Starp Īzaku Ņūtonu un Klausu Švābu

Kovid-19 (covid-19) krīze ir nogurdinājusi ļaužu prātus. Mūsu sabiedrība ir nogurusi no ilgstošās kovid-19 (covid-19) krīzes. Daži no mums ir zaudējuši ticību mūsu valdībai. Daži no mums ir nikni gan uz sevi, gan uz valdību, gan uz apkārtējo sabiedrību. Par spīti iekšējiem pārdzīvojumiem, saglabāsim mieru. Neviens no mums nav ideāls, taču mēs savā ikdienā cenšamies sasniegt savu ideālu. Šad tad gadās pieļaut kļūdas. Mēs visi esam cilvēki, kļūdīties ir cilvēcīgi. Tāpēc savāksim visu savu drosmi dūrē un piedosim mūsu valdībai tās kļūdas, nepilnības un neveiksmes. Piedosim visiem 13. Saeimas deputātiem! Piedosim 13. Saeimas Prezidijam: Inārai Mūrniecei, Marijai Golubevai, Andrejam Klementjevam, Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, Inesei Lībiņai-Egnerei! Piedosim Ministru kabinetam: Arturam Krišjāņim Kariņam, Artim Pabrikam, Jānim Bordānam, Edgaram Rinkēvičam, Jānim Vitenbergam, Jānim Reinam, Sandim Ģirģenam, Ilgai Šuplinskai, Naurim Puntulim, Ramonai Petravičai, Tālim Linkaitam, Danielam Pavļutam, Kasparam Gerhardam, Artūram Tomam Plešam! Piedosim Valsts prezidentam Egilam Levitam! Piedosim Valsts prezidenta kancelejas vadībai: Andrim Teikmanim, Irēnai Kucinai un Lailai Jurcēnai! Piedosim Valsts prezidenta padomniekiem: Solveigai Silkalņai, Jānim Plepam, Jānim Kažociņam, Aivai Rozenbergai, Alisei Pīkai, Ievai Ilvesai, Sarmītei Ēlertei, Rolandam Lappuķem, Ievai Siliņai, Jurģim Klotiņam! Piedošana padarīs mūsu dzīvi vieglāku, tā atvērs mūsu sirdis sentēvu Dieviem. Ticēsim labajam, ticēsim Latvju Dieviem! Dzīvosim ar cerību un mīlestību sirdīs. Būsim iecietīgi un saprotoši pret līdzcilvēkiem. Uzvilksim kaklā pērkonkrustu. Iedegsim tumši zilu svecīti skaistā, māla svečturītī uz galda. Lūgsim visvareno Pērkonu – Debesu Tēvu, lai Pērkons pasargā mūsu valsti no naidniekiem! Lūgsim Pērkoņtēvu – mūsu sentēvu Dievu – ar visu savu sirdi un dvēseli! Aizlūgsim Pērkonu par mūsu valdību! Lai Pērkons mūs svētī! Lai godāts, visvarenais Pērkons – Debesu Tēvs, kā tas no iesākuma ir bijis, tā tagad un vienmēr lai ir!
Ar lepnumu pret Tēvzemi, Skolnieciņš no Pokaiņu meža [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
P.S. Drošu un uzticamu informāciju par Kovid-19 (Covid-19) pandēmijas norisi Latvijas Republikā var atrast šeit: covid19.gov.lv. Oficiālu informāciju par Kovid-19 (Covid-19) pandēmijas dēļ valstī noteiktajiem drošības pasākumiem un atsevišķiem ierobežojumiem var atrast šeit: mk.gov.lv/lv/covid-19.
#kovid-19 #covid-19 #koronavīruss #kroņvīruss # SARS-CoV-2 #valdība #MinistruKabinets #13.Saeima #ValstsPrezidents #drošība #patriotisms #Tēvzeme #Latvija #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #LatvjuDievuSvētība #pacietība #veselība #drosme #Skolnieciņš #Senpokaiņi #PokaiņuMežs

Atbildēt

jāatbrīvojas...kad tie padarīs melno darbu-veiks 'revolūciju'.

Atbildēt

Duraki labāk būtu pagaidījuši "Jauno Jaltu" un tad ēteru piesārņojuši. Inkluzīvā kapitālisma padomes boss pāvests Francisks un citi smerdeļi jau tapat vilni dzen, nav , kas tos pidrillas novakcinē no šotgana..

Atbildēt

»

Versija par pilsētu 2030 ir Dānijas parlamenta deputātes versija Pasaules ekonomikas forumā.

Atbildēt

latviešiem beidzot nepieciešams savs "domu tanks", kam tauta varētu uzticēties…
……………………...
Egils Levits ir kā spoža zvaigzne. Spīdums, kas šai zvaigznei piemīt, ceļas no dziļas inteliģences, no izcilas izpratnes par Latvijas vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstā. Latvijai ir ļoti nepieciešama zvaigzne, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus. Viņš spēj visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkalt celt spārnos.

