Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Stāsts nav par 250 un arī ne 776

Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs
17.09.2015.
Komentāri (53)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Haoss un demagoģija. Tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, vērojot patvēruma meklētāju krīzi Eiropā un tās atskaņas Latvijā. Pamatotu iemeslu dēļ jautājums ir emocionāls, un kā gan tādam nebūt, ja runa ir par cilvēku dzīvībām, kā arī par ļoti nopietnu izaicinājumu vienai no divām starptautiskām organizācijām, ar ko Latvija saista savas drošības garantijas!

Un tomēr. Jautājuma emocionālā daba nevar kalpot par attaisnojumu tam, lai pieņemtu lēmumus, skaidri neizvērtējot to prognozējamās sekas. Tieši uz to šobrīd aicina partija “Vienotība”, atsevišķi mediju pārstāvji un neliela daļa sabiedriski aktīvu pilsoņu, kas bez ierunām piekrīt atvērt vārtus jebkuram Junkera izsapņotajam imigrantu skaitam.

Piekrist uzņemt arvien vairāk patvēruma meklētāju nozīmē uzsākt spēli, kas nākotnē var nozīmēt nenosakāma apjoma imigrāciju. Iespējams, ka tas tāpat ir nenovēršams scenārijs, bet tomēr pietiekami nepatīkams, lai Latvijai kā valstij vajadzētu izmēģināt visas iespējas aizstāvēt savas intereses un pretoties.

Tā vietā sabiedrības vairuma viedoklis un politiski mēģinājumi cīnīties par saprātīgiem risinājumiem tiek pavadīti ar ķengām par rasismu, ksenofobiju, necilvēcību, kā arī dažādiem mītiem un ietekmēšanas paņēmieniem. Cik tie ir pamatoti? Daži vārdi par populārākajiem apgalvojumiem, ko izsaka imigrācijas aizstāvji.

Imigrācijas pretinieki neatbalstot solidaritāti, kas ir būtisks princips starptautiskajās attiecībās.

Vispirms jāsaprot, par kādu solidaritāti mēs runājam. Nav runas par solidaritāti ar īstiem bēgļiem. Bēgļi, kuri ir nonākuši Eiropas Savienībā, ir drošībā, un viņiem nav nepieciešama papildu solidaritāte no Latvijas. Solidaritāte ir nepieciešama atsevišķām Eiropas Savienības valstīm, kurām lielais imigrantu skaits var radīt sociālu spriedzi un integrācijas grūtības. Solidaritāte nozīmētu to, ka valstis, kurām šādas problēmas nedraud vai ir būtiski mazākas, iespēju robežās palīdz.

Vai Latvija ir šāda valsts? Latvija pagājušajā gadsimtā ir piedzīvojusi bezprecedenta mēroga imigrāciju (ko apstiprina ANO bēgļu aģentūras dati), kā rezultātā integrācijas slogs Latvijā ir lielāks nekā jebkurā no krīzes skartajām Eiropas valstīm. Mēs varam būt solidāri citos veidos, piemēram, palīdzot stiprināt administratīvās spējas bēgļu uzņemšanas centros krīzes skartajās valstīs, varam sūtīt skolotājus, kas mācītu bēgļiem valodu, mēs varam strādāt ar imigrantiem, palīdzot atsijāt īstus bēgļus no pašlabuma meklētājiem. Bet palīdzēt ar masveidīgu bēgļu uzņemšanu nenozīmētu solidaritāti, bet gan pilnīgu solidaritātes principa izkropļošanu.

Latvija, stājoties Eiropas Savienībā un NATO, neformāli esot solījusi, ka ar integrāciju mūsu valstij problēmas neesot, un tas bijis par pamatu Latvijas uzņemšanai.

Pat, ja šādi solījumi ir izteikti, ir taču pilnīgi skaidrs, ka Krievijas ārpolitika, t.sk. “tautiešu politika” pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Tā ir agresīva imperiālisma politika ar mērķi maksimāli bremzēt integrācijas procesu un apgrūtināt nacionālas, saliedētas valsts veidošanu. Solidaritāte no Eiropas Savienības nozīmētu ne tikai šīs problēmas starptautisku atzīšanu (tātad arī Latvijas īpašā stāvokļa atzīšanu bēgļu jautājumā), bet arī mērķtiecīga un efektīva atbalsta sniegšanu Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai, vienotas izglītības sistēmas izveidei un citiem vitāli svarīgiem jautājumiem.

