Štokenberga firmai naudas pieticis dažādiem mērķiem, tikai ne nodokļiem
L. Lapsa18.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējā tieslietu ministra Aigara Štokenberga netiešā daļējā īpašumā esošais uzņēmums Varavīksnes nami ne tikai, iespējams, bijis iesaistīts apjomīgā nodokļu apiešanas shēmā, bet arī, kā rāda Pietiek vakar pilnā apmērā publiskotais neatkarīgo auditoru ziņojums, faktiski krāpis savus kreditorus, paslepus atdodot aizņēmumus saviem īpašniekiem – tostarp arī firmai Kapitāla virsotne, kurā kapitāldaļas tieši pieder arī Štokenbergam. Tāpat auditoru atzinums rāda, ka naudas uzņēmumam pieticis dažādiem mērķiem, izņemot vienīgi nodokļu nomaksu.
Kā rāda pašlaik jau maksātnespējīgo Varavīksnes namu 2007. gada pārskats, gada laikā uzņēmums saviem dalībniekiem atmaksājis aizņēmumus gandrīz 250 tūkstošu latu apmērā. Tāpat iespaidīgas summas dalībniekiem atdotas arī 2008. gadā, turklāt auditori – SIA Auditorfirma Inspekcija AMJ konstatējuši, ka ne vienmēr šo summu pārskaitīšanai bijuši attaisnojoši dokumenti.
Tā 2008. gadā Kapitāla virsotnei pārskaitīti kopumā 119,2 tūkstoši latu (daļai no summas turklāt nav atrodams attaisnojošais dokuments) un vairāk nekā 440 tūkstoši eiro, savukārt vēl vienai Varavīksnes namu līdzīpašniecei Svetlanai Vāverānei atdoti aizņēmumi 94 tūkstošu latu un 98 tūkstošu eiro apmērā, turklāt, kā norādījuši revidenti, arī Vāverānes „aizdevumu atgriešanu/saistību dzēšanu iesniegtajos grāmatvedības dokumentos nav atrodami attaisnojošie dokumenti”.
Uzņēmuma gada pārskatā gan bijis īpaši norādīts, ka tam „nav tiesību atmaksāt saņemtos dalībnieku aizdevumus Ls 261 680 apmērā līdz [bankas] kredītlīnijas līgumā noteikto saistību izpildei”. Taču, kā norādījuši auditori, šis aizliegums Štokenberga firmai nav bijis šķērslis, lai gan „šāda saistību dzēšana ir bijusi pretrunā ar kredītlīnijas līguma Nr. 219/05K23, noslēgtu starp sabiedrību un banku 2005.gada 19.decembrī, 10.4 punktu, kas aizliedz šādas darbības pirms nav nokārtotas saistības ar banku”.
Arī Latvijas Biznesa Konsultantu Asociācijas prezidents, AS BDO direktors Andris Deniņš Pietiek pirmdien atzina: „Ja uzņēmumam ir bankas izsniegts kredīts, tad ir noteikums, ka nevar dibinātājiem atmaksāt aizdevumus, kamēr nav dzēstas kredītsaistības. Ja atmaksā aizdevumus dibinātājiem pirms bankas kredīta, tas ir rupjš kredīta noteikumu pārkāpums.”
Tieši tāpat Varavīksnes nami bijuši pietiekami dāsni ziedotāji, - kā rāda uzņēmuma gada pārskats, 2007. gadā tas ziedojumos nezināmiem saņēmējiem pārskaitījis kopumā 110 tūkstošus latu.
Zaudētāja no šīs labvēlības pret uzņēmuma īpašniekiem un ziedojumu saņēmējiem izrādījusies valsts. „Sabiedrībai, pamatojoties uz 2007. gada laikā veiktajiem darījumiem saskaņā ar auditētā 2007.gada pārskata datiem radās pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli Ls 463 798, kura maksāšanas termiņš saskaņā ar LR Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumu bija 15.08.2008,” aprēķinājuši auditori.
Taču naudas šim nolūkam – atšķirībā no ziedošanas un īpašnieku aizdevumu apmaksas – Štokenberga uzņēmumam vairs pietiekami nav atradies: „Saskaņā ar 2008. gada pārskata datiem redzams, ka sabiedrība 2008. gada laikā līdz 31.12.2008 sedza valsts budžetā uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības par Ls 206 600, un tās atlikušais parāds uz 31.12.2008 valsts budžetam par uzņēmuma ienākuma nodokli sastādīja Ls 257 198.”
Par to gan uzņēmums labu laiku nav īpaši uztraucies: „Neskatoties uz to, ka nodokļu nomaksas termiņš par uzņēmuma ienākuma nodokli bija 15.08.2008, izejot no VID Rīgas reģionālās iestādes 07.04.2009 Nr. 2.3.3/49 Lēmumā Par sūdzības izskatīšanu minētā sabiedrības valde VID iestādes centra rajona nodaļā ar iesniegumu par nomaksas termiņa pagarinājumu vērsusies tikai 2009. gada 30. janvārī, kur vēl 2009. gada 9. martā, neskatoties uz sev labvēlīgu VID lēmumu par nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu ar proporcionālu nomaksas sadalījumu, ir iesniegusi sūdzību, piedāvājot savu nomaksas grafiku, kas ar VID Rīgas reģionālās iestādes direktora A. Undzēna lēmumu ir atstāts spēkā.”
Savukārt pats Štokenbergs pirmdien ar savas preses sekretāres starpniecību nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai viņš ir lietas kursā par to, ka Varavīksnes nami 2008. gadā pretēji kredītlīnijas līguma nosacījumiem ir nomaksājuši aizdevumus uzņēmumam Kapitāla virsotne, kurš ir Štokenberga daļējā īpašumā, un kā viņš to var komentēt.
Tāpat Štokenbergs nevēlējās atbildēt uz jautājumu par to, vai viņš ir lietas kursā par to, ka Varavīksnes nami 2007. gadā ziedojumos izmaksājuši 110 tūkstošus latu, bet jau 2008. gadā palikuši parādā ievērojamas summas valsts budžetam, kā viņš to var komentēt un kam izsniegti šie ziedojumi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