/Māra Zālīte/

Atbildēt

»

Un kas Jūsu virtuvē labo ūdenskrānu? Un kur paliek atkritumi, vai paši pa gaisu aizlido? Bērni vairs vispār nedzimst?

Atbildēt

»

nav nekādi trakie, viņi gan saskata perversijas apkārtējā realitātē un savu darbu zemtekstos vēršas pret tām.

Atbildēt

»

laimīgāki būs tie, kas dzīvos ārpus pilsētām, paši sev audzēs daļu pārtikas un priecāsies par sava darba augļiem.

Atbildēt

narkotiku ietekmi uz politologiem fantastiem...arī freidiem, einšteiniem...tur arī sekss perversijas u.t.t.t.

Atbildēt

»

Kāp nost no poda un norauj ūdeni.

Atbildēt

»

Atbildēt

»

atkal pieķēzījis visas vietas.

Atbildēt

»

ar savu murgu palagu.

Atbildēt

https://www.weforum.org/

Have you read?
* 2030: the rise of compassion, or a world of warships and walls?
* What will we eat in 2030?
* What will we eat in 2030?


Lūk, kā dzīve manā pilsētā varētu mainīties līdz 2030. gadam!

"Tagad es diez vai ticu, ka mēs pieņēmām transporta sastrēgumus un citus sastrēgumus."

2016. gada 11. novembris
* Iwda Auken, Dānijas parlamenta (Folketinget) deputāte

Lai iegūtu papildinformāciju, skatieties Kas notiek, ja: privātums kļūst par luksusa preci? Sesija no Pasaules ekonomikas foruma 2017. gada sanāksmes.

Autora piezīme: Daži cilvēki ir lasījuši šo emuāru vai blogu kā manu utopiju vai sapni par nākotni. Tas tā nav. Tas ir scenārijs, kas parāda, kurp mēs varētu virzīties - uz labo vai slikto pusi.

Es uzrakstīju šo rakstu, lai sāktu diskusiju par dažiem pašreizējās tehnoloģiskās attīstības plusiem un mīnusiem. Kad mēs nodarbojamies ar nākotni, nepietiek tikai ar darbu ar ziņojumiem. Mums vajadzētu sākt diskusijas daudzos jaunos veidos. Šis ir šī darba nolūks.

Laipni lūdzam 2030. gadā. Laipni lūdzam manā pilsētā - vai man jāsaka: "mūsu pilsēta". Man nekas nepieder. Man nepieder automašīna. Man nepieder māja. Man nepieder neviena tehnika vai apģērbs.
Jums tas varētu šķist dīvaini, taču mums šajā pilsētā ir pilnīgi jēga. Viss, ko uzskatījāt par produktu, tagad ir kļuvis par pakalpojumu. Mums ir pieejams transports, izmitināšana, pārtika un visas lietas, kas nepieciešamas mūsu ikdienā. Visas šīs lietas viena pēc otras kļuva brīvas, tāpēc galu galā nebija jēgas mums daudz piederēt.

Pirmā saziņa kļuva digitalizēta un visiem pieejama bez maksas. Tad, kad tīra enerģija kļuva brīva, lietas sāka ātri kustēties. Transporta cena dramatiski samazinājās. Mums vairs nebija jēgas uzturēt automašīnas, jo ​​mēs dažu minūšu laikā varējām izsaukt bez transportlīdzekļa vadītāja vai lidojošu automašīnu garākiem braucieniem.

Mēs sākām pārvadāt daudz organizētāk un koordinētāk, kad sabiedriskais transports kļuva vieglāks, ātrāks un ērtāks nekā automašīna. Tagad es diez vai ticu, ka mēs pieņēmām sastrēgumus un sastrēgumus atkal, nemaz nerunājot par gaisa piesārņojumu no iekšdedzes dzinējiem. Ko mēs domājām?

Dažreiz es izmantoju savu velosipēdu, dodoties pie dažiem draugiem. Man patīk vingrojums un brauciens. Tas kaut kā liek dvēselei nākt līdzi ceļojumā. Smieklīgi, šķiet, ka dažas lietas nekad nezaudē saviļņojumu: pastaigas, riteņbraukšana, ēdiena gatavošana, zīmēšana un augu audzēšana. Tas ir pilnīgi jēgpilni un atgādina mums, kā mūsu kultūra radās ciešās attiecībās ar dabu.

"Vides problēmas šķiet tālu"
Mūsu pilsētā mēs nemaksājam nekādu īri, jo kāds cits izmanto mūsu brīvo vietu vienmēr, kad mums tā nav vajadzīga. Mana viesistaba tiek izmantota biznesa sanāksmēm, kad es tur neesmu.

Vienu reizi es izvēlēšos ēdienu gatavot pati.Tas ir viegli - nepieciešamās virtuves iekārtas tiek piegādātas pie manām durvīm dažu minūšu laikā. Tā kā transports kļuva bezmaksas, mēs pārtraucām visu to lietu “iebāšanu”mūsu mājās. Kāpēc turēt makaronu pagatavotāju un krepējamo plīti, kas ir saspiesta mūsu skapjos? Mēs tos varam vienkārši pasūtīt, kad mums tie ir nepieciešami.

