„Starptautiskā līmeņa biznesa menedžere” Rubesa gada laikā izrādījusies pilnīgi nepieprasīta darba tirgū
PIETIEK05.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nu jau bijusī RB Rail AS valdes priekšsēdētāja un tāpat bijusī AS Latvenergo padomes locekle Baiba Rubesa, kas viņu apkalpojošajām sabiedrisko attiecību kompānijām un saviem darbiniekiem pieprasīja sevi publiski dēvēt par „starptautiska līmeņa biznesa menedžeri”, pēc visu valsts amatu zaudēšanas ir izrādījusies pilnīgi nepieprasīta ne tikai starptautiskā līmenī, bet arī pašu mājās, - gada laikā pēc Rail Baltica būvētāja vadītājas amata piespiedu pamešanas viņas pakalpojumi nav bijuši vajadzīgi nevienam nopietnam privātuzņēmumam.
Kā rāda Lursoft datu bāze, pēc vietas zaudēšanas pie valsts „siles” Rubesa ir saglabājusi tikai valdes locekļa amatu viņai pašai piederošajā reālu saimniecisku darbību neveicošajā SIA RFactor, kā arī padomes locekļa amatu „Rīgas Ekonomikas augstskolas - Stockholm School of Economics in Riga nodibinājumā” un tādu pašu posteni mazzināmajā SIA Coffee Address Holding.
Lursoft dati gan rāda, ka par padomes locekli SIA Coffee Address Holding Rubesa ir kļuvusi vēl laikā, kad nebija pilnībā zaudējusi vietu pie valsts „siles”. Luksemburgā reģistrētajam BaltCap Private Equity Fund II SCSp piederošajā uzņēmumā, kurā strādā seši cilvēki un kurš pērn strādājis ar 744 tūkstošu eiro apgrozījumu, viņa šo amatu ieņem kopš šā gada maija beigām, un tas tad arī ir „starptautiskā līmeņa menedžeres” vienīgais jaunais amats.
Eiroparlamenta vēlēšanās neveiksmīgi startējušajai Baibai Rubesai, kura jūnija vidū zaudēja arī pēdējo politisko „barotavu” – VAS Latvenergo padomes locekļa amatu, šī „sile” pērn bija ienesusi 29 753 eiro jeb vidēji 2479 eiro mēnesī, bet šā gada pirmajā pusgadā – kopā 14 211 eiro.
Šis valstiskais amats ienākumu ziņā gan nebija salīdzināms ar Rubesas pērn zaudēto RB Rail valdes priekšsēdētājas posteni, kurā Rubesa, neraugoties uz akcionāru izteikto neuzticību, spēja noturēties līdz pilnvaru beigām pagājušā gada septembrī. Šajā amatā deviņu mēnešu laikā Rubesa bija nopelnījusi kopumā 71 578 eiro jeb gandrīz astoņus tūkstošus eiro mēnesī.
Kā zināms, atšķirībā no darba RB Rail, kur Rubesai bija jāpilda pietiekami plašs pienākumu loks, viņas amats Latvenergo bija uzskatāms par tipisku „neklātienes darbu” – tāpat kā iepriekš Citadele bankā.
Rubesa amatu Citadele bankas padomē bija ieguvusi 2011. gada oktobrī ar Privatizācijas aģentūras akcionāru sapulces (faktiski - toreizējā ekonomikas ministra, Rubesas tagadējā politiskā partnera Daniela Pavļuta) lēmumu.
Tikai 2013. gadā., divus mēnešus pēc Pietiek aizrādījuma par valsts amatpersonas amatā stāšanās deklarācijas neiesniegšanu Rubesa bija spiesta atcerēties likumu un šo deklarāciju iesniegt, atklājot, ka, pat neierodoties uz Citadele bankas padomes sēdēm, mēnesī par šo "darbu" vidēji saņēmusi vairāk nekā 2000 latu mēnesī.
Arī saistībā ar Latvenergo „sili” Rubesa nekad nav vēlējusies publiski skaidrot, kāds tieši bija viņas ikmēneša pienesums uzņēmumam.
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
