Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atmodas periodā pazīstama Latvijas Tautas frontes aktīviste man pa kluso pavēstīja, ka ārzemju speciālisti skolo tautfrontiešu vadību, lai tā psiholoģiski sagatavo tautu, ka drīz būs drūzmu drūzmām nabagu. Līdztekus mācot, kā panākt, lai ļautiņi savu likteni pieņemtu bez protestiem.

Tiesa latviešu reakcija ne ārzemju skolmeistarus, ne viņu vietējos adeptus īpaši nebaidot. Trauksmi raisot Latvijas krievu neprognozējamā rīcība, kuri dzīves līmeņa kritumu varot uzņemt „в штыки” (ar durkļiem). Lai interfrontisti nevarētu čupoties, rūpniecību aizlaidīšot pa skuju taku.

Tolaik paziņas vārdiem par bada maizes perspektīvu diez ko nenoticēju. Padomijas mazturība šķita trūcīguma kalngals. Diemžēl par bubuli uzskatītās kapitālisma negācijas šobrīd vērojamas ik uz soļa. Traģiskākais, ka nabadzību caurvij pilnīga bezcerība. Ļaudis vairs netic, ka Dievzemīte jelkad izrausīsies no posta bedres.

Apbēdināšu tos, kas ilgās pēc sociālisma raugās uz Krievijas pusi. Mūsu kaimiņzemē valda vēl plēsonīgāks kapitālisms un kliedzošāka nevērība pret darbaļaudīm. Man pamatoti var nepiekrist sievietes, kuras vēlas nevis teorētiski ieņemt 50% vietu uzņēmumu vadībās, bet doties pensijā 55 gados. Krievzemes pensiju likums patiešām ir saudzīgs pret daiļo dzimumu.

Tomēr, lai kā negrozi, ne tur, ne te proletariāts vairs nav hegemons. Neieslīgšu diskusijā, cik liela teikšana strādniekiem bija PSRS, taču padomju lielvalsts bija visu zemju kapitālistu bieds. Pēc sociālisma citadeles sabrukuma globālie naudas dūži žigli ar pašu izraisītas krīzes šķērēm pamatīgi apcirpa ar rocības vilniņu apaugušos Rietumu darba lopiņus.

Vakareiropas sociālisti, kuriem būtu jāaizstāv darba tauta, sen vairs nav sarkani, bet gan varavīksnes krāsas. Geju un lesbiešu labsajūta tiem rūp vairāk par strādnieku labklājību. Eiropas Savienības kreisie maz atšķiras no labējiem. Nomainot viens otru uz politiskās skatuves, šīs politiskās marionetes izredzēto naudas maisu interesēs periodiski apšķērē vai nu nacionālos darba devējus vai darba ņēmējus.

Piedevām kreisie pretēji savu zemju darbaļaužu interesēm atbalsta migrāciju. Lētais darbaspēks atstāj bez darba vietējos strādniekus, kuri nevēlas liekt muguras par sīknaudu. Ar laiku pārsvarā no Āfrikas un Āzijas ieceļojušie migranti paliek nekaunīgi un izvirza ultimātu: „Maksājiet mums pabalstus un lieciet mierā!” Ja sabiedrība nevēlas uzturēt nelūgtos viesus, tie dumpojas un rīko grautiņus. Lai varētu turpināt parazitēt, vēlēšanas tiesības iemantojušie ieceļotāji balso par sociķiem.

Arī Latvijā kreiso jēdziens cieši saistās ar migrantiem, kā nereti dēvē Dievzemītē padomju periodā ieplūdušos okupantus, kolonistus un viņu pēctečus, pārsvarā krievus vai rusificētus cittautiešus. Līdz šim gan viņu priekšstāvji visai kūtri iestājās par kreisām idejām. Palielināt valsts lomu ekonomikā, kas ir viens no sociālisma stūrakmeņiem, migrantu barveži diez ko negrib, jo atrasties pie valsts stūres viņiem pārredzamā nākotnē nespīd.

Turklāt krietnu privātuzņēmēju slāni veido kādreizējie kompartijas, VDK un interfrontes pīlāri, kuri nesteidzas zāģēt mežonīgā kapitālisma zaru, uz kura paši sēž. PSRS agonijā šie komunisma cēlāji izmantoja savu statusu un pakampa treknākos kumosus no tautas kopīpašuma katla. Dažiem šis tas atleca no irstošās kompartijas kabatas. Tieši no pārejas posma auga kājas krievvalodīgo partiju un Parex šefu īpašai saiknei.

Pa starpām Parex banksteri pameta kādu kaulu arī latviskajām partijām. Rezultātā, kad pārītis zināmu baņķieru ar zināma premjera svētību nolaida valsti uz grunti, milzīgo robu budžetā aizlāpīja tautas trūcīgākā daļa – gan reņģēdāji, gan semočku grauzēji.

Līdzīgu scenāriju īstenoja arī citās ES valstīs. Taču Latvijā vienkāršie cilvēki krīzi sagaidīja bez iekrājumiem nebaltai dienai un parādos līdz ausīm. Tādēļ, ja vecajā Eiropā proletariātu vienkārši apcirpa, tad latvju darba zirgiem novilka ādu pār acīm. Milzīgu daudzumu darbarūķu rekrutēja bezdarbnieku armijā, nosūtot darba frontē par 100 latiem mēnesī.

