Štokenbergs par savu nodokļu apiešanas shēmu: šī ir hipotētiska versija!
L. Lapsa27.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Versija par it kā uzņēmuma ienākuma nodokļa apiešanu ir tikai hipotētiska,” – šādi tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs komentē savu personisko līdzdalību 2005.-2006. gadā īstenotā likumīgā nodokļu apiešanas shēmā, kuras dēļ Latvijas valsts uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumos nesaņēma aptuveni 1,5 miljonus latu. Ministrs izvairījās sniegt precīzu atbildi uz Pietiek uzdoto jautājumu par viņa rīcībām ar uzņēmuma kapitāldaļām, kā rezultātā viņam ar kompanjoniem izdevās ietaupīt minēto summu.
„Kāpēc pašreizējais ministrs izvēlējās atpirkt kapitāldaļas no viņam piederošas SIA un tās pārdot tālāk, nevis ļaut, lai minētās SIA Āzenes Properties kapitāldaļas pārdod pati SIA Kapitāla virsotne - vai tāpēc, lai SIA Kapitāla virsotne nevajadzētu maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli, jeb kādu citu iemeslu dēļ (ja tādi pastāv, miniet šos iemeslus)?” – šāds bija Pietiek Štokenberga preses sekretārei rakstiski uzdotais jautājums.
Ministra skaidra atbilde uz šo jautājumu būtu varējusi precīzi izskaidrot darījumus, kas 2005.-2006. gadā tika veikti ar SIA Āzenes Properties kapitāldaļām un kuru rezultātā Štokenbergs ar kompanjoniem kļuva par oficiāliem miljonāriem, bet valsts nodokļu maksājumos nesaņēma 1,5 miljonus latu.
Kā jau informēts, par "oficiālu" miljonāru Štokenbergs kļuva 2006. gadā: tad viņam nekustamo īpašumu buma pilnbriedā kopā ar septiņiem kompanjoniem izdevās igauņu uzņēmumam Manutent Latvia pārdot firmu Āzenes Properties. Šīs kompānijas galvenā manta bija 5483 kvadrātmetru zemesgabals Rīgā, Balasta dambī 11. Darījuma rezultātā Štokenberga ienākumu daļa saskaņā ar viņa deklarāciju bija 1,99 miljoni eiro, un, spriežot pēc tā, ka Āzenes Properties vienādās daļās piederēja astoņiem kompanjoniem, var secināt, ka kopējais darījuma apjoms bija nepilni 16 miljoni eiro.
Taču pirms šī darījuma, kā rāda Lursoft dati, bija noticis kāds cits Āzenes Properties īpašnieku maiņas darījums. Līdz pat 2005. gada 21. martam Āzenes Properties bija piederējusi nevis astoņiem kompanjoniem – fiziskajām personām, bet gan juridiskai personai – SIA Kapitāla virsotne, kurā savukārt īpašnieki bija faktiski tie paši kompanjoni (no kuriem daža vietā bija ārzonas vai pašmāju kompānija vai dzīvesbiedrs), tostarp arī tagadējais tieslietu ministrs Štokenbergs.
Savukārt nākamo gadu un divas dienas Āzenes Properties tieši piederēja Štokenbergam un pārējiem septiņiem īpašniekiem (viņu vidū eksbaņķieri Arnolds Laksa un Vilis Dambiņš, bijušā Lattelecom vadītāja Nila Melngaiļa dzīvesbiedre u.c.), kuri saskaņā ar Lursoft datiem uzņēmumu ar visu tā zemes īpašumu 2006. gada 23. martā pārdeva SIA Manutent Latvia.
Kā rāda Kapitāla virsotnes gada pārskats un Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, firma Āzenes Properties 2004. gadā zemi bija iegādājusies par 1,31 miljonu latu. 2005. gadā pārdodot saviem īpašniekiem kompāniju Āzenes Properties, Kapitāla virsotne darījumā oficiāli nopelnīja tikai 70,6 tūkstošus latu.
Tātad Štokenbergam un kompanjoniem piederošā firma Kapitāla virsotne tai piederošo uzņēmumu Āzenes Properties pašam Štokenbergam un kompanjoniem pārdeva faktiski par zemesgabala iegādes vērtību (nekādi citi zemesgabali Āzenes Properties nav piederējuši). Savukārt astoņu kompanjonu tīrā peļņa, pārdodot Āzenes Properties igauņiem, jau bija 9,9 miljoni latu.
Ja uzņēmumu Āzenes Properties igauņiem būtu pārdevusi Kapitāla virsotne, tai par šo apjomīgo peļņu būtu jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, - aptuveni rēķinot, nepilns pusotrs miljons latu. Taču Latvijas valsts šo naudu nesaņēma, jo pašreizējais tieslietu ministrs ar kompanjoniem uzņēmumu Āzenes Properties pārdeva paši sev un tad igauņiem pārdeva jau kā fiziskās personas, kam tolaik par kapitāldaļu pārdošanā gūtu peļņu nekādi nodokļi nebija jāmaksā.
Tas savukārt nozīmē, ka atšķirībā no iepriekš aprakstītajiem uzņēmuma Varavīksnes nami shēmu darījumiem, par kuriem Štokenbergs sakās neko nezinām, jo tieši ar tiem neesot saistīts, aprakstītajā likumīgas nodokļu apiešanas shēmas īstenošanā viņš ir aktīvi piedalījies, pats personiski arī gūdams no tās būtisku labumu.
Lai noskaidrotu paša Štokenberga skaidrojumu par viņa motivāciju, piedaloties šajā likumīgajā nodokļu apiešanas shēmā, Pietiek tad arī uzdeva jautājumu, kāpēc viņš izvēlējās atpirkt SIA Āzenes Properties kapitāldaļas no viņam piederošās SIA Kapitāla virsotne un tās pārdot tālāk, nevis ļaut, lai minētās SIA Āzenes Properties kapitāldaļas pārdod pati SIA Kapitāla virsotne.
Taču ministrs uz šo jautājumu atbildēt nevēlējās, tā vietā atkārtojot to, kas netiek apšaubīts, - ka pats personiski neesot izvairījies no nodokļiem un no visiem saviem personiskajiem darījumiem tos nomaksājis.
Savukārt visu atbildību par Āzenes Properties shēmu Štokenbergs noveļ uz pārējiem akcionāriem un uzņēmuma vadību: „Lēmumu par šo darījumu iniciēja uzņēmuma valde un darījuma struktūru apstiprināja akcionāru vairākums. Šajā gadījumā, ja es ar saviem 12,5% kapitāldaļu būtu veicis atšķirīgas darbības no pārējiem akcionāriem, tas būtu radījis neskaidrības SIA Kapitāla virsotne finanšu uzskaitē, jo šis nebija vienīgais investīciju projekts šajā uzņēmumā. Tāpēc versija par it kā uzņēmuma ienākuma nodokļa apiešanu ir tikai hipotētiska.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
