Starp Rīgas mēra kandidātiem min arī "Vienotības" Štelmaheru un "RP" Pavļutu
PIETIEK01.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Starp Rīgas mēra kandidātiem, kurus pēc 11 mēnešiem gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām apspriež tā dēvētās latviešu partijas, ir arī viens no Latvijas topmenedžeriem, pašreizējais apakšveļas ražotāja New Rosme vadītājs Edgars Štelmahers. Viņš varētu būt partijas Vienotība kandidāts Rīgas mēra amatam, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Gadījumā, ja Vienotībai izdotos vienoties ar Reformu partiju par kopīgu startu Rīgas domes vēlēšanās, mēra kandidāts varētu nākt no zatleriešu vidus, un šai sakarā tiek piesaukti atsevišķu ministru vārdi, piemēram, Daniels Pavļuts un Edmunds Sprūdžs. Šādas varbūtības pieļaušana vairāk tiek saistīta ar mēģinājumiem panākt izmaiņas ministru portfeļu sadalījumā.
Pietiek jau rakstīja, ka Nacionālās apvienības kandidāts Rīgas mēra amatam nākamvasar varētu būt nesen demisionējušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tomēr partijas, kas vairāk uzrunā latviešu elektorātu, bažījas, ka tikai nacionālā retorika neļaus tām nopietni sacensties ar esošā Rīgas mēra Nila Ušakova Saskaņas centru (SC), par kuru iepriekš ir nobalsojusi arī daļa latviešu.
Daļēji tādēļ iespējamie Rīgas mēra kandidāti tiek meklēti arī starp tādiem, kas kampaņā uzsvaru liktu uz saimnieciskiem jautājumiem. Atzīstot, ka pašvaldību vēlēšanas vismaz Rīgā lielā mērā būs līderu sacīkstes, kādas tā dēvētās "latviešu partijas" pārstāvis pilnā nopietnībā minēja, ka tiek meklēts mēra kandidāts, kurš "izskatītos tikpat labi kā Ušakovs".
Savulaik ar vēlāko Vienotības politiķu Aigara Štokenberga un Arta Pabrika dibināto organizāciju Sabiedrība citai politikai uz brīdi politiskajā vidē ienākušais, dažādu uzņēmumu vadībā pabijušais Štelmahers ir viens no šādiem iespējamiem Rīgas mēra kandidātiem. Pats Štelmahers aizvadītajā nedēļā Pietiek nevēlējās šādu iespēju komentēt. No avotiem Vienotībā zināms, ka viņš tiek nopietni uzlūkots mēra amatam, bet savu piekrišanu līdz galam vēl nav devis un kandidātu lokā var parādīties vēl kāds cits.
Vēl aizvien turpinās neformālas sarunas starp Vienotību un Reformu partiju par iespējamu startu vienā sarakstā pašvaldību vēlēšanās vismaz Rīgā un atsevišķās citās pašvaldībās. Šādā gadījumā, lai gan oficiālas vienošanās vēl nav panāktas, Vienotība esot gatava par labu koalīcijas partneriem atteikties no tiesībām nominēt mēra kandidātu. Starp iespējamiem Reformu partijas kandidātiem Rīgas mēra amatam šaurā lokā apspriests ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un pašvaldību ministrs Edmunds Sprūdžs. Par abiem Pietiek pirmo reizi izdzirdēja no avotiem Vienotībā, un bija jūtams, ka Reformu partija ir nepatīkami pārsteigta par šīs informācijas noplūšanu, kas nopietni nav tikusi apspriesta valdes un domes līmenī.
Pavļuts nenoliedza, ka srunās ar atsevišķiem partijas biedriem "prāta vētru" līmenī pieminēta šāda iespēja, tomēr skaidru sarunu par viņa kandidēšanu Rīgas mēra amatam nav bijis. "Katrā ziņā par šo tēmu nevienam un nekad neesmu paudis kādu skaidru nostāju," Pietiek aizvadītajā nedēļā uzsvēra Pavļuts. Lai gan šāda ideja šaurā lokā ir aprunāta, spriežot par iespējamiem kandidātiem, noprotams, ka Reformu partija pie tās neturēsies, apzinoties ieceres politiskos riskus, proti, Ekonomikas ministrijas zaudēšanu.
Dzirdēts pat viedoklis, ka Reformu partija apzināti varētu virzīt Pavļutu Rīgas mēra amatam, kas tai ļautu, "nepazaudējot seju", atteikties no Ekonomikas ministrijas par labu Nacionālajai apvienībai, jo tēma par ministru portfeļu neproporcionālu sadali starp koalīcijas partneriem tuvākajos mēnešos pieņemsies spēkā. Pavļutam, kurš vēl oficiāli nav iestājies partijā, tuvāk vēlēšanām aizejot no ekonomikas ministra amata, lai pievērstos Rīgas kampaņai, Reformu partija šajā amatā, iespējams, vēlētos redzēt Vjačeslavu Dombrovski. Reformu partijai būtu svarīgi saglabāt ekonomikas ministra portfeli, lai neatgrieztos vecie laiki, kad tas izmantots partiju sponsoru uzņēmējdarbības politiskai lobēšanai. No informētiem Vienotības pārstāvjiem neoficiāli izskanējis, ka tā, lai arī pati nepretendētu uz Ekonomikas ministriju, nespētu Reformu partijai garantēt šī portfeļa saglabāšanu.
Pietiek jau rakstīja, ka līdz ar Gaida Bērziņa vārda parādīšanos starp Nacionālās apvienības reālākajiem Rīgas mēra kandidātiem daudzajiem minējumiem par to, kādi bijuši tieslietu ministra pēkšņās demisijas patiesie iemesli, pievienojās arī versija par politisko punktu gūšanu, gatavojoties gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