Neuzņemt patvēruma meklētājus esot necilvēcīgi un nežēlīgi. (Fonā traģiskie skati Vidusjūrā un emocionāli bēgļu stāsti.)

Kvotu sistēma Eiropas Savienībā nemazinās upuru skaitu. Ja kaut kas var radīt vēl lielāku traģēdiju skaitu jūrā, tad tas ir pašreiz dotais zaļais signāls cilvēku kontrabandistiem. Imigrantu uzņemšana Eiropā ne tikai nerisina problēmu, bet dod iedrošinājumu vēl daudz lielākam skaitam imigrantu (tai skaitā ekonomisko) riskēt un šķērsot jūru labāka nodrošinājuma meklējumos. Tam, ka ekonomiskie apsvērumi ir imigrantu biežākā motivācija, apliecinājumu netrūkst. Cilvēki reālās briesmās nemetīs pārtikas pakas uz dzelzceļa sliedēm un nelauzīsies prom no pietiekoši turīgās Ungārijas uz vēl turīgāko Vāciju.

250 vai 776 imigranti pat kopā ar ģimenēm būtiski neizmainīšot situāciju Latvijā. Neesot vērts šādā jautājumā būt ietiepīgiem.

Nevienā mirklī ne Žans Klods Junkers, ne Angela Merkele nav pat ne mājiena formā likuši noprast, ka šis imigrantu skaits būtu galīgais. Tieši pretēji. Junkera plāni paredz izveidot pastāvīgu obligāto mehānismu. Pat Latvijas premjerministrei Laimdotai Straujumai vēl pirms pāris nedēļām pārliecība par 250 kā gala skaitli bija pietiekoša, lai nepārprotami solītu, ka vairāk Latvija “brīvprātīgi” neuzņems vismaz piecu gadu laikā.

Nav pagājusi vēl dekāde, un skaitlis pieaudzis jau par 200%. Kurš tad būs mirklis, kad Latvija cels trauksmi un teiks: mēs vairāk nevaram? 1000? 5000? 50 000? Jo ilgāk Eiropas valstis mānīgi cerēs, ka šo dažu simtu uzņemšana būs problēmas risinājums, jo dziļāka kļūs problēma un grūtāk būs apstāties. Runa nav par skaitli. Par skaitli būtu runa tad, ja būtu garantijas par nemainīgu imigrantu skaitu konkrētā laika periodā. Līdz tam diskutēt par konkrētiem cipariem ir tas pats, kas pirkt nekustamo īpašumu, pieņemot, ka tā cena dokumentu noformēšanas laikā vai nenosakāmā apmērā var mainīties.

Latvija esot palikusi vienīgā, kas nepiekrīt Junkeram.

Pirmkārt, pat ja tas tā būtu, Latvijai ir pietiekoši daudz iemeslu, lai pirmajai izrādītu īpašu aktivitāti un zināmā mērā tādā veidā arī ietekmētu citu valstu izlēmību. Protams, ka neviens nevēlas būt “vienīgais”, bet būt “otrajam” un “trešajam” jau ir vieglāk. Otrkārt, Latvija nav viena. Pret Junkera plāniem skaidri iebilst Polija, Čehija, Slovākija un citas valstis. Valsts prezidentam un premjerministram intensīvi jākomunicē ar potenciālajiem sabiedrotajiem un jālemj par kopīgu taktiku katrā no tālākajiem notikumu attīstības ceļiem.

Latvijas noraidošā pozīcija radot riskus valsts drošībai.

Kolektīvo drošību veicinošs apstāklis ir tas, ka, sargājot Baltiju, katra NATO dalībvalsts sargā pati sevi. Kolektīvās aizsardzības sistēmas saglabāšana patiesībā ir vienīgais iemesls, kāpēc lielvalstīm ir motivācija rūpēties par katra dalībnieka drošību, nevis Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā. To, ka nav nekādu pazīmju drošības garantiju pārskatīšanai, apstiprināja arī Latvijas pārstāvis NATO Indulis Bērziņš, savukārt “Vienotības” (!) eiroparlamentāriete Inese Vaidere paziņoja, ka Latvijas pozīcijai nav saistības arī ar ES fondu atbalstu un Latvijai jāprasa īpašā stāvokļa atzīšana. Ziņas, ka bēgļu jautājums varētu tikt saistīts ar fondu līdzekļu samazināšanu “nepaklausīgajām” valstīm, noliegušas arī ES oficiālās institūcijas.  Ārlietu ministra un citu argumenti par drošības riskiem ir drīzāk iebiedēšanas taktika, ar ko tiek aizstāts saprātīgu argumentu trūkums.

