Iesaki rakstu: 
Izbijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma jau paspējusi savākt viņai par 20 eiro uz Latvijas valsts rēķina "uzdāvināto" gruzīnu mākslinieces gleznu, un viņas preses pārstāve Aiva Rozenberga apliecina, ka nekādus sirdsapziņas pārmetumus šai sakarā ekspremjere nejūtot.
"Laimdota Straujuma dāvanas ir izpirkusi (27.janvāra iesniegums ar lūgumu ieturēt no darba algas 470 EUR), un tās ir viņas īpašumā," - šādu apliecinājumu Pietiek ir saņēmis Valsts kancelejā. Līdz ar to vienīgi kriminālprocesa sākšana varētu palīdzēt kompensēt vismaz simtus, ja ne tūkstošus eiro, ko šajā "prihvatizācijas" gadījumā zaudējusi Latvijas valsts.
Kā jau ziņots, respektablā Saatchi Art interneta mājas lapa rāda, ka pašlaik gruzīnu mākslinieces Rusiko Čikvaidzes gleznas tiek piedāvātas par cenu, kas ir no 2000 līdz pat 10 000 ASV dolāru. Taču šīs pazīstamās gruzīnu mākslinieces gleznu, kas ir tikusi uzdāvināta Straujumai kā Ministru prezidentei, demisionējušajai valdības vadītājai dotas tiesības no Latvijas valsts atpirkt par mikroskopisku cenu - 20 eiro.
Šāda "prihvatizācijas" iespēja Straujumai pavērās tāpēc, ka par šādu summu gleznu novērtēja oficiāli izveidotā dāvanu novērtēšanas komisija un tās pieaicinātā eksperte - Nacionālā mākslas muzeja ditektore Māra Lāce. Arī citas Straujumas dāvanas komisija bija nocenojusi fantastiski lēti: piemēram, zīda šalle bija novērtēta par 30 eiro, Ķīnas zīda somiņa - 25 eiro, Meisenes porcelāna trauciņš tējai - 30 eiro (ar to, cik patiesībā maksā Meisenes porcelāns, iespējams iepazīties, piemēram, šeit).
Taču, kamēr šo dāvanu vērtība vēl ir diskutabla, citādi ir ar Čikvaidzes gleznu, jo šīs mākslinieces gleznas, kā to apliecina publiski pieejami dati, atrodas pilnīgi citā cenu kategorijā. Līdz ar to ir pamatotas aizdomas, ka, pateicoties dāvanu izvērtēšanas komisijas nolaidībai vai arī kādam tai izteiktam "lūgumam", valstij ar šo dāvanu "prihvatizāciju" var nodarīti vismaz simtos, ja ne tūkstošos eiro mērāmi zaudējumi.
No Mākslas muzeja direktores Pietiek sacītā izrietēja, ka viņai ļoti būtisks faktors šķitis... gleznas izmērs. "Mazs darbiņš, ļoti maziņš, gana neievērojams," - tieši pēc šāda kritērija eksperte tad arī noteikusi gleznas "prihvatizācijas" vērtību.
Lāce Pietiek arī bez mulsuma atzina, ka neesot pat mēģinājusi noskaidrot, kāds ir gruzīnu mākslinieces gleznu cenu līmenis. "Protams, ka nē. Protams, ka nē," skanēja Mākslas muzeja direktores atbilde uz jautājumu, vai viņa ir apskatījusies kādos katalogos vai internetā, cik maksā šīs mākslinieces darbi.
No Mākslas muzeja direktores kā Valsts kancelejas oficiāli pieaicinātas ekspertes teiktā izrietēja - viņa neuzskatot, ka būtu kaut jel kā atbildīga par savu eksperta viedokli, uz kura pamata noteikta konkrētas gleznas un citu dāvanu cena.
"Kā tad mēs varam valstij nodarīt zaudējumus? Kā jums šķiet? Nekāds papīrs par materiālo atbildību nav jāparaksta, neviens nav materiāli atbildīgs, jo tad neviens neies un neko nevērtēs," Pietiek paziņoja Lāce.
