Straujuma sūdzas, ka netiek galā ar Circeni, uz ministra vietu pamazām bīda Šmitu
PIETIEK02.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidente Laimdota Straujuma netiek galā ar veselības ministri Ingrīdu Circeni, kas jau ilgstoši nepilda amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, taču savu posteni pamest nevēlas un vēl mēģina neklātienē ietekmēt "savas" ministrijas darbu, - par šo situāciju Straujuma otrdien emocionāli žēlojusies partijas Vienotība valdes sēdē. Šai pašā sēdē par partijas biedru tika uzņemts P. Stradiņa slimnīcas vadītājs Dins Šmits (attēlā), par kuru tiek runāts kā pamazām bīdītu kandidātu uz Circenes vietu.
Circene pienākumus nepilda, taču no amata prom iet negrib, turklāt, oficiāli skaitoties slimības atvaļinājumā, ietekmē Veselības ministrijas darbu, zvanot darbiniekiem, uzdodot veikt dažādas darbības un pat mēģinot atcelt Ministru prezidentes (kura pašlaik formāli pilda arī veselības ministres pienākumus) rīkojumus, kā arī pietiekami skaidri izteikusies, ka demisijas pieprasīšanas gadījumā "klusu" neaiziešot, - par šo situāciju Straujuma, kā vēsta Pietiek avoti, otrdien veselu pusstundu stāstījusi Vienotības valdei.
Vienlaikus Vienotības valde otrdien arī apstiprināja jaunu biedru uzņemšanu partijā, un uzņemts tika arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits, kurš šos pienākumus pilda kopš šā gada februāra un līdz šim bija Reformu partijas biedrs. Tieši viņš tiek minēts kā iespējamais kandidāts uz Circenes posteni, ja Straujuma patiešām izdosies panākt viņas atkāpšanos no amata. Pats Šmits gan sarunā ar Pietiek sakās neko par šādu iespēju nezinot:
"- Ja es pareizi saprotu, jūs esat iestājies partijā Vienotība.
- Jā.
- Un ar kādu mērķi?
- Es pirms tam biju Reformu partijā, un tad bija mūsu kongresa lēmums, ka tiem ļaudīm, kuri vēlas piedalīties procesā, rekomendācija ir stāties Vienotībā. Pāriet uz Vienotību tie, kuri to izvēlas. Tas arī bija tas iemesls.
- Ja es pareizi saprotu, jūs tiekat virzīts uz veselības ministra amatu.
- Nu, tāda saruna man nav bijusi ne ar vienu virzītāju. Ja tas gadījumā notiks, tad varbūt nākotnē vienīgi.
- Pagaidām tādas sarunas nav notikušas?
- Nē, man tāda uzaicinājuma nav bijis.
- Vai jūs domājat startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās?
- Nē. Ir tā, ka Reformu partijā bija darba grupa, kura veidoja veselības aprūpes programmu, nu, kā jau pirms vēlēšanām partijā ir programmas. To sadaļu mēs kopā ar domu biedriem arī rakstījām. Tā man šobrīd tāda galvenā iespēja būtu piedalīties programmās, kas attiecas uz veselības aprūpi un sabiedrības veselību. Kādā statusā – grupas vadībā vai kā vienam no dalībniekiem -, to laiks rādītu, bet tā ir tā mana galvenā interese par šo nozari.
- Un nebūt ne politiski amati?
- Es šobrīd esmu mazliet vairāk kā četrus mēnešus jaunajā darbā Stradiņa slimnīcā, prasītos kaut ko sasniegt, demonstrēt, un tad raudzīties pēc tālākiem karjeras soļiem."
Neoficiāli mediķu aprindās izskan viedoklis, ka Šmita raudzīšanās pēc jauniem "izaicinājumiem" varētu būt saistāma gan ar neizdevušos ieceri apvienot "stradiņus" ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu zem Rīgas Stradiņa universitātes "jumta", gan arī ar Recipe Plus farmācijas produkcijas izplatīšanas un aptieku koncerna interesēm.
Šmits arī iepriekš ir bijis cieši saistīts ar farmācijas vairumtirdzniecības biznesu. Kopš 1995.gada viņš bijis GlaxoWellcome Export Latvijas pārstāvniecības medicīnas pārstāvis, tad produktu un pārdošanas vadītājs, bet no 1998.gada - uzņēmuma GlaxoSmithKline Latvia vadītājs.
Foto no la.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
