Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Stāsts par parazītiem

Pietiek lasītājs
13.05.2017.
Komentāri (52)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība.

Pirmie trauksmi par aizdomīgo barību cēla Valsts robežsardzes pārstāvji, kas novēroja savu šķirnes suņu veselības problēmas. Iepirkuma konkursa rezultātā par suņu barības piegādātāju bija kļuvis Dogo ražotājs AS Tukuma straume. Pasliktinoties dienesta suņu veselībai, Valsts robežsardzes pārvalde veica barības analīzes, kur konstatēja novirzes kvalitatīvajā un kvantitatīvajā sastāvā, kā arī to, ka barība satur piemaisījumus un konservantus, kuri tur nedrīkstēja būt. Analīzes tika veiktas Zemkopības ministrijas (ZM) zinātniskajā institūtā BIOR un Vācijā.

Pēc kāda laika vetārsti sāka konstatēt vienādus simptomus dažādu šķirņu suņiem un arvien jaunus saslimšanas gadījumus ar bīstamo barības vada dilatācijas jeb megaesophagus (ME) slimību, - kopā tuvu 200 letālu gadījumu. Vienojošais faktors 94% gadījumu bija uzturā lietotā barība Dogo.

Daudzi no saslimušajiem suņiem mira mokpilnā nāvē vai tika iemidzināti, vetārsti paņēma mirušo dzīvnieku audu paraugus, un ar ZM finansiālu atbalstu tika sākti pētījumi un veiktas analīzes. Pētījuma sākuma fāzei ZM iedalīja 10 000 eiro nodokļu maksātāju naudas.

Līdz šim pētnieki noskaidrojuši slimības skarto suņu predisponējošus faktorus slimības attīstībai, noskaidrojuši slimības simptomus, veikuši klīniskās analīzes un izmaiņas audos mirušajiem suņiem. Pētniekiem vēl bija jāizmeklē organofosfātu klātbūtne, jāveic audu, asiņu un barības skrīnings, jāveic barības kvantitatīvie izmeklējumi. Jāveido kontroles grupa, lai izvērtētu riska faktorus un turpinātu toksīnu noteikšanu.

Kad pētījumi ritēja pilnā sparā un bija cerības uzzināt slimības izsaucēju, ZM paziņoja par finansējuma pārtraukšanu, nosaucot par muļķībām un nelietderīgu nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu. Pēkšņi arī ZM ierēdņi sāka apgalvot, ka viņu mājdzīvnieki, pat kaķi ēd Dogo barību un nekādu negatīvu seku nav.

Skaļāk par ZM bija dzirdama Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, kura viedoklis bija par pamatu ZM lēmumam un sekoja līdz uz Ministru kabinetu un Saeimu. E.Treibergs publiski apsaukāja vetārstus un apgalvoja, ka šādi tiekot gremdēts plaukstošs uzņēmums Tukuma straume un ka naudu pētījumu turpināšanai dot nedrīkstot.

Nekautrējoties tika pirkti raidlaiki TV, kur LOSP vadītājs E.Treibergs personīgi uzstājās, norādot, ka vetārstiem nav jānodarbojas ar mīļdzīvnieku problēmām, ka šādiem ārstiem jāatņem sertifikāti un ka tantes no laukiem zvana, ka viss ir kārtība un 33 zinātnieki viņam teikuši, ka Dogo nevar būt izraisītājs. E.Treibergs pat Saeimas komisijā šajā jautājumā diskusijā ar deputātiem nespēja ievērot elementāras ētikas un pieklājības normas, bet ar savu nekaunību rezultātu panāca – valsts naudu ZM nedeva.

Tajā pat laikā pētījumu bija gatava finansēt pati AS Tukuma straume, taču līgumā ietverot punktus, kas paredzēja pozitīvu iznākumu un jebkādu aizdomu noņemšanu no ražotāja. No šāda piedāvājuma Vetārstu biedrība atteicās.

Vetārstu biedrība mēģināja pati vākt ziedojumus, lai turpinātu pētījumus, diemžēl savāktā summa nebija pietiekoša, lai izdarītu uz pierādījumiem balstītus gala secinājumus.

Tieši pētījuma rezultātu trūkums, pateicoties LOSP agresīvajām un histēriskajām aktivitātēm, šobrīd AS Tukuma straume īpašniekam nu ir devis iespēju ar jaunu sparu tiesā sūdzēt pilnīgi visus - vetārstus, viedokļa paudējus sociālos tīklos, praktiski jebkuru, kurš atļāvies ko sliktu teikt par Dogo barību. Objektīvu rezultātu iztrūkums liedz suņu saimniekiem prasīt kompensācijas, kas tiešām varētu draudēt ar AS Tukuma straume bankrotu.

