Streļčenoks negrib atklāt, ka Viņķelei uzlikts iespējami mazākais sods
PIETIEK28.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadība mēģina izvairīties no skaidras atbildes saistībā ar sodu labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, lai nebūtu publiski jāatzīst, ka par dāvanu pieņemšanas ierobežojumu neievērošanu ministrei uzlikts iespējami mazākais naudas sods – 50 latu.
Kā jau ziņots, pēc Pietiek iesnieguma saņemšanas par Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas juriskonsulta Kaspara Vecozola sniegtajiem privātajiem juridiskajiem pakalpojumiem labklājības ministrei Viņķelei Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka veicis iesniegumā minēto faktu pārbaudi un uzlicis ministrei naudas sodu.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks paziņoja, ka Viņķele pārkāpusi likuma normu, kas aizliedz valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas pieņemt dāvanas, ja attiecībā uz dāvinātāju šī amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas ir sagatavojusi vai izdevusi administratīvos aktus vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgusi līgumus vai veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.
Taču oficiālajā vēstulē Streļčenoks nezināmu iemeslu dēļ nebija norādījis naudassoda apmēru, kāds uzlikts labklājības ministrei. Pēc informācijas publiskošanas par šo sodu izrādījās, ka šī aizmāršība nav nejauša, - ne tikai Streļčenoks, bet arī citi biroja vadītāji kategoriski nevēlas atklāt, cik liels tad ir bijis uzliktais sods.
Vispirms biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs medijiem pavēstīja tikai normatīvajos aktos rakstīto - par likumā noteikto dāvanu pieņemšanas ierobežojumu neievērošanu Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz naudas sodu no 50 līdz 250 latiem. Taču to, kāds tieši bijis naudas sods, Vitenburgs aizvadītajā nedēļā nevēlējās atklāt.
Jau pēc tam izrādījās, ka arī Streļčenoks uzlikto naudas sodu nevēlas konkretizēt, uz uzdotajiem jautājumiem izvairoties atbildēt. Savukārt KNAB oficiālā atbilde uz jautājumu, kāds tad bijis soda apmērs un kāpēc KNAB priekšnieks savā oficiālajā vēstulē to nav minējis, bija – šis jautājums esot tik sarežģīts, ka par tā izskatīšanas kārtību jālemj pašam Streļčenokam, un atbildes sagatavošana uz to, visticamākais, prasīšot likumā noteikto mēnesi.
Tikmēr no neoficiāliem avotiem KNAB Pietiek droši zināms, ka Viņķelei uzlikts mazākais iespējamais naudas sods – 50 latu. Savukārt pašlaik birojā tiekot sacerēts pamatojums tam, kāpēc labklājības ministres pārkāpums esot kvalificējams kā īpaši nenozīmīgs un tāpēc neesot pelnījis nozīmīgāku sodu.
Kā zināms, prāvai, kuras ietvaros Viņķele pieņēmusi dāvanu – bezmaksas tiesiskos pakalpojumus - no Tieslietu ministrijas darbinieka Vecozola, ir tiešs sakars ar KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi.
Viņķelei ministrijas darbinieka juridiskie pakalpojumi bija nepieciešami, jo viņa uzskata, ka ir aizskartas viņas autortiesības, Neatkarīgajai Rīta Avīzei publicējot it kā viņas izdarītus fotouzņēmumus no „saviesīgas ballītes, kurā partijas Vienotība politiķi – brāļi Pēteris un Juris Viņķeļi – patīkami vada laiku KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes un viņas vīra, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieka Maigura Strīķa sabiedrībā”.
Viņķele bija vērsusies arī pie Pietiek, pieprasot izņemt no portāla fotogrāfiju, kurā redzama Strīķe un viņas dzīvesbiedrs. Uz Pietiek aicinājumu sniegt kādus pierādījumus, ka tieši viņa ir minētās fotogrāfijas autore, Viņķele nav atbildējusi. Pirmās instances tiesā pret Mediju namu viņa ir zaudējusi, taču spriedums pārsūdzēts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
