Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.

Savukārt visi sevi cienoši profesionāļi pamanās ar ministru pirmajā tikšanās reizē runāt tikai par  naudu, šeit es domāju gan profesionālus politiķus, gan profesionālus finansistus, gan profesionālus ārstus. 

Šoreiz mums par ministru celts ļoti draudzīgs un laipnīgs ārsts Hosams Abu Meri, kura dzīves ritums pēdējos gados izpaudies pārskrējienos no Saeimas nama uz Diagnostikas centru vai pat Jēkabpili, kur viņš sniedza gastroenterologa konsultācijas, diagnosticēja un ārstēja dažādas kuņģa-zarnu trakta slimības, bet galvenokārt veica endoskopisko un kolonoskopisko izmeklēšanu. 

Saeimā Hosams Abu Meri bija draudzīgs un ieredzēts, tādēļ iemantoja labvēlību gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātos. Nav  grūti iztēlēties, kā pēc Evikas Siliņas ministru kabineta apstiprināšanas Hosamam pa plecu sita opozicionāri („Tu tam Arvilam atņem vēl kādus simt miljonus!”) vai pozīcijas pārstāvji („sakārto tās slimnīcas un bērnu zobārstniecību!”). 

Ir kāda iezīme, kas raksturo gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus – viņiem rūp zāļu cenas. Nu ne jau visu zāļu cenas, bet pretsāpju līdzekļu cenas; pie kam – gan to pretsāpju līdzekļu cenas, ko var iegādāties ar recepti, gan – bez. Lieta tāda, ka deputātam pirmdien tiešām sāp galva uz Saeimu ejot pēc tikšanās ar vēlētājiem nedēļas nogalē. Un deputāts aptiekā ierasto  zilo ripiņu vietā ir spiests iegādāties rozā kapsulas, kas, izrādās, ir dārgākas un jālieto par vienu vienību vairāk, lai tās galvas sāpes noņemtu. Pie kam deputāts ir aizvainots, ka nav varējis nopirkt savas iemīļotās tabletes benzīntankā vai kafejnīcā, bet viņam nācies vērt aptiekas durvis un vēl stāvēt divu cilvēku rindā. 

Šo rindu autors netic pašārstēšanās projektiem ar zālēm, ko pacienti iegādājas bez ārsta ieteikuma un bez receptēm. Tas, ka daļa Saeimas deputātu ir pārliecināti, ka labāk par ārstu var nozīmēt ibuprofēnu, diklofenaku, omeprazolu vai paracetamolu, liecina tikai un vienkārši par dziļiem robiem izglītības sistēmā, kad valsts varu pārņem slikti izglītoti cilvēki.

Hosams Abu Meri ir uzklausījis savus kolēģus un pat apņēmies samazināt zāļu cenas, tiesa, lāga nepasakot - kā. Nelaime tā, ka arī intervējošo žurnālistu interesēja tieši tas pats jautājums par ibumetīna iepakojumu, kuru arī žurnālistam gribētos iegādāties pirmdienas rītā bez receptes lēti, benzīntankā vai Maksimas kasē. 

Ja uzdevums būtu izārstēt gastrītu, ministrs ar problēmu tiktu ievērojami vieglāk galā. 

Esmu parunājies ar politiķiem un it kā nejauši apvaicājies, kuras pretsāpju tabletes vai kapsulas viņi lieto un kuri medikamenti viņiem ir par dārgu. Milzīgs bija mans pārsteigums, cik daudzi no viņiem „iekrīt uz reklāmām” sociālajos tīklos, notic tam, ka zāles tiešām reklamē profesors Andrejs Ērglis, profesors Anatolijs Danilāns vai pat  šo rindu autors, un par 38 eiro iegādājas brīnumlīdzekli, kurā iemalta Alpu pļavu zāle, daži vilkābeles zari  un nedaudz B vitamīna. Īpatni tas, ka šo iepakojumu godātais deputāts iegādājies internetā no nezināma tirgotāja (iespējams, reģistrēta Apvienotajā karalistē), bet zāļu dārdzībā vaino aptiekas Latvijā. 

