Iesaki rakstu: 
Tikšanās ar Aivaru Lembergu agrā šīs pirmdienas rītā nav patīkamākais temats, par ko vēlētos runāt tieslietu ministra statusā jau iejuties Aigars Štokenbergs (Vienotība). Sākumā šādu sarunu vispār noliedzis, bet konfrontēts ar ventspilnieku apliecinājumu, ka tā ir gan notikusi, Štokenbergs otrdien vienkārši apcirtās un aizgāja.
Neoficiāli, tostarp no Štokenberga kolēģiem Vienotībā šī tikšanās uztverta ar aizdomām, ka tādējādi ticis gludināts politiķa ceļš uz tieslietu ministra amatu, par ko Lembergs iebilda vēl pirmdienas rītā LNT 900 sekundēs.
Ventspils mēra labā roka Guntis Blumbergs, kurš Pietiek apstiprināja, ka ir noorganizējis Štokenberga un Lemberga tikšanos, starp abiem runāto neatklāj, vien sakot, ka tā bijusi „saruna par dzīvi”. Viņš noliedz, ka starp nākamo tieslietu ministru un Ventspils mēru būtu panākta kāda vienošanās attiecībā, piemēram, uz Uzņēmumu reģistra darbībām.
Tikmēr Štokenbergs mēģināja apgalvot, ka ar Lembergu pārmijis tikai pa vārdam: „Es teicu „labdien”, un viņš man atbildēja „labdien”.” Konfrontēts ar citu avotu teikto, ka saruna ar Lembergu tomēr bijusi, Štokenbergs apcirtās un aizgāja.
Štokenberga versijā viņš uz ZZS telpām Saeimā esot devies, lai tiktos ar zaļo zemnieku frakcijas vadītāju Augustu Brigmani un noskaidrotu, kas gaidāms no vakarā paredzētās ZZS valdes sēdes. Brigmanis Pietiek apstiprināja, ka ar Štokenbergu tiešām runājis par valdības deklarācijas tieslietu sadaļu, bet Lemberga klāt sarunā nav bijis. Jautāts, vai Štokenbergs ar Lembergu pēc tam neapspriedās atsevišķi viņa kabinetā, Brigmanis atteica: „Varbūt arī runāja, es tur savu degunu nebāžu.”
Neoficiāla informācija liecina, ka Lemberga iebildumi pret Štokenbergu tieslietu ministra amatā balstījušies aizdomās, ka viņš respektēs tā dēvēto Lemberga oponentu intereses. „Ir zināmas bažas, kas saistītas ar oligarhu ietekmi,” vēl pirmdienas rītā LNT 900 sekundēs par tieslietu ministra kandidātu sacīja Lembergs.
Tieslietu ministrija (TM) Lembergam tradicionāli ir svarīga tās pārraudzībā esošā Uzņēmumu reģistra dēļ, kas ilgstoši bija būtiska ietekmes svira Ventspils uzņēmumu karos. Lai arī kopš pavasara „Ventspils karš” pierimis un starp pusēm „lielā” Ventspils darījumā vārdā noslēgts pamiers, TM un tās pārraudzībā esošās institūcijas, to vidū UR, ir būtiskas sviras, ar kurām ietekmēt lēmumus. Turklāt pie tieslietu ministra var sūdzēties par UR valsts galvenā notāra pieņemtajiem lēmumiem.
Tā piemēram, pašlaik ar UR apstiprinājumu noteikts aizliegums a/s Latvijas kuģniecība (LK) akcionāru sapulces norisei un lēmumu pieņemšanai par izmaiņām uzņēmuma padomē, valdē. LK ir viens no pēdējiem Lemberga ietekmes bastioniem un tā sauktajiem „legālajiem” naudas avotiem.
Štokenbergs uz Pietiek jautājumiem par Lemberga lomu ministru amatu izvēlē pēc būtības neatbildēja. „Šo valdību sastāda Dombrovskis, nevis Lembergs. Jeb es kaut ko nesaprotu?” saērcināti atmeta Štokenbergs.
Lai arī Štokenbergs kategoriski noliedzis jebkādu savu saistību ar Lemberga interesēm, tieši laikā, kad viņš bija ekonomikas ministrs (ekspremjera Aigara Kalvīša valdība), 2006.gada oktobrī tika īstenota Ventspils mēram toreiz ērtā a/s Ventspils naftas (VN) atlikušo valstij piederošo akciju pārdošana. Par 34% VN akciju pircēju toreiz Rīgas Fondu biržas rīkotā izsolē kļuva starptautiskais koncerns Vitol, kurš tika saukts par Lemberga sarunātu investoru.
VN privatizācijā 2006.gada rudenī vēlējās piedalīties arī ar Lemberga oponentiem tolaik saistītais investors, austriešu miljardieris Martins Šlafs.
Štokenbergs noliedzis, ka VN akciju izsolē tika īstenota Lemberga interesēs. Tiesa, jau neilgi pēc šīs izsoles bija skaidrs, ka VN pārvaldībā Vitol sadarbojās ar Lembergam lojālajiem spēkiem.
Pašlaik Vitol un Lemberga attiecībās ir saasinājušās, un īpaši tas attiecas uz VN holdingā ietilpstošās LK pārvaldību. Vitol kā lielākajam VN akcionāram jau kopš pavasara neizdodas sasaukt LK akcionāru sapulci, lai lemtu par izmaiņām LK padomē (vairākums ir Lembergam lojāliem pārstāvjiem) un LK gada pārskata apstiprināšanu.
Tieslietu ministra krēsls ir arī nozīmīgs, jo tieši TM sagatavo un sniedz atzinumus par lielāko daļu valdības lēmumu, kā arī sniedz atzinumus par strīdīgiem vai pārsūdzētiem tās pakļautībā esošo iestāžu lēmumiem.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
