Strautmane piebalso Maizītim – nevajag atklāt „godātos cilvēkus” no čekas maisiem
PIETIEK20.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim, kurš maija sākumā pavēstīja, ka „čekas maisos” esot sabiedrībā zināmi un godāti cilvēki un ka VDK kartotēkā esošo vārdu publiskošana nodarīšot tikai kaitējumu, ar faktiski identiskiem argumentiem nule piebalsojusi kādreizējā žurnāliste Baiba Strautmane – „maisos” galu galā esot tikai „kaut kādi veci mākslinieki”. Šodien publicējam bijušās žurnālistes sociālajā tīklā Twitter izteiktos viedokļus šai sakarā, kā arī izvilkumus no Maizīša izteikumiem, kas faktiski sakrīt ar Strautmanes atziņām pusotru mēnesi vēlāk.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- Jā, ej un pierādi, ko nozīmē viena pisuļka ar tavu vārdu un kaut kādu kļičku... ļoti racionāls attīrīšanās piedāvājums...
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Šāda kartīte vēl nenozīmē, ka cilvēks reāli sadarbojies ar VDK, vēl mazāk, ka šo sadarbību iespējams pierādīt.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- Grēksūdze a la prof. Lācis, vai prof. Andrejevs nav tas pats kā izmešana saplosīšanai un sabradāšanai tautai, kas jūsmo par Aivaru un Nilu...
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Publiskojot patiesību neatrast. Ja publicēs sarakstu ar cilvēku vārdiem, par kuriem nav zināms, kāpēc viņi atrodas aģentūras kartotēkā, mēs nonākam pie komunistiskajā diktatūrā izmantotās kolektīvās atbildības principa.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- Kādu svītru/kam jūs grasāties pārvilkt, uzzinot, ka tur ir kaut kādi veci mākslinieki, rakstnieki, inženieri, ja pats sakāt, ka aktuālo lēmēju tur nav.
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Kartotēkā ir sabiedrībā zināmi un godāti cilvēki. Tomēr nevajadzētu uzreiz domāt, ka tie ir šā brīža politiķi vai augsta ranga amatpersonas.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- Turklāt nevienam nav noslēpums, ka Savickis bija KGB virsnieks...vienalga visi viņam... bučo... ko mainīs pustukšu kartotēku publiskošana?
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Zinot, kā kartotēka tika pārņemta, neviens nevar galvot un pierādīt, vai mūsu rīcībā nonākušas pilnīgi visas kartītes, pārvedot neviena nav pazudusi vai apzināti izņemta.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- C'mon - tipi, kas lemj par mūsu valsti tika izvākti no maisiem to pārņemšanas procesā... Publiskošana tagad neko neatrisinās, tikai vairos naidu
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Nevar tagad, pēc 26 gadiem, to visu likt vienā maisā, publiskot šo cilvēka vārdus un padarīt viņus par ziņotājiem. Kur mēs tad nonāksim? Līdz kaut kādām raganu medībām? Vienīgais, ko šādi var panākt, ir pilnīgi nevajadzīgas veselu ģimeņu traģēdijas.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