Dažām godājamām politiķēm palūdzu parādīt, kādas tabletes viņas nēsā līdzi,  un atklājās visai plašs spektrs no tā, ko reklāmās iesaka „50 tūkstoši neirologu visā pasaulē”, līdz interneta aptiekas „mēneša īpašiem piedāvājumiem – mīnus 60%”. 

Pirmā ziņa kolēģim Hosamam Abu Meri ir – latvieši pārlieku daudz lieto uztura bagātinātājus, kas ir līdzīgi zālēm (iepakojums, tabletes, kapsulas, anotācijai līdzīgs apraksts), taču nudien nav zāles, neko neārstē, parasti nekaitē, bet dažkārt noved pie aknu komas. Tieši par šo uztura bagātinātāju cenām nezināmu  iemeslu dēļ ir vislielākais intelektuālais tirgus, jo tie tiešām Latvijā ir dārgāki nekā kaimiņvalstīs.

Nezinu – kā sakārtot uztura bagātinātāju tirgu, kā interneta sociālajos tīklos aizliegt nelegālas reklāmas (ne šo rindu autors, ne profesors Andrejs  Ērglis nekad nav ne reklamējis kādu medikamentu vai uztura bagātinātāju, ne atļāvis izmantot reklāmai savu seju). Nojaušot to, ka arī Hosams Abu Meri tagad kļūs par interneta reklāmu  seju; zinot, ka arī  ministram netīk nepamatotu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošana, ceru, ka viņš šajā jomā meklēs risinājumus. 

Sarežģīta lieta ir zāļu cenu veidošanās. Cenu galvenokārt nosaka ražotājs. 95% no zālēm, kas pērkamas aptiekā, nav ražotas Latvijā, tātad cenu nosaka svešzemju ražotājs, kam lielākoties Latvija ir mazs  un nenozīmīgs tirgus, kura piepildīšana nozīmē papildus  izdevumus (anotāciju tulkojumi, reģistrācija,  birokrātiskas prasības); manuprāt, 80% zāļu cenas veido svešzemju ražotāju iegribas.

Stāsts par lielo Latvijas aptieku skaitu, aptieku un vairumtirgotāju uzcenojumiem lielākoties ir no pirksta izzīsts. Protams, Latvija atrodas Eiropā  ar Eiropas kvalitātes uzstādījumiem, Latvijā aptiekām un vairumtirgotavām ir ļoti augsti standarti sterilitātei, uzskaitei, iekārtojumam, telpu lielumam, diplomēta farmaceita klātbūtnei utt. Bet es tiešām nevēlētos atgriezties pie tā aptieku standarta, kas Latvijā bija trīsdesmit gadus atpakaļ. 

Baltijas tirgū jebkuras preces cenu nosaka arī infrastruktūras izmaksas. Latvijā telpu īre, enerģētika, siltumapgāde, digitālie pakalpojumi maksā dārgāk kā Lietuvā un dažkārt arī kā Igaunijā, un šī dārdzība atstāj iespaidu arī uz medikamentu cenu. 

Zāļu pārvadāšana no Rīgas vairumbāzes uz Zilupes aptieku maksā ievērojami dārgāk nekā agrāk, jo benzīns dārgāks, arī medicīnas transports ar specializētiem zāļu ledusskapjiem kļuvis ievērojami dārgāks. Inflācija Latvijā kopumā tik un tā ir ievērojami augstāka par inflāciju farmācijā, bet inflācija farmācijā galvenokārt attiecas uz bezreceptūras preparātiem un uzturbagātinātājiem.

Ar pilnu atbildības sajūtu varu apgalvot, ka receptūras medikamenti Latvijā vairumā gadījumu ir lētāki nekā Baltijas valstīs un Eiropā. Tas panākts ar vairākiem drastiskiem likumdošanas aktiem, kas paģēr kompenācijas sistēmā iegādāties lētāko analogu, kā arī nosaka zāļu cenu griestus. Tiesa, pacientiem kļuvis sarežģītāk – regulāri nākas mainīt medikamentu pēc nosaukuma (nemainās medikamenta ķīmiskais sastāvs).