Taču, kā izrādās, atbildības neuzņemšanās Lācei nav traucējusi pieprasīt un arī saņemt atalgojumu par "eksperta darbu". "Ar pieaicinātajiem ekspertiem tiek slēgts uzņēmuma līgums. Tas ir novērtējums par ekspertu laiku un atsaucību iesaistīties komisijā. Pieaicinātie eksperti saņem 70 eiro pirms nodokļu nomaksas par dalību novērtēšanas komisijā," skaidro Valsts kanceleja.
Turklāt šie nav vienīgie Lāces veiktie "eksperta" pakalpojumi. Kā rāda viņas amatpersonas deklarācijas, piemēram, 2014. gadā viņa eksperta pienākumus veikusi gan Kultūras ministrijai, gan Valsts kancelejai, gan Saeimai, gan Rīgas Laikmetīgās mākslas muzeja satura veidošanai un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondam, par šiem pakalpojumiem saņemot arī samaksu.
Valsts kanceleja arī skaidro, ka, "piekrītot iesaistīties komisijā, komisijas loceklis uzņemas atbildību īstenot Ministru kabineta noteikumos pausto - komisijai jānosaka dāvanu vērtība tās novērtēšanas brīdī atbilstoši Latvijas tirgus cenām, kā arī jāizvērtē, vai dāvanām varētu būt mākslas vai kultūrvēsturiska vērtība. Pieaicinātie eksperti ar savu parakstu apliecina, ka piedalījušies dāvanu izvērtēšanas komisijā un rīkojušies atbilstoši minētajiem noteikumiem".
Straujumas preses pārstāve apgalvo, ka ekspremjere neesot pat interesējusies, kādas ir gruzīnu mākslinieces Rusiko Čikvaidzes gleznu tirgus cenas. Pietiek jau noskaidrojis, ka to nav mēģinājusi noskaidrot arī oficiāli piesaistītā eksperte - Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, kura par saviem "eksperta" pakalpojumiem no valsts saņēmusi trīsarpus reizes lielāku summu nekā noteiktā gleznas cena.
Kā skaidro Valsts kanceleja, komisija dāvanu, kuras saņēmis Ministru prezidents vai Ministru prezidenta biroja darbinieki oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijā vai ārvalstīs, novērtēšanai un norakstīšanai (2014.gada 27.jūnija Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes rīkojums nr. 57 “Par novērtēšanas un norakstīšanas komisiju izveidi”) pašlaik sastāv faktiski tikai no ierēdņiem, kuriem orientēšanās mākslas jautājumos nav specialitāte.
Komisijas priekšsēdētāja ir Maija Lāce, Komunikācijas departamenta konsultante, viņas vietnieks ir Antons Bračka, Valsts kancelejas direktora palīgs, bet komisijas locekļi - Laura Titāne, Komunikācijas departamenta konsultante, Inga Vutkeviča, Ministru prezidenta sekretāre, Olga Sorokovaja, Finanšu nodaļas vadītāja vietniece, Rita Briede, Finanšu nodaļas vecākā referente, un Vita Žindika, Ministru prezidenta biroja konsultante. Šī komisija Straujumai pasniegtās dāvanas izvērtējusi pagājušā gada 23.decembrī.
Taču saskaņā ar noteikumiem "dāvanu vērtību komisija nosaka atbilstoši Latvijas tirgus cenām, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertu, un sastāda dāvanas novērtēšanas aktu". Straujumas dāvanu vērtēšanā tikuši pieaicināti divi eksperti - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Lāce un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Anita Gailiša. Tieši pateicoties Lāces "eksperta viedoklim", Straujuma tad arī ieguvusi izdevīgo šīs valsts mantas "prihvatizācijas" iespēju.
Valsts kanceleja gan skaidro, ka "Valsts kanceleja dalībai komisijā uzrunā kvalificētākos un pieredzes bagātākos ekspertus savā jomā - visbiežāk tie ir Latvijas mākslas muzeju un muzeju krājumu vadošie cilvēki, kuri ikdienā nodarbojas ar visdažādāko mākslas darbu vērtēšanu".
Kā zināms, Pietiek ir nosūtījis oficiālu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam, aicinot sākt kriminālprocesu par šo tīšo vai nolaidības pēc notikušo valsts apzagšanas vai apkrāpšanas mēģinājumu.
Foto no tomskalnitis.blogspot.com
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
