Streļčenoks negrib atklāt, ka Viņķelei uzlikts iespējami mazākais sods
PIETIEK28.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadība mēģina izvairīties no skaidras atbildes saistībā ar sodu labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, lai nebūtu publiski jāatzīst, ka par dāvanu pieņemšanas ierobežojumu neievērošanu ministrei uzlikts iespējami mazākais naudas sods – 50 latu.
Kā jau ziņots, pēc Pietiek iesnieguma saņemšanas par Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļas juriskonsulta Kaspara Vecozola sniegtajiem privātajiem juridiskajiem pakalpojumiem labklājības ministrei Viņķelei Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka veicis iesniegumā minēto faktu pārbaudi un uzlicis ministrei naudas sodu.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks paziņoja, ka Viņķele pārkāpusi likuma normu, kas aizliedz valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas pieņemt dāvanas, ja attiecībā uz dāvinātāju šī amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas ir sagatavojusi vai izdevusi administratīvos aktus vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgusi līgumus vai veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.
Taču oficiālajā vēstulē Streļčenoks nezināmu iemeslu dēļ nebija norādījis naudassoda apmēru, kāds uzlikts labklājības ministrei. Pēc informācijas publiskošanas par šo sodu izrādījās, ka šī aizmāršība nav nejauša, - ne tikai Streļčenoks, bet arī citi biroja vadītāji kategoriski nevēlas atklāt, cik liels tad ir bijis uzliktais sods.
Vispirms biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs medijiem pavēstīja tikai normatīvajos aktos rakstīto - par likumā noteikto dāvanu pieņemšanas ierobežojumu neievērošanu Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz naudas sodu no 50 līdz 250 latiem. Taču to, kāds tieši bijis naudas sods, Vitenburgs aizvadītajā nedēļā nevēlējās atklāt.
Jau pēc tam izrādījās, ka arī Streļčenoks uzlikto naudas sodu nevēlas konkretizēt, uz uzdotajiem jautājumiem izvairoties atbildēt. Savukārt KNAB oficiālā atbilde uz jautājumu, kāds tad bijis soda apmērs un kāpēc KNAB priekšnieks savā oficiālajā vēstulē to nav minējis, bija – šis jautājums esot tik sarežģīts, ka par tā izskatīšanas kārtību jālemj pašam Streļčenokam, un atbildes sagatavošana uz to, visticamākais, prasīšot likumā noteikto mēnesi.
Tikmēr no neoficiāliem avotiem KNAB Pietiek droši zināms, ka Viņķelei uzlikts mazākais iespējamais naudas sods – 50 latu. Savukārt pašlaik birojā tiekot sacerēts pamatojums tam, kāpēc labklājības ministres pārkāpums esot kvalificējams kā īpaši nenozīmīgs un tāpēc neesot pelnījis nozīmīgāku sodu.
Kā zināms, prāvai, kuras ietvaros Viņķele pieņēmusi dāvanu – bezmaksas tiesiskos pakalpojumus - no Tieslietu ministrijas darbinieka Vecozola, ir tiešs sakars ar KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi.
Viņķelei ministrijas darbinieka juridiskie pakalpojumi bija nepieciešami, jo viņa uzskata, ka ir aizskartas viņas autortiesības, Neatkarīgajai Rīta Avīzei publicējot it kā viņas izdarītus fotouzņēmumus no „saviesīgas ballītes, kurā partijas Vienotība politiķi – brāļi Pēteris un Juris Viņķeļi – patīkami vada laiku KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes un viņas vīra, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieka Maigura Strīķa sabiedrībā”.
Viņķele bija vērsusies arī pie Pietiek, pieprasot izņemt no portāla fotogrāfiju, kurā redzama Strīķe un viņas dzīvesbiedrs. Uz Pietiek aicinājumu sniegt kādus pierādījumus, ka tieši viņa ir minētās fotogrāfijas autore, Viņķele nav atbildējusi. Pirmās instances tiesā pret Mediju namu viņa ir zaudējusi, taču spriedums pārsūdzēts.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
