Streļčenoks pelna iztiku, vadot pašvaldības darbiniekiem seminārus par korupciju
Lato Lapsa22.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka, pirms trim gadiem beidzoties amata pilnvaru termiņam, toreizējais neveiksmīgais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks runāja par darba piedāvājumiem no starptautiskām organizācijām, realitāte ir izrādījusies daudz pieticīgāka – bijušais KNAB vadītājs ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un pelna, lasot pašvaldībām lekcijas par korupciju.
Beidzoties amata pilnvaru termiņam un nesekmīgi startējis jaunā konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, J. Streļčenoks 2016. gada novembra sākumā publiski pavēstīja, ka izskatīšot visus darba piedāvājumus un ka jau vasarā viņam esot izteikti „darba piedāvājumi no starptautiskām organizācijām”.
Taču tagad, trīs gadus vēlāk situācija ir nedaudz citāda, - vilinoši darba piedāvājumi tā arī nav saņemti, un kādreizējais KNAB vadītājs tagad dienišķo maizi pelna kā saimnieciskās darbības veicējs, lasot pašvaldību darbiniekiem lekcijas par korupcijas tēmu.
Tā, piemēram, šā gada septembrī J. Streļčenoks kā „apmācību veicējs pretkorupcijas un interešu konfliktu risku novēršanā” nopelnījis 3375 eiro, par katru no 150 apmācāmajiem Ķekavas pašvaldības iestāžu darbiniekiem saņemot 22,50 eiro.
Šo naudu bijušais KNAB priekšnieks saņēmis par pašvaldības darbinieku izglītošanu „pieaugušo neformālās izglītības programmas” ietvaros ar nosaukumu „Korupcijas un interešu konflikta novēršana valsts un pašvaldību institūciju darbībā”.
Realitātē gan šīs programmas apgūšana izpaudusies tā, ka J. Streļčenoks par 3375 eiro noturējis trīs seminārus par tēmām - interešu konflikts un to novēršana, vispārējie un speciālie ierobežojumi un aizliegumi valsts amatpersonām, dāvanu un ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi un institūcijas vadītāja un valsts amatpersonas pienākumi. Katrs seminārs ildzis četras stundas.
Kā skaidro Ķekavas pašvaldībā, apmācībās piedalījušies novada pašvaldības domes deputāti, domes komisiju locekļi, pašvaldības centrālās administrācijas darbinieki un pašvaldības iestāžu vadītāji. Apmācības notikušas saskaņā ar MK noteikumiem par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskās personas institūcijā.
Interesanti, ka bijušais galvenais korupcijas apkarotājs pie pietiekami izdevīgā pašvaldības pasūtījuma ticis, tai neizsludinot publisku iepirkumu. Pašvaldība skaidro, ka tas arī nav bijis vajadzīgs, jo „apmācību kopējā summa nepārsniedza slieksni, no kura ir jāveic iepirkuma procedūra”.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Latvijas Avīze.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