Latvijas vājā vieta ir kompensācijas sistēma. Latvijā kompensēti tiek vismaz pusotras reizes mazāk medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā, bet daudzkārt mazāk nekā Rietumeiropā. Tiklīdz valsts kādu medikamentu apņemas kompensēt, tā cena tiek samazināta ievērojami. Nav efektīvākas metodes  zāļu cenu mazināšanā kā zāļu kompensācija, jo patiesībā valsts iepērk zāles vairumā, bet ražotājam tas nozīmē – mazāku tirdzniecības risku.

Tad nu es iejūtos opozīcijas jomā, jo saku Hosamam Abu Meri: izspied no Arvila Ašeradena 50 miljonus  zāļu kompensācijām, bet es Tavus labos darbus cildināšu presē un televīzijā. Es, protams, vēlētos, lai pieaugtu to medikamentu kompensācija, kas ir pārlieku maza (piemēram, 50%), kamdēļ daļa pacientu zāles neiegādājas, neārstējas, ātrāk nomirst. Tas attiecas arī uz zālēm kuņģa-zarnu trakta un plaušu slimību ārstēšanai. 

Gan Latvijā, gan citur Eiropā vienas un tās pašas zāles var nopirkt ar dažādiem nosaukumiem, dažādā iesaiņojumā un par dažādām cenām. Visvienkāršāko medikamentu cenas pilnīgi identiskiem produktiem mēdz atšķirties līdz pat desmit reizēm. Latvijas Zāļu reģistrā ir aptuveni sešdesmit ibuprofēni un četrdesmit omeprazoli, un to cenas  atšķiras vairākkārt. Kopā ar kolēģiem parēķinājām; tad lūdzām mūsu aprēķinus pārskatīt kolēģiem datorspeciālistiem, un sanāca, ka Latvijas iedzīvotāji mēdz pārmaksāt 20 miljonus eiro gadā, pērkot dārgākus analogus. Te  nudien iespējama nopietna ekonomija. 

Un vēl viens aicinājums, kas man jāraksta pēc publiskā tenku tirgus, ka pretsāpju līdzekļi ir pārāk dārgi – mūsu kopējais uzdevums ir samazināt pretsāpju (pretiekaisuma) līdzekļu patēriņu. Tad nu vēršos pie ministra Hosama Abu Meri ar aicinājumu pārdomāt, kā nesteroīdo pretsāpju līdzekļu un paracetamola patēriņu mazināt un atrunāt savus paziņas no nepārdomātas zāļu lietošanas. Pie nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas rodas pierašana. Globālā farmācija vēlas, lai katrs cilvēks tabletes ēstu ikdienas, un tās viņam varētu pārdot kā ikdienas uzturu.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un paracetamols ir bīstami un izraisa nieru un aknu slimības, infarktu un insultu, bieži arī nāvi. Visi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var izsaukt gremošanas trakta asiņošanu, biežāk asiņo kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, un šī komplikācija ir dzīvībai bīstama. Vairāk nekā 50% no visiem čūlas asiņošanas gadījumiem uz zemeslodes ir nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu izraisīti. 

Īpaši liels risks asiņošanai no kuņģa-zarnu trakta, lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, ir gados veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar kuņģa čūlu anamnēzē, kā arī cilvēkiem, kuri lieto asins atšķaidītājus vai kortikosteroīdus. Itin bieži kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas asiņošanu izraisa nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu kombinācija ar alkoholu, un šī kombinācija veidojas, cenšoties ar lielām zāļu devām noņemt iepriekšējā vakara dzeršanas radītās galvas sāpes.

Domāju, ka kuņģa asiņošanu pēc pārlieku lielas pretsāpju līdzekļu lietošanas, saviem pacientiem Hosams Abu Meri ir gastroskopā raudzījis gauži bieži.  

