Iesaki rakstu: 
Savulaik par oligarhu saukātā Ventspils tranzītbiznesa uzņēmēja Oļega Stepanova ģimene turpina paplašināt savu ekskluzīvo Aston Martin automašīnu parku, - pērn iegādātajai miljonu latu vērtajai Aston Martin One-77 nule piepulcējies pieticīgāks braucamais - viens no 150 saražotajiem Aston Martin V12 Zagato, kas maksā "tikai" aptuveni 270 tūkstošus latu.
Pietiek jau informēja, ka pagājušā gada septembra beigās Latvijā tika reģistrēts viens no 77 saražotajiem Aston Martin One-77, - tas ir šīs britu markas visjaudīgākais un visātrākais sērijveida modelis vēsturē, kas aprīkots ar 7,3 litru V12 dzinēju, kas attīsta 760 zirgspēku jaudu, ļaujot automašīnai līdz 100 km/h paātrināties 3,7 sekundēs. Tā maksimālais ātrums ir 354 km/h.
Šo automašīnu par pašas (vai vīra) līdzekļiem bija iegādājusies un uz sava vārda reģistrējusi Stepanova dzīvesbiedre, 1954. gadā dzimusī Viktorija Stepanova, kopā nodokļos un nodevās nomaksājot 192 717 latu, - šādus datus Pietiek ieguva, apkopojot Valsts ieņēmumu dienesta un CSDD informāciju.
Savukārt jaunais pirkums oficiāli reģistrēts uz cita Stepanovu ģimenes locekļa vārda - 2013. gada izlaiduma automašīnas formālais īpašnieks ir 1991. gada 1. maijā dzimušais Gļebs Stepanovs, kura deklarētā dzīvesvieta ir Rīgas klusajā centrā - turpat, kur pārējiem Stepanovu ģimenes locekļiem.
Kā nesen informēja portāls DELFI, Aston Martin V12 Zagato izstrādāts par godu Aston Martin 50 gadu ilgajai sadarbībai ar itāliešu inženierijas un dizaina kompāniju Zagato.
Ekskluzīvais superauto izgatavots uz V12 Vantage modeļa bāzes un ir aprīkots ar sešlitru V12 atmosfērisko benzīna motoru, kas attīsta 517 zirgspēku jaudu un 570 ņūtonmetru griezes momentu, un sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. No vietas līdz 100 km/h tas paātrinās 4,2 sekundēs un maksimāli sasniedz 305 km/h. Ražotāja norādītais vidējais degvielas patēriņš ir 16,4 litri benzīna uz 100 km.
Aston Martin V12 Zagato izgatavots 150 eksemplāru ierobežotā sērijā un 2011. gadā ieguva balvu par labāko dizainu ikgadējā konkursā Concorso d'Eleganza Villa d'Este. Tirdzniecībā automobilis nonāca 2012. gada otrajā pusē, un pašlaik visi tā eksemplāri jau ir realizēti tāpat kā Stepanovas pērn iegādātā modeļa 77 eksemplāri.
Foto no visualogs.com
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