Varturi uz ekonomiskā mēra fona turpināja dzīrot un vīzdegunīgi kaunināt simtlatniekus par slikto darba efektivitāti. Kad Ilmārs Poikāns, greizās konsolidācijas matricas Neo, uzdrošinājās atmaskot savtīgo tautas kalpu dubultos standartus, viņam uzrīdīja visu valsts represīvo mehānismu mašīnu.

Vienlaikus darba devēji ir atraduši veidu, kā maksāt mazāk par minimālo algu un apiet nodokļus. Darba tīkotājiem liek reģistrēties kā pašnodarbinātām personām, bet pēc tam bezizejas dēļ slēgt līgumus ar uzņēmējiem, piekrītot vergot par grašiem.

Naskākie latvzemieši sen devušies darba meklējumos uz ārvalstīm. Šī visticamāk neatgriezeniskā aizceļošana turpinās joprojām. Starptautiskais kapitāls īsteno sociālo genocīdu ar vietējo vagaru rokām. Tautiešu ādas ģērētājiem pie varas palīdz noturēties sauksme: „Krievi nāk!”

Redzamākais krievvalodīgais politiskais grupējums Saskaņas centrs (SC) sevišķi necenšas kliedēt savu Maskavas rokas tēlu. Pirms iepriekšējām vēlēšanām radās iespaids, ka SC mēģina apvienot dažādu tautību cilvēkus uz sociāldemokrātiskas platformas. Taču Latvijas skaldi un valdi politikas arhitektiem tautu sadarbība nav pieņemama pat eventuāli un tādēļ jāizravē asnos. Tādēļ ar Lindermana piespēli startēja referendums – krievu valodai valsts valodas statusu!

Projekta patiesais mērķis bija sarīdīt latviešus ar krieviem, jo par laimi naturalizēto kolonistu skaits neļauj tiem balsošanas ceļā rusificēt Dievzemīti. Tomēr ikvienai no šīs kampaņas-matrjoškas lellēm bija izteikti pretlatviska būtība. Tas netraucēja SC līderim Nilam Ušakovam uzmesties par šīs akcijas dedzīgāko ruporu, upurējot latviešu vēlētāju balsis uz nacionālā naida altāra.

Lai vēstījums kļūtu nepārprotams, 16.martā pie Brīvības pieminekļa bijušo leģionāru gājiena laikā tika akceptēta krievu dziesmu aurošana. Taisnības labad jāsaka, ka krievu jaunatne šo jampadraci šogad ignorēja. 9.maijā SC spice vēlreiz atgādināja, ka pārstāv iezemiešu neaicinātos atbrīvotājus. Pakāršanas laukumā ar saskaņiešiem par uzvarētāju lauriem un balsīm konkurēja vēl pulciņš antifašistu.

Tajā pašā laikā SC, neņemot vērā daudzu savu biedru protestus, izveidoja priekšvēlēšanu bloku ar partiju Gods kalpot Rīgai!, kuras kodolu veido valsts līmenī elektorāta izšūpotas blices darboņi ar blēžu reputāciju. Viņi nesmādē būt vienā laivā ar krievu šovinistiem, ja no tā atlec prāvs skanošais.

Rīgas domes vadības kursu labi raksturo par visām varītēm virzītais amonija salpetra termināla projekts Kundziņsalā, kur cieši savijas Latvijas un Krievijas oligarhu intereses. Tādējādi mēs redzam, ka SC sociāldemokrātiskums patiesībā ir ilūzija, ko caurauž krievu šovinisma un latviešu merkantilisma reālijas.

Latvijā atjaunotās neatkarības periodā vēlētāju noturīgu uzticību nav iemantojusi neviena sociāli tendēta latvju politiskā organizācija. Saeimā nav latvisku partiju, kas kaut deklarētu kreisus uzskatus. Reformu partija gan savā programmā ierakstījusi, ka nav labēja partija, taču tālāk ne vārdos, ne darbos nav tikusi.

Baigais gads, masveida izsūtīšanas un sociālisma paspārnē veiktā rusifikācija radījusi latviešos dziļu antipātiju pret kreisām idejām. Skepsi pastiprina visjaunāko laiku vēsturē dažnedažādu latvju sociķu iemanīšanās korumpēties, vien bišķīt iebāžot degunu Saeimā vai maļoties pašvaldībās.

Tomēr Dievzemītes iedzīvotājiem, lai izkļūtu no dzīvnieku fermas, kurā mūs ieveduši varturi roku rokā ar tik ērto nesamierināmo opozīciju, ir vitāli nepieciešams politiskais SPĒKS, kas iestātos par sociālo taisnīgumu. Turklāt tāds, kurš necīnītos pret Satversmes pamatprincipiem vai par viendzimuma laulībām, nepārvērstu 16.martu un 9.maiju par nebeidzamas pretstatīšanas datumiem, nevestu tautu pret tautu, bet ļaudis kopā pret tumsu...

Laikam jau es fantazēju, un šajās vēlēšanās tāpat iepriekšējās latvzemiešus gaida nevis baranciņa, bet caurumiņš no tās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...