Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā Latvijas medijos notiek spēle jeb flirts attiecībā uz vardarbību un tās popularizēšanu. Mediji, aicinot uz intervijām Viesturu Rudzīti, izvēlējušies popularizēt tos, kuri vardarbību atzīst par pieņemamu.
Notiek spēle ar ļaužu prātiem – graudi un pelavas visi kopā, gan jau kāds sapratīs vai arī vēl labāk, ja nesapratīs. Galvenais ir būt uzmanības centrā, būt populāram, viegli un nevainīgi kaut ko apgalvot, spriedelējot neiespringt, nu tā, lai ir patīkami vispirms jau pašam. Tie, kuri mēģina nopietni kaut ko analizēt, iekrīt slazdā – zaudē skatītāju un klausītāju interesi. Jo pēc būtības jautājums interesē reti kuru. Vērtība ir tikai šovam.
Viena cilvēka potences un talants strādāt nenozīmē, ka jādevalvē citi cilvēki. Rudzīša kunga gadījumā pat vesela sabiedrības daļa – sievietes.
No ārsta viedokļa var saprast devalvētājam piemītošo lielo nedrošību pašam par sava veikuma vērtīgumu. Bailes no varošajām un jēgpilnas lietas darošajām sievietēm tiek izspēlētas dziļi personiski, kā uzbrukums.
Tomēr vai patiešām sievietes ir tās, kuras tiek devalvētas? Domāju, ne mazāk nodevalvēti tiek vīrieši, aizmirstot uzskaitīt viņu dzimumorgānus un aizmirstot, ka attiecībās ieguldījumu dod abi un no abiem partneriem vienlīdz ir atkarīga attiecību kvalitāte. Profesionālas analīzes gadījumā rastos jautājumi ne tikai, ko darīt ar sievu, „kura nelūkojas uz viņu”, bet arī, kāpēc sieva „uz viņu nelūkojas”, varbūt šādu sievietes darbību ir izprovocējis viņas vīrieša pienesums attiecībās un sievietes konkrētā uzvedība ir tikai sekas, risinājuma meklējums tam, ka vīrieša izturēšanās ir slimīga un problemātiska?
Teorija, kuru veido autora projekcijas (te domāju viņa „dzīvniecisko” metaforu klāstu u.c.), rada virkni jautājumu par teorijas tapšanas veidu, metodoloģiju, u.tml.
Kāds iemesls spiež Rudzīša kungu sievieti redzēt tikai kā bioloģisku būtni? Ar bioloģiskām mātes, sievietes un vēl dažu orgānu funkcijām? No kurienes vēlēšanās noliegt sociālo daļu cilvēkā tikai tāpēc, ka šis cilvēks nav vīriešu dzimuma? Bērnības emocionālo un fizisko traumu radītās sāpes? Patiesu draugu trūkums? Tie prot īpaši labi „ārstēt” no projekcijām, uzbrucējam atgādinot - „kurš tā runā, pats tāds ir”.
Aicinājums radīt komforta un privilēģiju pilnu dzīvi „stiprākajam, tam, kurš var iekaustīt”, nav nekas jauns. Tā vienmēr ir bijusi nenobriedušu personību nepieciešamība – palīdzi, aprūpē, pabaro, apģērb! Starp citu, tā ir normāla attīstības stadija bērnībā, tomēr pavisam kas cits pieauguša cilvēka gadījumā.
Ja šādam cilvēkam otrs cilvēks atbild, ka arī viņš grib iet savu attīstības un pilnveides ceļu, tai skaitā arī darba un profesijas ziņā, nenobriedušais atbild ar nekonstruktīvu agresiju. Piemēram, sit. Fiziski un/vai emocionāli. Šobrīd Rudzīša kungs sit emocionāli ar vārdu un apzināti vai neapzināti iedrošina vēl veselu baru sekotāju. Tas nav pārsteigums mātēm un tēviem, tā notiek, kad mazi bērni izjūt nevarību un nespēju tikt galā ar viņus kaitinošām lietām.
Fakts, ka aicinājums uz vardarbību izteikts it kā jautājuma formā, neko nemaina. Tā teikt, es nezinu, es meklēju atbildi.
