Iesaki rakstu: 
Bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, kurš pirms pusotras nedēļas tika notiesāts par kukuļņemšanu, māju Mežaparkā uz oficiāli sievai piederošās zemes cēlis par cita pašreizējā cietumnieka – par sievas slepkavības organizēšanu notiesātā uzņēmēja Igora Ivanova aizdotu naudu.
Kā izriet no neoficiālas, bet drošas Pietiek rīcībā nonākušas informācijas, Štrams izmeklētājiem jau pēc aizturēšanas atzinis, ka no Ivanova jau 2007. gadā mājas būvniecībai Mežaparkā, Ezermalas ielā, aizņēmies 300 tūkstošus eiro.
Tieši šīs naudas daļa – vairāk nekā 123 tūkstoši eiro – tad arī esot tā, kas skaidrā naudā Rīgas domes amatpersonu kukuļņemšanas lietā bieži figurējušajās 500 eiro banknotēs tad arī tikusi atrasta Štrama dzīvoklī Rūpniecības ielā, kad tur jau pēc amatpersonas aizturēšanas notikusi kratīšana.
Kā zināms Pietiek, Štrams izmeklētājiem apgalvojis, ka naudu no Ivanova esot aizņēmies tāpēc, ka uzskatot viņu par savu draugu, ko pazīstot vairāk nekā piecus gadus. Aizdevums noformēts ar parādzīmi tikai vienā eksemplārā, kura palikusi pie Ivanova un turklāt neesot arī tikusi apstiprināta pie notāra, - Štrama rīcībā nekādi darījuma dokumentāli apliecinājumi vispār neesot bijuši.
Lai gan „aizņēmumu” Štrams no ģimenes drauga ņēmis laikā, kad nekustamo īpašumu krīze nebija sākusies un banku hipotekārie kredīti bija viegli pieejami, amatpersona tomēr izvēlējusies ņemt aizņēmumu no Ivanova un par to viņam maksāt 10% procentu likmi. Aizņēmums saskaņā ar Štrama apgalvojumu esot ņemts uz trim gadiem, taču draugs pieļāvis arī iespēju atdošanas termiņu vajadzības gadījumā vēl pagarināt.
„Aizņēmumu” ar augsto procentu likmi Štrams turklāt ņēmis, neraugoties uz to, ka viņam pašam saskaņā ar pēdējo publiski pieejamo amatpersonas deklarāciju bankā bezskaidrā naudā glabājušies vairāk nekā 365 tūkstoši eiro, turklāt viņš vēl izsniedzis 80 tūkstošu latu aizdevumu.
Kā zināms, 2007. gadā Ivanovs publiski atzina, ka piedāvājis Štramam pēc aiziešanas no Pilsētas attīstības departamenta direktora amata uzņemties tolaik viņa daļējā īpašumā esošās Arēnas Rīga apkārtējās teritorijas attīstības projekta vadību.
Tomēr šis piedāvājums neizrādījās īstenojams, jo 2008. gadā aizturēts tika gan piedāvājuma izteicējs Ivanovs (aizdomās par uzkūdīšanu noslepkavot viņa sievu), gan arī Štrams (aizdomās par kukuļņemšanu).
Pašlaik Ivanovs izcieš 13 gadu cietumsodu (lieta apelācijas kārtā tiks izskatīta šā gada septembrī), bet Štramam piespriests astoņu gadu cietumsods. Viņiem abiem piespriesta arī mantas konfiskācija.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
