Streļčenoks atbrīvo no amata Strīķi
Māra Priedīte, KNAB galvenā speciāliste20.12.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks no amata atbrīvo KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi
Pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta trešās daļas 1., 8. un 13.punktu, 25.panta trešo daļu, KNAB priekšnieks 2013.gada 13.augustā ierosināja disciplinārlietu par KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes rīcību, pildot KNAB priekšnieka pienākumus no 2013.gada 1.jūlija līdz 7.jūlijam un no 2013.gada 22.jūlija līdz 30.jūlijam un atceļot KNAB priekšnieka š.g. 27.jūnija rīkojumu Nr.23-2/372, ar kuru bija izbeigtas darba tiesiskās attiecības pārbaudes laikā ar KNAB galveno speciālisti un š.g. 27.jūnija rīkojumu Nr.23-2/368, ar kuru Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai tika piemērots disciplinārsods, kā arī izdodot š.g. 25.jūlija rīkojumu Nr. 23-2/501 par izmeklētājas pieņemšanu darbā.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija 2013.gada 18.decembrī iesniedza Biroja priekšniekam dienesta izmeklēšanas slēdzienu, kurā norādīja, ka, izvērtējot J.Strīķes rīcības tiesiskumu, divās epizodēs par Biroja priekšnieka iepriekš izdotu rīkojumu atcelšanu, J.Strīķes darbībās ir konstatējams disciplinārpārkāpums - dienesta pilnvaru pārsniegšana. Savukārt vienā epizodē - par Biroja priekšnieka mutiska rīkojuma nepildīšanu, atlikt pieņemt darbā izmeklētāju līdz Biroja priekšnieks būs saņēmis pilnīgu informāciju par amata pretendenti, to izvērtējis un pieņēmis lēmumu par tālāko šī jautājuma virzību, Komisija izteica priekšlikumu izbeigt disciplinārlietu pietiekamu pierādījumu neesamības dēļ.
Ņemot vērā disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas slēdzienā norādīto, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējot visus apstākļus un lietā esošos pierādījumus, Biroja priekšnieks, izvērtējot administratīvā akta izdošanas lietderību un pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā viņam noteiktajām pilnvarām, kā arī ņemot vērā J.Strīķes disciplinārpārkāpuma raksturu, J.Strīķes vainas formu un disciplinārpārkāpuma sekas, šā gada 19.decembrī nolēma par iepriekš minētajiem pārkāpumiem, atceļot Biroja priekšnieka rīkojumus, J.Strīķei piemērot disciplinārsodu – rājienu, savukārt epizodē par Biroja priekšnieka mutiskā rīkojuma neizpildīšanu, viņš pieņēma lēmumu izbeigt disciplinārlietu pret J.Strīķi pietiekamu pierādījumu neesamības dēļ.
Pamatojoties uz 2013.gada 24.maija rīkojumu Nr.20-2/258 „Par J.Strīķes atkārtotas darba izpildes novērtēšanas noteikšanu” KNAB priekšnieks veica atkārtotu J.Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanu, vērtējot darba uzdevumu izpildi laika periodā no 2013.gada 24.maija līdz 2013.gada 24.novembrim.
Ar minēto rīkojumu J.Strīķei bija uzdots izpildīt darba novērtējuma par 2012.gadu veidlapā J.Streļčenoka norādītos neizpildītos uzdevumus, kā arī uzlabot uzdevumu izpildi un kvalitatīvai amata pienākumu veikšanai nepieciešamās prasmes (personālvadības prasmes, sadarbības prasmes,
plānošana un kontrole, komunikācijas prasmes, orientācija uz attīstību, profesionālās zināšanas).
KNAB priekšnieks 2013.gada 20.decembrī, pamatojoties uz J.Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu (saņemot atkārtoti novērtējumu „D”) un ņemot vērā to, ka J.Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, t.sk., nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus (uzdevumus), tādējādi zaudējot darba devēja uzticību, pieņēma lēmumu J.Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
