Iesaki rakstu: 
Neticēsi, Augustīn, es gaidīju, kad beidzot uzrakstīsi kaut ko tik stulbu. Paredzami stulbu, kārtējo reizi apliecinot savas pareizi novērtētās prāta spējas, drīzāk nespējas. Skaidrs, ka šis būs īsi, jo lēnām zaudēju par tavām tirādēm interesi – tās nedzirksteļo, tām trūkst intelektuāla pienesuma, vienīgais, kurš par tām jūsmo esi tu pats. Bez izņēmumiem. OK, pierunāji - varbūt mamma vēl spēj izrādīt kaut kādu pseidosajūsmu. Skumji.
Par rakstīto – cik saprotu neviens no tevis nosūtītajiem iesniegumiem, piemēram, Iepirkumu uzraudzības birojam nav rezultējies ar jebkādu pārkāpumu konstatāciju. Tu pabļaustījies, tika iztērētas simtiem darba stundas, kas maksā tūkstošus eiro, bet rezultāta nav. Tātad tu bļaustījies pa tukšo. Ja esi kaut par 10% tik gudrs, kā sevi mālē, tad apzinājies, ka nekādu pārkāpumu nav, tomēr savas amata vietas saglabāšanai apzināti meloji. Savukārt, ja tas tev nebija skaidrs, tad tev laiks atgriezieties skolas solā, nevis darbā.
Pagaidām arī pārējie iesniegumi, kas kā dubļu lavīna iegāzās visās iespējamās tiesībsargājošajās iestādēs, ir bez jebkāda tiesiskās mērvienībās izsakāma rezultāta. Atkal zaudēts laiks, ko tērē šo tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, viss - “kaķim zem astes”. Tā atkal ir nauda, kas nomesta zemē, lai mēģinātu pierādīt, ka Augustīns spēj būt kas vairāk par 5 minūšu zvaigznīti dzīves šovā. Loģiski, ka tikai amatieru auditorijai, jo profesionāļi izdomātas problēmas un pašpasludinātus ekspertus atpazīst pirmajās sekundēs un neņem galvā. Protams, nebrīnīšos, ja vēl kaut kādas aktivitātes veic Rīgas pretkorupcijas birojs. Viņi prot laiku tērēt visādām pseidoproblēmām, arī “stutējot” savu draugu un paziņu intereses. Nebūtu pirmā reize. Nebrīnīšos, ka laika gaitā kāds izvilks gaismā viņu “objektivitātes” astoņkāji.
Noslēgumā vēlos jautāt, cik liela interese cilvēkam varētu būt atgriezties uzņēmumā, kuru tu acīmredzami ienīsti. Pēc nostāstiem, arī daudzi darbinieki, kuri godprātīgi veic savus pienākumus, jūtas personīgi aizvainoti par meliem, kas tika tiražēti no tavas mutes. Nemāni sevi – ja jau nepilna gada laikā neizdevās atrast darbu, tad vienīgais faktiskais pienesums jebkurai darbavietai no tevis varētu būt safabricētas sūdzības visām iespējamām iestādēm. Vai tiešām šādas darbības ir produktīvas, uz rezultātu vērstas? Izbrīna, ka tu nesaproti vienkāršas lietas, ko vajadzētu zināt katram darbiniekam par savu darbavietu. RNP nesaņem pašvaldības dotācijas, un vienīgā nauda, ar ko rīkojas uzņēmums, ir maksājumi no uzņēmuma klientiem. Tu to nezini vai apzināti melo? Abas atbildes ir traģiskas tavā gadījumā.
P.S. Mani pārsteidz un nepārsteidz tiesas nolēmums. Pārsteidz, jo tiesai nebūtu jābūt ne mazākajai daļai par to, kā uzņēmums modernizē savu pretkorupcijas sistēmu, aizstājot savulaik divu vietvalžu V.Petrova un A.Aņisimova izveidoto Iekšējās kontroles (faktiski - iekšējās izrēķināšanās) biroju ar modernu agrās risku identifikācijas un to novēršanas pretkorupcijas sistēmu. Moderna un efektīva sistēma pretstatā Iekšējās drošības birojam, kas tika izmantots, lai izrēķinātos ar uzņēmuma pašpārvaldes huntai nelojāliem darbiniekiem. Savukārt spriedums nepārsteidz, jo apzinos, ka korupcijas pseidocīkstoņa brālis ir K.Augustīns – darbojas tiesu sistēmā. Laikam jau sakritība tikai.
Ja RNP spriedumu nepārsūdzēs un šis uzņēmumam nelojālais liekēdis turpinās saņemt algu par uzņēmuma diskreditāciju hobija pēc, es laikam apēdīšu savu cepuri. Stulbi lēmumi gan mēdz būt raksturīgi RNP, tāpēc iešu iegādāšos kādu salmu cepuri. Siltā laikā noderēs, lai nepārkarst galva. Savukārt stulba RNP vadības lēmuma gadījumā to būs vieglāk apēst nekā kepku.
Attēlā - SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
