Streļčenoka vērtēšanai viens KNAB "ētiķis" speciāli izsaukts no atvaļinājuma, pasākumu diriģējusi Strīķe
PIETIEK07.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka prombūtnes laikā paspētu izskatīt un nosūtīt premjeram paša KNAB darbinieku sacerēto anonīmo vēstuli par iespējamiem Streļčenoka pārkāpumiem, viens KNAB ētikas komisijas loceklis uz vienu dienu pat atsaukts no atvaļinājuma, lai nodrošinātu kvorumu. Savukārt visu šo lielā steigā organizēto pasākumu kopumā diriģējusi KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ko netieši apstiprina arī pats Streļčenoks.
Pietiek jau informēja, ka, turpinot cīniņu ar Streļčenoku un viņa vietnieci Ilzi Jurču, tā saukto "Strīķes nometni" aizstāvošā biroja ētikas komisija vērsusies pie premjera Valda Dombrovska ar ziņām par abu KNAB vadītāju iespējamiem Interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumiem.
Oficiālā versija bija: komisija saņēmusi kādu anonīmu iesniegumu, no kura izrietējis, ka Streļčenokam pēdējos divos gados izmaksāts atvaļinājuma pabalsts - kopumā gandrīz 650 latu. Pērn maksājumu apstiprinājis pats Streļčenoks, bet šogad viņa atvaļinājuma laikā - Jurča kā priekšnieka pienākumu pildītāja. Komisijai nekas cits neatlicis kā to nekavējoties izskatīt un vērsties pie premjera.
Taču Pietiek noskaidrojis, ka iesnieguma saņemšanai, izskatīšanai un nosūtīšanai premjeram tā sauktā "Strīķes nometne" speciāli aprēķinājusi laiku, kad Streļčenoks un Jurča devušies atvaļinājumā un Strīķe iecelta par biroja priekšnieka pienākumu izpildītāju.
Strīķe šos pienākumus pildīja no 22. līdz 30. jūlijam, un tieši dienu pirms viņas pilnvaru beigām tad arī steidzami tika sasaukta KNAB ētikas komisijas sēde. Turklāt steiga bija tik milzīga, ka speciāli kvoruma nodrošināšanai no atvaļinājuma uz vienu dienu - 29. jūliju - tika izsaukts viens no pieciem ētikas komisijas locekļiem.
Jau tai pašā dienā Strīķe kā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja, pamatojoties uz ētikas komisijas sniegtajām ziņām, pieņēmusi lēmumu uzsākt disciplinārlietu pret Streļčenoku, savukārt ētikas komisija vērsusies pie premjera.
Taču viss šis pasākums noticis tādā steigā, ka piemirsies ētikas komisijas vēstuli premjeram reģistrēt KNAB lietvedībā, savukārt pati ētikas komisija arī pēc Streļčenoka atgriešanās no atvaļinājuma un pat pēc viņa pieprasījuma nav spējusi iepazīstināt ar oficiāli noformētu komisijas lēmumu un dokumentus, uz kuru pamata tas pieņemts.
Savukārt savu saraksti ar Ministru prezidentu pats Streļčenoks apraksta šādi: "Ievērojot to, ka KNAB Lietvedībā līdz šim nav atrodama Ētikas komisijas vēstule Ministru prezidentam, kurā minēti iespējamie pārkāpuma fakti, un ētikas komisija nav informējusi ne KNAB priekšnieku, ne KNAB priekšnieka vietnieci I.Jurču par konstatētiem iespējamajiem pārkāpumiem, taču publiski ir izskanējusi informācija par KNAB amatpersonu iespējamo prettiesisko rīcību, KNAB priekšnieks 31.07.2013. sazinājās ar Ministru prezidentu un vēlreiz precizēja jautājumus saistībā ar viņa sociālo garantiju piešķiršanas kārtību.
Ministru prezidents 05.08.2013. atbildes vēstulē apstiprināja KNAB priekšnieka iepriekš pausto informāciju, ka KNAB priekšnieka rīcība un citu KNAB atbildīgo amatpersonu rīcība, veicot atvaļinājuma pabalsta izmaksu KNAB priekšniekam, ir bijusi tiesiska un pamatota.
Savukārt jautājumā par KNAB priekšnieka iepazīstināšanu ar Ētikas komisijas vēstuli, tajā norādītajiem faktiem un argumentiem, Ministru prezidents norādīja, ka jau 02.08.2013. atbildē Ētikas komisijai viņš uzdeva tai iepazīstināt KNAB priekšnieku ar Ētikas komisijas lēmumu un tās rīcībā esošajiem dokumentiem.
KNAB priekšnieks lūdza Ētikas komisiju izpildīt Ministru prezidenta rezolūciju un iepazīstināt viņu līdz 07.08.2013. pulksten 10:00 ar Ētikas komisijas lēmumu un tās rīcībā esošajiem dokumentiem. Līdz šim brīdim Ētikas komisija nav izpildījusi KNAB priekšnieka un Ministru prezidenta lūgumu."
KNAB ētikas komisijā pašlaik ir pieci locekļi - Diāna Kurpniece, Inese Terinka, Andris Vitenburgs, Rimants Kuzma un komisijas priekšsēdētājs, "noslepenotais" KNAB darbinieks J. Pujāts.
Neviens no viņiem tāpat kā Strīķe līdz šim nav vēlējušies paskaidrot savu lomu notikušajā un savas rīcības patieso motivāciju.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