Vīriešiem nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi lielākā devā nozīmē impotenci (nestāvēs), sievietēm – grūtniecības problēmas. Mūsdienu medicīnas pamatlicējs, šveiciešu ārsts un alķīmiķis Paracelzs (1493–1541) ir teicis – „zāles no indes atšķiras tikai ar devu”.

Ministram vajadzētu atgādināt katram, kas lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus pret drudzi ilgāk par 3 dienām, bet pret sāpēm – ilgāk par 10 dienām, paģērēt – noteikti jārunā ar savu ģimenes ārstu. Turklāt paracetamols un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi atrodas gandrīz visu salikto, no padomju laikiem pierasto kombinēto medikamentu sastāvā, kas tiek kontrabandas ceļā vesti no Krievijas, pārdoti „no rokas” Centrāltirgū, pie kam šie medikamenti nereti ir viltojumi ar nezināmām zāļu devām. 

Diemžēl pretiekaisuma vai pretsāpju medikamenti ir būtiskākais un pazīstamākais mūsu gadsimta veselības aprūpes sistēmas standarts. Šie medikamenti ir visizplatītākā metode, ko izmanto, lai ārstētu lielu daļu vispārējo veselības problēmu (vai noņemtu nepatīkamos simptomus – sāpes vai drudzi). Šīs zāles lielā mērā ir bezrecepšu medikamenti, proti, tos ārstēšanai nozīmē ne tikai ārsts, bet arī farmaceits, pats pacients un viņa tuvākie ģimenes locekļi, kaimiņiene un radio reklāma.

Nereti nesteroīdie pretsāpju līdzekļi ir ļoti efektīvi, piemēram, precīza ibuprofēna un paracetamola kombinācija, ārstējot akūtas sāpes, ir efektīvāka par opioīdu pretsāpju zālēm (un arī par kanabinoīdiem, kurus publiskajā telpā lobē marihuānas smēķētāji un daži politiķi). 

Bezrecepšu pretsāpju līdzekļu lietošana nav nevainīga, un tai ir savas ēnas puses. Lielākais un nozīmīgākais risks, ko rada bezrecepšu zāļu izmantošana sāpju mazināšanai, ir nepareiza pašdiagnoze, kas neļauj laikus pamanīt smagas slimības. Liela problēma ir paaugstināts zāļu mijiedarbības risks ar citām zālēm, ko lieto pacients, bet šai mijiedarbībai ir nelabvēlīga ietekme.

Diemžēl ar bezrecepšu pretsāpju līdzekļiem saistās gan šo medikamentu ļaunprātīga lietošana, gan pierašana pie tiem. Dažādu pasaules valstu ārstu pētījumi liecina, ka pacienti, kas lieto bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, parasti nav pietiekami labi informēti vai arī ir nepareizi informēti par šo zāļu lietošanu un nelabvēlīgo ietekmi.

Lielākā daļa cilvēku pretsāpju un pretiekaisuma preparātus lieto gadījuma rakstura galvassāpju, muguras sāpju vai citu akūtu un netīkamu simptomu gadījumā. Lielāks risks komplikācijām un blaknēm ir pacientiem, kuri ilgstoši lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus hronisku slimību ārstēšanai. 

Te vietā norādīt, ka, lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, sirdslēkmes, infarkta un insulta risks īpaši pieaug pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni un diabētu un – uzmanību – īpaši smēķētājiem.

Sirds un asinsvadu problēmu risks pieaug, ja nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus lieto ilgi un nekontrolēti, īpaši pacienti, kam sirdslēkme, sirds operācija vai insults jau ir bijis (šie apgalvojumi neatiecas vai mazāk attiecas uz aspirīnu). 

Lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus ir lielāks sirds mazspējas risks. Ilgstoša nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var radīt sirds ritma izmaiņas, paaugstinātu asinsspiedienu un nieru bojājumus, kā arī atstāj nopietnu ietekmi uz hormonālo sistēmu. Lietojot nesteroīdos pretsāpju līdzekļus grūtniecības laikā, topošās māmiņas nopietni apdraud sava vēl nedzimušā bērna auglību. Bet ar galvassāpēm ir vēl trakāk – regulāra pretsāpju medikamentu lietošana noved pie vēl lielākām galvassāpēm. 

