Starp Rīgas mēra kandidātiem min arī "Vienotības" Štelmaheru un "RP" Pavļutu

Pietiek jau rakstīja, ka Nacionālās apvienības kandidāts Rīgas mēra amatam nākamvasar varētu būt nesen demisionējušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tomēr partijas, kas vairāk uzrunā latviešu elektorātu, bažījas, ka tikai nacionālā retorika neļaus tām nopietni sacensties ar esošā Rīgas mēra Nila Ušakova Saskaņas centru (SC), par kuru iepriekš ir nobalsojusi arī daļa latviešu.

Daļēji tādēļ iespējamie Rīgas mēra kandidāti tiek meklēti arī starp tādiem, kas kampaņā uzsvaru liktu uz saimnieciskiem jautājumiem. Atzīstot, ka pašvaldību vēlēšanas vismaz Rīgā lielā mērā būs līderu sacīkstes, kādas tā dēvētās "latviešu partijas" pārstāvis pilnā nopietnībā minēja, ka tiek meklēts mēra kandidāts, kurš "izskatītos tikpat labi kā Ušakovs".

Savulaik ar vēlāko Vienotības politiķu Aigara Štokenberga un Arta Pabrika dibināto organizāciju Sabiedrība citai politikai uz brīdi politiskajā vidē ienākušais, dažādu uzņēmumu vadībā pabijušais Štelmahers ir viens no šādiem iespējamiem Rīgas mēra kandidātiem. Pats Štelmahers aizvadītajā nedēļā Pietiek nevēlējās šādu iespēju komentēt. No avotiem Vienotībā zināms, ka viņš tiek nopietni uzlūkots mēra amatam, bet savu piekrišanu līdz galam vēl nav devis un kandidātu lokā var parādīties vēl kāds cits.

Vēl aizvien turpinās neformālas sarunas starp Vienotību un Reformu partiju par iespējamu startu vienā sarakstā pašvaldību vēlēšanās vismaz Rīgā un atsevišķās citās pašvaldībās. Šādā gadījumā, lai gan oficiālas vienošanās vēl nav panāktas, Vienotība esot gatava par labu koalīcijas partneriem atteikties no tiesībām nominēt mēra kandidātu. Starp iespējamiem Reformu partijas kandidātiem Rīgas mēra amatam šaurā lokā apspriests ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un pašvaldību ministrs Edmunds Sprūdžs. Par abiem Pietiek pirmo reizi izdzirdēja no avotiem Vienotībā, un bija jūtams, ka Reformu partija ir nepatīkami pārsteigta par šīs informācijas noplūšanu, kas nopietni nav tikusi apspriesta valdes un domes līmenī.

Pavļuts nenoliedza, ka srunās ar atsevišķiem partijas biedriem "prāta vētru" līmenī pieminēta šāda iespēja, tomēr skaidru sarunu par viņa kandidēšanu Rīgas mēra amatam nav bijis. "Katrā ziņā par šo tēmu nevienam un nekad neesmu paudis kādu skaidru nostāju," Pietiek aizvadītajā nedēļā uzsvēra Pavļuts. Lai gan šāda ideja šaurā lokā ir aprunāta, spriežot par iespējamiem kandidātiem, noprotams, ka Reformu partija pie tās neturēsies, apzinoties ieceres politiskos riskus, proti, Ekonomikas ministrijas zaudēšanu.

Dzirdēts pat viedoklis, ka Reformu partija apzināti varētu virzīt Pavļutu Rīgas mēra amatam, kas tai ļautu, "nepazaudējot seju", atteikties no Ekonomikas ministrijas par labu Nacionālajai apvienībai, jo tēma par ministru portfeļu neproporcionālu sadali starp koalīcijas partneriem tuvākajos mēnešos pieņemsies spēkā.  Pavļutam, kurš vēl oficiāli nav iestājies partijā, tuvāk vēlēšanām aizejot no ekonomikas ministra amata, lai pievērstos Rīgas kampaņai, Reformu partija šajā amatā, iespējams, vēlētos redzēt Vjačeslavu Dombrovski. Reformu partijai būtu svarīgi saglabāt ekonomikas ministra portfeli, lai neatgrieztos vecie laiki, kad tas izmantots partiju sponsoru uzņēmējdarbības politiskai lobēšanai. No informētiem Vienotības pārstāvjiem neoficiāli izskanējis, ka tā, lai arī pati nepretendētu uz Ekonomikas ministriju, nespētu Reformu partijai garantēt šī portfeļa saglabāšanu.

Pietiek jau rakstīja, ka līdz ar Gaida Bērziņa vārda parādīšanos starp Nacionālās apvienības reālākajiem Rīgas mēra kandidātiem daudzajiem minējumiem par to, kādi bijuši tieslietu ministra pēkšņās demisijas patiesie iemesli, pievienojās arī versija par politisko punktu gūšanu, gatavojoties gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.