Protams, jebkuras domstarpības dalībvalstu starpā var radīt grūtības citos jautājumos, bet neatkarīgai valstij tas nevarētu kalpot par attaisnojumu vispār neaizstāvēt savas nacionālās intereses tad, kad tās būtiski atšķiras. Krietni lielākus drošības apdraudējumus radīt var jaunā imigrācija, kas ievērojami pasliktinās iedzīvotāju attieksmi pret rietumiem. No Krievijas hibrīdkara taktikas viedokļa šāds stāvoklis būtu medusmaize.

Imigrantiem Latvija būšot tikai pagaidu mītne, un pie pirmās iespējas viņi dosies uz citām Eiropas valstīm.

Eiropas Komisijas oficiālā informācija par piedāvāto imigrācijas politiku paredz, ka t.s. “sekundārā izceļošana” nav pieļaujama. Ja bēgļa statusa ieguvējs izceļos uz kādu citu Eiropas Savienības valsti, viņš likumīgā kārtā tiks nogādāts atpakaļ Latvijā.

Latvija varēšot izvēlēties kristiešu bēgļus vai bērnus ar ģimenēm.

Arī šis apgalvojums ir ne tikai pretējs premjerministres Laimdotas Straujumas skaidrojumam, bet arī pretējs Junkera apgalvojumiem, ka patvēruma meklētājus nevarēs šķirot pēc reliģiskām pazīmēm. Pat, ja neformāli šādas iespējas būtu, ir bezgala naivi uzskatīt, ka Latvijai kāds atvēlētu izglītotākos un Eiropas kultūrai draudzīgākos imigrantus.

Latvija integrēs patvēruma meklētājus, un viņi draudzīgi iekļausies Latvijas sabiedrībā.

Nenoliedzot, ka ir dažādi cilvēki un dažāda pieredze, Eiropas daudzu gadu piemērs liecina, ka pat bagātās valstīs imigrantu integrācija rada milzīgas problēmas. Ļoti bieži imigranti neievēro vietējās sabiedriskās normas, rīko grautiņus un sadursmes ar varas pārstāvjiem, atsakās strādāt algotu darbu, kā arī izvēlas noziedzības ceļu. To, protams, ne tuvu nevar attiecināt uz visiem, tomēr nenoliedzami runa nav par izņēmumiem, bet par masveidīgām tendencēm. Arī NBS komandieris Raimonds Grauba atzīst, ka bēgļu uzņemšana vairos terorisma riskus, bet “Islāma valsts” pārstāvji pat neslēpj, ka bēgļu plūsmas ir metode, kā Eiropas valstīs iepludināt teroristu aģentus. Latvijas gadījumā papildus Eiropas pieredzei jārēķinās, ka imigrantus sabiedrības destabilizācijas nolūkos var izmantot arī Krievija.

Nobeiguma vietā

Būtu naivi cerēt, ka imigrantu Latvijā nebūs. Saprātīga imigrācijas politika nozīmētu, pirmkārt, izdarīt visu iespējamo, lai imigrācija Latviju skartu iespējami mazākā mērā, un, otrkārt, lai pārdomāti un mērķtiecīgi mazinātu riskus, ko rada jaunā imigrācija.

Piespiedu imigrācija bija tā padomju okupācijas izpausme, kuras sekas Latvijas iedzīvotāji izjūt vēl šodien. Eiropas Savienību daudzi no mums redz kā pretstatu pagātnes ļaunuma impērijai. Latvijai jāizdara viss, lai šis pretstats praktiskās izpausmēs nekļūtu līdzīgs tam murgam, no kura ar lepnumu atbrīvojāmies Trešās Atmodas laikā.

Arī vārdu salikumam par pievienošanos PSRS reiz kabināja liekulīgo “brīvprātīgi”. Kāda starpība, vai piespiedu kvotas nosaucam par “obligātām”, “brīvprātīgām” vai pat par “sajūsmas” kvotām. Par labāko veidu, kā Latvija var palīdzēt bēgļu krīzē, jārunā tad, kad “brīvprātības” jēdziens nebūs jālieto pēdiņās un tiks ņemta vērā Latvijas reālā situācija tāda, kāda tā ir. Aicinu uz saprātīgu un pārdomātu imigrācijas politiku, nevis to tuvredzību, ko šobrīd demonstrē partija “Vienotība” un tie, kas balsojumos šo politiku atbalsta.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...