Nesteroīdo pretiekaisuma preparātu lietošana būtu nekavējoši jāpārtrauc pacientiem, kas pamana šādas blaknes: sejas, lūpu vai mēles pietūkums, zvanīšana ausīs, pēkšņi plaši izsitumi, neizskaidrojami zilumi vai deguna asiņošana, asiņaini vai melni izkārnījumi, asiņains vai duļķains urīns, stipras sāpes vēderā, redzes traucējumi, sāpes krūtīs un sirdsdarbības nepamatota paātrināšanās, dzelte, ļoti stipras galvas vai muguras sāpes, neizprotams vājums. 

Nekādā ziņā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nedrīkst lietot pacienti ar diabētu, nieru slimībām, aknu slimībām, aktīvu peptisku čūlu, gastroezofageālo refluksu, Krona slimību un čūlaino kolītu, asinsreces problēmām (cilvēkiem, kam ļoti viegli veidojas zilumi), augstu asinsspiedienu, sirds mazspēju, insultu vai sirdslēkmi anamnēzē. Nekādā ziņā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nevajadzētu lietot pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem bez saskaņošanas ar savu ģimenes ārstu.

Nekādā ziņā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nevajadzētu lietot pacientiem, kas vienlakus lieto varfarīnu, klopidogrelu, kortikosteroīdus, fenitoīnu, ciklosporīnus, probenecīdu, litiju, kā arī zāles artrīta, diabēta, augsta asinsspiediena, sirds slimības ārstēšanai bez saskaņošanas ar savu ģimenes ārstu. Grūtnieces, lūdzu nelietojiet nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus!

Un vēl pēdējais mans šodienas pastāsts jaunajam ministram. Zāļu nepamatota lietošana rada lielus izdevumus. 5% no neplānotajiem (akūtiem) slimnīcu uzņemšanas gadījumiem Eiropā ir saistīti ar zāļu lietošanas blakusparādībām, no kurām 40–50% ir potenciāli novēršamas. Pacientu hospitalizācijas sakarā ar nelabvēlīgu zāļu lietošanu rada ievērojamas, dārgas un daļēji novēršamas sabiedrības veselības problēmas. Visbiežākās zāļu blakusparādības, ar ko slimnieki nonāk slimnīcā, ir kuņģa–zarnu trakta asiņošana, glikēmijas problēmas cukura diabēta slimniekiem, patoloģiski lūzumi, nieru mazspēja un sirds mazspēja.

Visbiežāk pacienti nonāk slimnīcā no nepamatotas nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu un citu pretsāpju līdzekļu lietošanas. Galvenās problēmas attiecībā uz nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu nepamatotu lietošanu ir beidzies termiņš zālēm, informācijas neesamība pie zālēm (izmesta anotācija), pilnīgi neatbilstošu zāļu lietošana neatbilstošās devās, polifarmācija – vismaz sešu dažādu medikamentu vienlaicīga lietošana, multimorbiditāte – pacientam ir vismaz četras slimības, nieru darbības traucējumi, kā arī tieša vai psiholoģiska atkarība no zāļu lietošanas.

Ceru, ka pirmo sev veltīto rakstiņu Hosams Abu Meri izlasīs līdz beigām. Bet pat tad, ja viņš nav izlasījis rindu, pēdējai rindkopai viņam uzcītības pietiks. Rakstā paustā vēsts nav populāra – zāles nekļūs lētākas, pat tad, ja visa Veselības ministrija trauksies izpildīt politiķu uzstādījumus; būsim reālisti – zāles gadu no gada kļūs labākas, efektīvākas un dārgākas. Bet drīz ministram ikdienā pāri velsies tik daudz informācijas, ka to visu uztvert un izanalizēt vienam cilvēkam faktiski ir neiespējami. 

Novērtē šo rakstu:

8
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...