Tikmēr LOSP vadītājs E.Treibergs vēlējās “ieriebt” vetārstiem, izvirzot caur valdību suņu čipēšanas tiesību aktus, kas atļautu suņus čipēt gandrīz ikvienam, taču likuma grozījumu radītu vairāk sajukuma nekā labuma, un Saeima šādas normas noraidīja.

Jāatzīmē gan, ka pats LOSP saņem dāsnu finansējumu no ZM budžeta, ko veido nodokļu maksātāji, - tas katru gadu pieaug un 2016. gadā sasniedza ap 150 000 eiro. LOSP vadība atzīst, ka bez šī finansējuma nevarētu pastāvēt, jo ar biedra naudu iekasēšanu neaizraujas. Pašu organizāciju nemulsina arī fakts, ka vadībā darbojas redzami ZZS biedri un ir noslēgti īpaši sadarbības līgumi starp ZZS un LOSP, ZM un LOSP.

Valdes priekšsēdētājs saņem ievērojamu algu - ap 30 000 eiro gadā, papildu algu saņem arī no citas ZM valsts finansējumu saņemošas organizācijas - Latvijas Zirgaudzētāju biedrības (ap 10 000 eiro gadā - publiskās VID amatpersonu deklarācijas dati), kā arī atalgojumu Garkalnes novada domē kā deputāts - arī ap 10 000 eiro.

Zīmīgi, ka E.Treibergs ZZS piecu gadu laikā noziedojis 20 000 eiro. Jāpiebilst, ka LOSP sastāvā kā biedrs ir biedrība Ropažu Garkalnes partnerība, kas administrē ES Lauku atbalsta dienesta LEADER projektu naudu šajos novados, - un Garkalnes novadā šis kungs ir domes deputāts un savai saimniecībai saņēmis ievērojamu finansējumu iepriekšējos periodos.

Faktiski visi E.Treiberga ienākumi ir apmaksāti no nodokļu maksātāju naudas, un viņš nav kautrējies klaji darboties pretēji sabiedrības interesēm, cita starpā arī bremzējot Dogo barības izpētes procesu un gala secinājumu iegūšanu.

Nekur nemana kādus taustāmus rezultātus no pašas LOSP darbības, izņemto skaļu jaukšanos visos jautājumus, ko nenoliedz arī pati LOSP vadība, tādējādi pierādot savu lietderību lauksaimnieku vidū, kam principā interesē pilnīgi visas jomas. Tādēļ daudz ietekmīgāka un konstruktīvāka lauksaimnieku un zemnieku vidū ir kļuvusi cita organizācija - Latvijas Zemnieku saeima.

LOSP dažādi cenšas atgādināt par sevi plašsaziņas telpā, taču bieži tie ir citu viedokļi un aktivitātes, jo pašai LOSP tādu faktiski nav vai arī šos viedokļus un priekšlikumus neviens neņem vērā, - tie visi paliek sapulču līmenī vai LOSP mājas lapā un netiek novesti līdz galam.

Vēl nesen svarīgi pieteiktais samazinātais PVN 5% apmērā svaigajai pārtikai, kurš varētu pozitīvi ietekmēt veselīgas pārtikas lietošanu ikdienas uzturā un palielinātu aprites daudzumu veikalos, nav atrodams nevienā Nodokļu reformas dokumentā.

Klusējot LOSP piekritusi ZM, kas novedis pie neglaimojoša Valsts kontroles atzinuma par piena nozari, kurā secināts, ka jāpilnveido piena nozarei pieejamo atbalsta pasākumu plānošana un īstenošana, nodrošinot racionālāku piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu, novēršot situāciju, ka nozares politika “dzīvo savu dzīvi uz papīra” un tādi mērķi kā lielo un vidējo piensaimniecību īpatsvara palielināšana, piena izslaukuma un kvalitātes uzlabošana, svaigpiena eksporta samazināšana un orientēšanās uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību tiek aizmirsti brīdī, kad jāpieņem lēmumi par naudas sadali.

Izskatās, ZM par nodokļu maksātāju naudas izlietošanas lietderību atceras tikai tad, kad tas ir izdevīgi, ikdienā tam nepievēršot lielu uzmanību, ja turpat blakus kabinetos mitinās organizācija, kas noder tikai kā konkrētu interešu lobijs un skaļi bļauri.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...