Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Civilizētā pasaulē ir divi akciju veidi – privileģētās un parastās akcijas. Privileģētajām akcijām dividenžu izmaksu un likviditātes gadījumā ir priekšrocība attiecībā pret parastām akcijām. Tas nozīmē, ka privileģētās akcijas ir vērtīgākas, un tās pieder lielākajiem investoriem. Šo akciju kopējo daudzumu, dividenžu un likviditātes tiesības nosaka likumā ierakstītais skaitlis, kurš parasti ir starp 10 līdz 20 procentiem.

Jaunattīstības valstīs ir priekšrocību un parastās akcijas. Priekšrocību akciju jēga paskaidrota Latvijas Republikas Komerclikuma 231. pantā. Šajā likumā priekšrocību akcijām ir īpašas tiesības, tām nav tiesiska ierobežojuma, un to izmantošanas veidu nosaka akciju sabiedrības statūti.

Civilizētā pasaulē ir akciju tirgus. Tajā pārdod galvenokārt parastās akcijas, reizēm parādās arī privileģētās akcijas. Parasto akciju pircēji zina, ka preces vērtība ir aizsargāta ar likumā ierakstītu skaitli, un tas parasti ir starp 80 līdz 90 procentiem.

Jaunattīstības valstīs faktiski nav akciju tirgus. Parastajām akcijām pirkšanas un pārdošanas vērtība nav zināma, jo neviens nezina šo akciju vērtību. Tā var būt gan puse, gan simtā daļa no akciju sabiedrības vērtības. Priekšrocību akcijas Latvijā pēdējo reizi teorētiski parādījās tirgū, kad uzraudzības iestāde arestēja valsts akciju sabiedrības valdes priekšsēdētāju.

Priekšrocību akcijas nav nodrošinātas ar uzņēmuma aktīviem, līdz ar to tās neinteresē investoru. Priekšrocību akcijām nav balsstiesību, tāpēc tās neietekmē akciju sabiedrības ekonomiskos procesus, un tās turētājam nav atbildības. Priekšrocību akcijām ir tikai politiskā atbildība, un tā izpaužas gadījumos, kad akciju sabiedrībai ir finanšu līdzekļi, kas jāsadala caur valdi. Valdes loceklim no politiskās partijas puses ir jābūt inkasatoram, un šo darbu var paveikt jebkurš.

Reizēm arī Latvijā parādās kāds civilizētas valsts pārstāvis, kurš vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību. Diemžēl, iegādājies slavenu valsts zīmolu, viņš var izveidot akciju sabiedrību tikai no parastajām akcijām. Lai varētu konkurēt starptautiskajā mērogā, viņam būtu vajadzīgas privileģētās akcijas, taču šādas akcijas valsts likumdošanā nav paredzētas.

Priekšrocību akciju pastāvēšana jaunattīstītās valstīs ir cieši saistīta ar pašas valstiskās sistēmas pastāvēšanu. Jebkura pret tām vērsta kritika nozīmē vēršanos pret partiju sponsoriem. Partijas vairs nevarētu iegūt līdzekļus uzvarai vēlēšanās, un jaunievēlētie deputāti neuzzinātu, kādas summas viņi ir parādā saviem sponsoriem.

Izveidojoties jaunai valstij, kurai ir bijusi cita ekonomiskā sistēma, tā savu attīstības ceļu sāk kā jaunattīstības valsts. To izvēlas nevis tautas ievēlēti deputāti, bet gan padomdevēji. Valsts saimniecības pamatos ir ielikts minimālais izdzīvošanas līmenis, un to nodrošina brīva preču caurplūde. Tirgū bagāti cilvēki nav sastopami, taču no bada arī neviens nemirst.

Mainoties likumiem un to nosaukumiem, līdzi būtu jāmainās arī jaunattīstības valstij. Soli pa solim, uzlabojot likumdošanu, tā varētu tuvoties civilizētas valsts statusam. Taču, ja reformas ilgstoši tiek veiktas tikai pašu reformu pēc, cilvēkos rodas nedrošības sajūta. Dzīve nepārtraukti mainīgā vidē nav stabila, un reformas vārds iegūst negatīvu nozīmi. Sabiedrība, iespējams, neapzināti sāk izvirzīt prasības pēc miera, ko pastāvošie sabiedriskie uzskati nespēj nodrošināt.

Šķiet, ka valsts saimnieciskās attīstības jautājums Latvijā pašlaik nav pats svarīgākais. Attīstoties uzņēmējdarbības videi, radīsies vajadzība pēc lielāka darbaspēka daudzuma, ko pamattautība nespēs nodrošināt. Par galveno kļūst jautājums, kurš saistās ar pamatnācijas ilgstošu pastāvēšanu nākotnē.

Šī jautājuma apspriešanu būtu ļoti vieglprātīgi uzticēt tikai politiķiem. Politika uzliek ļoti stingrus ierobežojumus – rāmi, ārpus kura beidzas politikas ietekme. Politiķi nedrīkst būt subjektīvi, bet šis ir tieši tāds gadījums, kur bez subjektivitātes ir grūti iztikt.

Atjaunojot neatkarīgu Latvijas valsti, jautājums par latviešu tautas pastāvēšanu nebija aktuāls. Tieši pretēji, bijušajā padomju telpā latviešu kā tautības statuss bija ļoti augsts. Padomju varas sistēmā latviešiem bija atdots trešais pēc nozīmes svarīgākais valsts postenis – Tautību padomes priekšsēdētāja amats. Latvieši bija vienīgā tautība, kurus varas piramīdā esošie ierēdņi uzskatīja par ārpus sistēmas pastāvošu vērtību.

Atrodoties ārpus Latvijas, vietējo iedzīvotāju attieksme pret latvieti mainījās uzreiz, tiklīdz viņi uzzināja, kāda ir cilvēka tautība. Ja no diviem dažādu tautību cilvēkiem abi, piemēram, nezaga, tad attiecībā pret latvieti to uztvēra kā pašsaprotamu parādību. Vietējo iedzīvotāju atmiņā latviešu strēlnieki bija palikuši kā bagātu cilvēku dēli, kurus nevarēja uzpirkt un kuri cīnījās idejas dēļ. No vēsturnieku viedokļa tas ir mīts, taču šis mīts ļoti palīdzēja latviešu tēla veidošanā.

Sabiedrībā jau bija izveidojies priekšstats par latvieti, un tas bija nevis konkrēta cilvēka, bet gan to paaudžu nopelns, kuri bija dzīvojuši pirms tam. Ja jaunākajai paaudzei vairs nav šādas pašpietiekamības, lai lepotos ar to, ka viņi ir latvieši, tad acīmredzot atbildīga ir tā paaudze, kuras laikā šādas pārmaiņas ir notikušas.

Kristīgajā sabiedrībā uzskata, ka cilvēkam no sākuma jādod iespēja apmierināt viņa primitīvākās, fiziskās vajadzības, tad jārūpējas par drošību. Tikai pēc tam cilvēkā rodas vajadzība pēc piederības izjūtas, kura vēlāk pārtop rūpēs par visiem. Kā pretstats šim uzskatam ir pārliecība, ka viena sabiedrības grupa ir pārāka pār citām, kas noved pie sistēmām, kuras raksturīgas boļševismam.

Iespējams, ka par latvietību ir jārūpējas nevis šaurākajā tā izpratnē, bet gan plašākajā. Ja cilvēks sevi vēlēsies uzskatīt par latvieti ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, tad nākotnē šis jautājums vairs nebūs aktuāls.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...