Straujuma nevēlas izteikties par preses pārstāvi - neizdevušos pornoaktrisi
PIETIEK26.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidente Laimdota Straujuma piektdien atteicās Pietiek sniegt jebkādus komentārus saistībā ar savu preses sekretāri Džeinu Tamuļeviču, kura, kā atklājušas nezināmu personu YouTube vietnē ievietotas partijas Vienotība parodijreklāmas, savulaik piedalījusies pazīstamā pornorežisora Pjēra Vudmena kastingā. Tikmēr YouTube publicēta jau trešā "Vienotības reklāmu" sērija, un tiek solīts turpinājums.
Pietiek publicē Ministru prezidentei uzdotos jautājumus, uz kuriem Straujuma piektdien atteicās sniegt atbildes:
"1) vai Jūsu ieskatā par Ministru prezidenta preses sekretāru var kļūt persona, kurai nav nevainojamas reputācijas?
2) kuras personas Jums ieteica Jūsu preses sekretāra postenim Dž. Tamuļeviču? Kad tieši tas notika, kādā tieši formā?
3) vai pirms Dž. Tamuļevičas pieņemšanas darbā tika veikta viņas biogrāfijas pārbaude, tostarp publiski pieejamas informācijas pārbaude? Ja jā, kas tieši un kādā tieši formā to veica? Ja nē, kāpēc ne?
4) vai uzskatāt, ka LR Ministru prezidenta publisko viedokli sabiedrībai var paust persona, kura, kā tas kļuvis zināms, ir piedalījusies pornoaktrišu kastingā? Viedokli pamatojiet.
5) vai, pieņemot Dž. Tamuļeviču darbā, Jūs bijāt lietas kursā par šo viņas biogrāfijas detaļu? Vai viņa Jūs pasr to informēja?
6) kā tieši Jūs tagad rīkosieties attiecībā uz savu preses sekretāri Dž. Tamuļeviču?
7) vai uzskatāt, ka Jūsu vadītajam Ministru kabinetam un Jums kā Ministru prezidentam atbilst preses sekretāre ar šādu biogrāfiju?
8) vai uzskatāt, ka šādas personas atrašanās Latvijas valdības vadītājas preses sekretāres amatā neietekmē Latvijas valsts prestižu?"
Publiskotā "reklāmu" 3. sērija ir apskatāma šeit - https://www.youtube.com/watch?v=kD0J9LehPOQ.
Youtube vietnē arī norādīts: "Ja vēlaties šo pamācošo video noglabāt savā kolekcijā, to varat lejuplādēt, sekojot šai saitei: http://failiem.lv/u/cdqwbag."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
