„Starptautiskā līmeņa biznesa menedžere” Rubesa gada laikā izrādījusies pilnīgi nepieprasīta darba tirgū
PIETIEK05.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nu jau bijusī RB Rail AS valdes priekšsēdētāja un tāpat bijusī AS Latvenergo padomes locekle Baiba Rubesa, kas viņu apkalpojošajām sabiedrisko attiecību kompānijām un saviem darbiniekiem pieprasīja sevi publiski dēvēt par „starptautiska līmeņa biznesa menedžeri”, pēc visu valsts amatu zaudēšanas ir izrādījusies pilnīgi nepieprasīta ne tikai starptautiskā līmenī, bet arī pašu mājās, - gada laikā pēc Rail Baltica būvētāja vadītājas amata piespiedu pamešanas viņas pakalpojumi nav bijuši vajadzīgi nevienam nopietnam privātuzņēmumam.
Kā rāda Lursoft datu bāze, pēc vietas zaudēšanas pie valsts „siles” Rubesa ir saglabājusi tikai valdes locekļa amatu viņai pašai piederošajā reālu saimniecisku darbību neveicošajā SIA RFactor, kā arī padomes locekļa amatu „Rīgas Ekonomikas augstskolas - Stockholm School of Economics in Riga nodibinājumā” un tādu pašu posteni mazzināmajā SIA Coffee Address Holding.
Lursoft dati gan rāda, ka par padomes locekli SIA Coffee Address Holding Rubesa ir kļuvusi vēl laikā, kad nebija pilnībā zaudējusi vietu pie valsts „siles”. Luksemburgā reģistrētajam BaltCap Private Equity Fund II SCSp piederošajā uzņēmumā, kurā strādā seši cilvēki un kurš pērn strādājis ar 744 tūkstošu eiro apgrozījumu, viņa šo amatu ieņem kopš šā gada maija beigām, un tas tad arī ir „starptautiskā līmeņa menedžeres” vienīgais jaunais amats.
Eiroparlamenta vēlēšanās neveiksmīgi startējušajai Baibai Rubesai, kura jūnija vidū zaudēja arī pēdējo politisko „barotavu” – VAS Latvenergo padomes locekļa amatu, šī „sile” pērn bija ienesusi 29 753 eiro jeb vidēji 2479 eiro mēnesī, bet šā gada pirmajā pusgadā – kopā 14 211 eiro.
Šis valstiskais amats ienākumu ziņā gan nebija salīdzināms ar Rubesas pērn zaudēto RB Rail valdes priekšsēdētājas posteni, kurā Rubesa, neraugoties uz akcionāru izteikto neuzticību, spēja noturēties līdz pilnvaru beigām pagājušā gada septembrī. Šajā amatā deviņu mēnešu laikā Rubesa bija nopelnījusi kopumā 71 578 eiro jeb gandrīz astoņus tūkstošus eiro mēnesī.
Kā zināms, atšķirībā no darba RB Rail, kur Rubesai bija jāpilda pietiekami plašs pienākumu loks, viņas amats Latvenergo bija uzskatāms par tipisku „neklātienes darbu” – tāpat kā iepriekš Citadele bankā.
Rubesa amatu Citadele bankas padomē bija ieguvusi 2011. gada oktobrī ar Privatizācijas aģentūras akcionāru sapulces (faktiski - toreizējā ekonomikas ministra, Rubesas tagadējā politiskā partnera Daniela Pavļuta) lēmumu.
Tikai 2013. gadā., divus mēnešus pēc Pietiek aizrādījuma par valsts amatpersonas amatā stāšanās deklarācijas neiesniegšanu Rubesa bija spiesta atcerēties likumu un šo deklarāciju iesniegt, atklājot, ka, pat neierodoties uz Citadele bankas padomes sēdēm, mēnesī par šo "darbu" vidēji saņēmusi vairāk nekā 2000 latu mēnesī.
Arī saistībā ar Latvenergo „sili” Rubesa nekad nav vēlējusies publiski skaidrot, kāds tieši bija viņas ikmēneša pienesums uzņēmumam.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
