Stopiņu dome vienīgo vērtētāju skandalozajai dižkoka nozāģēšanai izvēlējusies „pēc deguna”
PIETIEK28.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bez jebkādas iepirkuma procedūras Stopiņu novada dome izvēlējusies arboristu, pēc kura vērtējuma nolēmusi piespriest nāves sodu Stopiņu pagasta visvērtīgākajam dižkokam – kļavai, kas aug Institūta ielas 4. nama pagalmā. SIA Rīgas koki gan apgalvo, ka esot veikusi vērtējumu ar precīzāko un jaudīgāko aparatūru, kāda ir pieejama, lai noteiktu koka stāvokli, bet lēmumu par koka likteni pieņem tā īpašnieks.
Kā jau ziņots, pie kādas daudzdzīvokļu mājas Stopiņos plānots nozāģēt dižkoku, jo atbildīgie dienesti uzskata, ka tas it kā apdraudot cilvēkus un apkārtni. Pret koka nociršanu iebilst gan iedzīvotāji, gan pieredzējis dižkoku pētnieks, taču Dabas aizsardzības pārvaldei ir šķitis pietiekami ar viena vienīga arborista atzinumu.
Turklāt šis arborists, kā noskaidrojis Pietiek, izvēlēts bez jebkādas iepirkuma procedūras. “Saskaņā ar pašvaldības aģentūras Saimnieks sniegto informāciju rborists tika izvēlēts, apzinot Latvijā strādājošos sertificētos speciālistus. Par summu Eur 150 iepirkuma procedūra nav jāveic,” skaidro Stopiņu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa.
Koka novērtēšanu veica sertificēts arborists Kaspars Māliņš, kas to veicisr SIA Rīgas koki piederošu tomogrāfu. Uzņēmuma valdes loceklis Arnolds Tomašūns sakās esam pārliecināts, ka tā esot visprecīzākā koka veselības stāvokļa novērtēšanas metode. Viņa uzņēmumam piederošais tomogrāfs esot vienīgais Latvijā.
“Kad vides aktīvisti cīnījās par kādu dižkoku pie prezidenta pils Rīgā, speciāli no Šveices tika piesaistīts tieši šāds tomogrāfs, tagad tāds ir pieejams Latvijā,” uzsver Tomašūns. Pēc viņa teiktā, Rīgas koki gan tikai novērtējot koku, bet lēmumu par tā likteni pieņem īpašnieks.
Tikmēr dižkoku pētnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Ansis Opmanis uzskata, ka šī kļava ir visvērtīgākais Stopiņu novada dižkoks. “Kļava ir ļoti labā stāvoklī – strauji pieaug (16 gadu laikā apkārtmērs pieaudzis par gandrīz metru, t.i. 6 cm gadā), nav kaltušu, aplūzušu zaru, stumbrs monolīts ribains, dobums palielina stumbra izturību pret lūšanu,” – tā par nozāģēšanai nolemto dižkoku pauž Opmanis, kurš savulaik uzmērījis visus Stopiņu pagasta dižkokus.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kura devusi atļauju koka nociršanai, aizbildinās ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka, ka aizsargājamā koka nociršana pieļaujama gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
“Normatīvie akti neuzdod DAP obligāti piesaistīt arboristu, taču, lai pieņemtu lēmumu, kas balstīts uz profesionālu koka stāvokļa noteikšanu un saglabāšanas iespēju izvērtēšanu, speciālists tika piesaistīts un viņa atzinums ir ņemts vērā,” uzsver DAP.
Veicot skenēšanu ar skaņas tomogrāfu, esot konstatēts, ka koks ir iztrupējis par 90% no veselās koksnes daļas, koks esot vecs un tā struktūra - trausla, līdz ar to pat vainaga būtiska samazināšana nenovērstu tā lūšanas risku un koks vērtējams kā bīstams, ko pastiprina fakts, ka tas atrodas blakus dzīvojamajai mājai, skaidro DAP. Tās speciālisti divas reizes arī klātienē esot apsekojuši konkrēto koku.
Kā jau ziņots, Stopiņu novada dome iecerējusi šo koku nozāģēt un vērsusies ar iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē. Būvvaldes iesniegumam tika pievienots viena vienīga sertificēta arborista Māliņa atzinums par koka bīstamību, kurā norādīts, ka lielākā daļa no kļavas stumbra esot iztrupējusi, koksnes struktūra esot trausla un, pēc speciālista domām, koka bīstamību esot iespējams novērst, tikai to nocērtot.
“Vēlamies arī norādīt, ka lēmumu par koka nociršanu vai saglabāšanu pieņem zemes īpašnieks, šajā gadījumā Stopiņu novada dome,” uzsver DAP.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
