu.
Attiecībā uz Jūsu Nr. 1.7307 izteikto lūgumu daru zināmu, ka SIA Pietiek.lv nav Jūsu dokumentā minētā interneta portāla uzturētājs vai satura veidotājs.
Līdz ar to Jūsu izteiktais ielūgums ir nepamatots un rada aizdomas par Jūsu mēģinājumu ar Jūsu vadītās iestādes palīdzību izpildīt kārtējo Jums doto politisko pasūtījumu vai vēlmi sastādīt kārtējo ziņojumu kādai ārvalstu vēstniecībai.
Nosūtot šādu pieprasījumu un pirms tam pat nepapūloties noskaidrot, uz kādas personas vārda reģistrēts domēns pietiek.com, Jūs, Strīķes kundze, apkaunojat gan iestādi, kuru vadāt, gan arī savu atlikušo profesionālo prestižu.
Ja vēlaties noskaidrot, kas ir personas, kas veido portāla pietiek.com saturu, rekomendēju vērsties ar argumentētu iesniegumu atbildīgajās Islandes varas iestādēs. Brīdinu, ka dialogā ar šīs valsts atbildīgajām iestādēm ar Jūsu tradicionālo visatļautības sajūtu būs par maz un ar apliecību vicināšanu un "masku šovu" varētu būt nepietiekami.
Savukārt, ja vēlaties mēģināt nepieciešamo informāciju iegūt Jums ierastā veidā, daru Jums zināmu, ka Jums un Jums līdzīgo vajadzībām SIA Pietiek.lv juridiskajā adresē ir sagatavoti vairāki maisi makulatūras, kuru varat saņemt Jums ērtā laikā. Savukārt, ja ar to Jūsu politisko saimnieku intereses apmierināšanai nav pietiekami, vēl apmēram 20 maisus makulatūras varat saņemt manai mātei piederošajā vasarnīcā Saulkrastu lauku teritorijā.”
L. Lapsa,
SIA Pietiek.lv valdes loceklis
Rīgā, 2011. gada 9. septembrī.”
Savukārt Pietiek izsludinātais konkurss turpināsies vēl līdz pat Saeimas vēlēšanām, - tad arī tiks apkopoti tā rezultāti.
Seko mums 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