Šobrīd kāda cilvēka zināšanu trūkums un nesapratne, „ko darīt”, sabiedrībā ir veicinājusi regresīvas tendences – tiek relatīvi nopietni pieminēta, diskutēta, apdomāta iespēja atgriezties mazāk civilizētas sabiedrības attīstības līmenī, kurā emocionālas nelabsajūtas brīdī, spēcīgākais sociāli akceptēti varēja atļauties savu emocionālo diskomfortu izgāzt uz otru cilvēku, piemēram, piekaujot vai nositot vājāko.
Mēģinājumi sabiedrībā aktualizēt šo arhaisko uzvedības modeli tiek maskēti ar, manuprāt, šim notikumam tik nepiemērotu jēdzienu kā brīvība. Šai gadījumā brīvība runāt, kas ienāk prātā, bez iepriekšējas analīzes un atbildības uzņemšanās par pateikto, brīvība stiprākajam piekaut, pazemot (kaut ar vārdiem) otru.
Domu un vērtību sakārtošanai mēs varētu ņemt palīgā Aristoteļa ideju par tikumu kā vidusmēru.
Aristotelis, analizēdams cilvēka ceļu uz laimīgu dzīvi, izvirza domu par nepieciešamību ievērot robežas – lai kaut kas būtu tikumīgs, svarīgi, lai tā nav par daudz vai par maz. Gan „par daudz”, gan „par maz” nes sev līdzi netikumu. Piemēram, drosme. Drosme ir tas vidusmērs, ko asociējam ar tikumu. Robežas pārkāpšana uz vienu vai otru pusi – pārdrošība vai gļēvulība ir divi vienādi lieli netikumi, kuri nodara pāri kā pašam, tā citiem. Vai arī gudrība kā tikums un pārgudrība un muļķība, kā mēra neievērošanas rezultātā radušies netikumi.
Arī brīvību (paust uzskatus, rīkoties u.c.) apdraud divi tai blakus stāvoši netikumi nebrīvība un visatļautība. Gan nebrīvība, gan visatļautība ir vienādi destruktīvas un traucē veiksmīgi adaptēties un palikt pie labas veselības gan atsevišķam indivīdam, gan visai sabiedrībai kopumā.
No tā visa izriet Ziemassvētku aicinājums un vēlējums.
Mīļie puiši un vīrieši, mīļie kungi! Mīļās meitenes un sievietes, mīļās dāmas! Būsim visi kopā, būsim gudri un strādāsim pie tā, lai nešķeltu sabiedrību, bet gan kopējiem spēkiem to veidotu un attīstītu. Raiņa doma par to, ka katram ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek, ir aktuāla visdažādākajās nozīmēs arī 21. gadsimtā. Nez vai tas sabiedrības kopējam labumam nāks par labu, ja puse sabiedrības aizies prom no darba dzīves, mājās, pie traukiem, lai apkalpotu darbā palikušo pusi.
Un vēl ļoti svarīgais jautājums par veselības veicināšanu. Tā ir katra cilvēka rokās – ko mēs darām vai nedarām, lai paliktu pie labas veselības. Gribētu atgādināt, ka viens no svarīgiem psihisko un līdz ar to fizisko veselību veicinošajiem faktoriem ir prieks. Spēja priecāties ir viens no psihiskās veselības rādītājiem.
Nāk Ziemassvētku laiks – priecāsimies paši un meklēsim veidus, kā priecāties kopā ar citiem!
Nobeigumā piezīme par jautājuma juridisko pusi. Latvijas Republikā psihoterapeita specialitāti var iegūt vienīgi ārsts, un psihoterapeitu sertifikāciju saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem veic Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Rudzīša kungs nav reģistrējies kā ārsts Ārstniecības personu reģistrā, un viņam nav un nekad nav bijis LĀB izdots sertifikāts psihoterapijā. Dažādu citu biedrību un grupiņu (arī ārzemju) izdotie sertifikāti Latvijas Republikā ir bez atbilstoša juridiska spēka un uzlūkojami kā pacientu maldināšanas instruments.
* Profesore, RSU Psihosomatikas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja
Pārpublicēts no arstubiedriba.lv
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
