Streļčenoks pelna iztiku, vadot pašvaldības darbiniekiem seminārus par korupciju
Lato Lapsa22.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka, pirms trim gadiem beidzoties amata pilnvaru termiņam, toreizējais neveiksmīgais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks runāja par darba piedāvājumiem no starptautiskām organizācijām, realitāte ir izrādījusies daudz pieticīgāka – bijušais KNAB vadītājs ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un pelna, lasot pašvaldībām lekcijas par korupciju.
Beidzoties amata pilnvaru termiņam un nesekmīgi startējis jaunā konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, J. Streļčenoks 2016. gada novembra sākumā publiski pavēstīja, ka izskatīšot visus darba piedāvājumus un ka jau vasarā viņam esot izteikti „darba piedāvājumi no starptautiskām organizācijām”.
Taču tagad, trīs gadus vēlāk situācija ir nedaudz citāda, - vilinoši darba piedāvājumi tā arī nav saņemti, un kādreizējais KNAB vadītājs tagad dienišķo maizi pelna kā saimnieciskās darbības veicējs, lasot pašvaldību darbiniekiem lekcijas par korupcijas tēmu.
Tā, piemēram, šā gada septembrī J. Streļčenoks kā „apmācību veicējs pretkorupcijas un interešu konfliktu risku novēršanā” nopelnījis 3375 eiro, par katru no 150 apmācāmajiem Ķekavas pašvaldības iestāžu darbiniekiem saņemot 22,50 eiro.
Šo naudu bijušais KNAB priekšnieks saņēmis par pašvaldības darbinieku izglītošanu „pieaugušo neformālās izglītības programmas” ietvaros ar nosaukumu „Korupcijas un interešu konflikta novēršana valsts un pašvaldību institūciju darbībā”.
Realitātē gan šīs programmas apgūšana izpaudusies tā, ka J. Streļčenoks par 3375 eiro noturējis trīs seminārus par tēmām - interešu konflikts un to novēršana, vispārējie un speciālie ierobežojumi un aizliegumi valsts amatpersonām, dāvanu un ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi un institūcijas vadītāja un valsts amatpersonas pienākumi. Katrs seminārs ildzis četras stundas.
Kā skaidro Ķekavas pašvaldībā, apmācībās piedalījušies novada pašvaldības domes deputāti, domes komisiju locekļi, pašvaldības centrālās administrācijas darbinieki un pašvaldības iestāžu vadītāji. Apmācības notikušas saskaņā ar MK noteikumiem par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskās personas institūcijā.
Interesanti, ka bijušais galvenais korupcijas apkarotājs pie pietiekami izdevīgā pašvaldības pasūtījuma ticis, tai neizsludinot publisku iepirkumu. Pašvaldība skaidro, ka tas arī nav bijis vajadzīgs, jo „apmācību kopējā summa nepārsniedza slieksni, no kura ir jāveic iepirkuma procedūra”.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Latvijas Avīze.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
