Streļčenoks negrib atklāt, ka Viņķelei uzlikts iespējami mazākais sods
PIETIEK28.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadība mēģina izvairīties no skaidras atbildes saistībā ar sodu labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, lai nebūtu publiski jāatzīst, ka par dāvanu pieņemšanas ierobežojumu neievērošanu ministrei uzlikts iespējami mazākais naudas sods – 50 latu.
Kā jau ziņots, pēc Pietiek iesnieguma saņemšanas par Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas juriskonsulta Kaspara Vecozola sniegtajiem privātajiem juridiskajiem pakalpojumiem labklājības ministrei Viņķelei Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka veicis iesniegumā minēto faktu pārbaudi un uzlicis ministrei naudas sodu.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks paziņoja, ka Viņķele pārkāpusi likuma normu, kas aizliedz valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas pieņemt dāvanas, ja attiecībā uz dāvinātāju šī amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas ir sagatavojusi vai izdevusi administratīvos aktus vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgusi līgumus vai veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.
Taču oficiālajā vēstulē Streļčenoks nezināmu iemeslu dēļ nebija norādījis naudassoda apmēru, kāds uzlikts labklājības ministrei. Pēc informācijas publiskošanas par šo sodu izrādījās, ka šī aizmāršība nav nejauša, - ne tikai Streļčenoks, bet arī citi biroja vadītāji kategoriski nevēlas atklāt, cik liels tad ir bijis uzliktais sods.
Vispirms biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs medijiem pavēstīja tikai normatīvajos aktos rakstīto - par likumā noteikto dāvanu pieņemšanas ierobežojumu neievērošanu Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz naudas sodu no 50 līdz 250 latiem. Taču to, kāds tieši bijis naudas sods, Vitenburgs aizvadītajā nedēļā nevēlējās atklāt.
Jau pēc tam izrādījās, ka arī Streļčenoks uzlikto naudas sodu nevēlas konkretizēt, uz uzdotajiem jautājumiem izvairoties atbildēt. Savukārt KNAB oficiālā atbilde uz jautājumu, kāds tad bijis soda apmērs un kāpēc KNAB priekšnieks savā oficiālajā vēstulē to nav minējis, bija – šis jautājums esot tik sarežģīts, ka par tā izskatīšanas kārtību jālemj pašam Streļčenokam, un atbildes sagatavošana uz to, visticamākais, prasīšot likumā noteikto mēnesi.
Tikmēr no neoficiāliem avotiem KNAB Pietiek droši zināms, ka Viņķelei uzlikts mazākais iespējamais naudas sods – 50 latu. Savukārt pašlaik birojā tiekot sacerēts pamatojums tam, kāpēc labklājības ministres pārkāpums esot kvalificējams kā īpaši nenozīmīgs un tāpēc neesot pelnījis nozīmīgāku sodu.
Kā zināms, prāvai, kuras ietvaros Viņķele pieņēmusi dāvanu – bezmaksas tiesiskos pakalpojumus - no Tieslietu ministrijas darbinieka Vecozola, ir tiešs sakars ar KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi.
Viņķelei ministrijas darbinieka juridiskie pakalpojumi bija nepieciešami, jo viņa uzskata, ka ir aizskartas viņas autortiesības, Neatkarīgajai Rīta Avīzei publicējot it kā viņas izdarītus fotouzņēmumus no „saviesīgas ballītes, kurā partijas Vienotība politiķi – brāļi Pēteris un Juris Viņķeļi – patīkami vada laiku KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes un viņas vīra, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieka Maigura Strīķa sabiedrībā”.
Viņķele bija vērsusies arī pie Pietiek, pieprasot izņemt no portāla fotogrāfiju, kurā redzama Strīķe un viņas dzīvesbiedrs. Uz Pietiek aicinājumu sniegt kādus pierādījumus, ka tieši viņa ir minētās fotogrāfijas autore, Viņķele nav atbildējusi. Pirmās instances tiesā pret Mediju namu viņa ir zaudējusi, taču spriedums pārsūdzēts.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