Vai esat lasījuši?
* 2030. gads: līdzjūtības pieaugums vai kara kuģu un sienu pasaule?
* Ko mēs ēdīsim 2030. gadā?
* Ko mēs ēdīsim 2030. gadā?

Tas arī atviegloja aprites ekonomikas izrāvienu. Kad produkti tiek pārvērsti par pakalpojumiem, nevienu neinteresē lietas ar īsu mūžu. Viss ir paredzēts izturībai, labojamībai un pārstrādei. Materiāli mūsu ekonomikā plūst ātrāk, un tos diezgan viegli var pārveidot par jauniem produktiem. Vides problēmas šķiet tālu, jo mēs izmantojam tikai tīru enerģiju un tīras ražošanas metodes. Gaiss ir tīrs, ūdens ir tīrs, un neviens neuzdrošinās pieskarties aizsargājamām dabas teritorijām, jo ​​tās ir tik vērtīgas mūsu labklājībai!

Pilsētās mums ir daudz zaļo zonu, kā arī augi un koki. Es joprojām nesaprotu, kāpēc agrāk mēs visus brīvos punktus pilsētā aizpildījām ar betonu.

“Shopinga” nāve

Iepirkšanās? Es īsti nevaru atcerēties, kas tas ir. Lielākajai daļai no mums tas ir pārveidots par lietojamo lietu izvēli.

Dažreiz man tas šķiet jautri, un dažreiz es vienkārši vēlos, lai algoritms to izdarītu manā vietā. Tas zina manu garšu labāk nekā es tagad.
Kad AI un roboti pārņēma tik daudz mūsu darba, mums pēkšņi bija laiks labi paēst, labi izgulēties un pavadīt laiku kopā ar citiem cilvēkiem.

Sastrēgumstundas jēdzienam vairs nav jēgas, jo mūsu paveikto darbu var paveikt jebkurā laikā. Es īsti nezinu, vai es to vairs sauktu par darbu. Tas vairāk līdzinās domāšanas laikam, radīšanas laikam un attīstības laikam.
Kādu laiku viss tika pārvērsts par izklaidi, un cilvēki nevēlējās sevi apgrūtināt ar sarežģītiem jautājumiem. Tikai pēdējā brīdī mēs uzzinājām, kā izmantot visas šīs jaunās tehnoloģijas labākiem mērķiem, nevis tikai laika nogalināšanai.

"Viņi dzīvo dažāda veida dzīvi ārpus pilsētas"

Mani visvairāk uztrauc visi tie cilvēki, kuri nedzīvo mūsu pilsētā. Tie, kurus mēs pazaudējām ceļā. Tie, kas nolēma, ka tas ir par daudz, visa šī tehnoloģija. Tie, kas jutās novecojuši un nederīgi, kad roboti un mākslīgais intelekts pārņēma lielu daļu mūsu darbu. Tie, kas sarūgtināja politisko sistēmu un vērsās pret to. Viņi dzīvo dažāda veida dzīvi ārpus pilsētas. Daži ir izveidojuši maz pašapkalpošanās kopienu. Citi vienkārši palika tukšajās un pamestajās mājās nelielos 19. gadsimta ciematos.

Reizēm mani kaitina fakts, ka man nav īstas privātās dzīves. Nē, kur es varu iet un neesmu reģistrēta. Es zinu, ka kaut kur tiek ierakstīts viss, ko es daru, domāju un sapņoju. Es tikai ceru, ka neviens to neizmantos pret mani.

Atbildēt

»

Ja tas pats Artis Lejiņš odesa2015, tad skaidrs no kurienes vējš pūššš
https://youtu.be/yHqDv9KThKA

Atbildēt

Tas sagaidāms arī Latvijā

https://m.ilgiornale.it/

Adesso scordatevi i contanti. Bar e ristoranti: cosa cambia
di Federico Garau

10 Aprile 2021 - 13:03

Tagad aizmirsti skaidru naudu! Bāri un restorāni: kas mainās

autors Federiko Garau

2021. gada 10. aprīlis - 13:03

Itālijas valdības Tehniskā zinātniskā komiteja pēta papildu ierobežojumus, kas restorāniem būtu jāievēro, ja tiek atvērta pēc lokdauna.

Tā kā Itālijai joprojām ir spēkā oranžās un sarkanās zonas ierobežojumi, Tehniskā zinātniskā komiteja un Mario Dragi vadītā Itālijas valdība sāk pētīt risinājumus, pirms iestājas laiks, kad varētu notikt covidinfekcijas atslābums, iespējams, ne agrāk kā līdz 2021. gada 25. aprīlim.

Apmēram mēneša beigās dažos reģionos atkal varētu atgriezties ekonomikas "veicināšanas" iespēja dzeltenajā zonā, kas faktiski šobrīd ir pilnībā atcelta valsts teritorijā: tas ļautu ēdināšanas pakalpojumos neaprobežoties tikai ar - “līdzņemšanu vai piegādi”, bet vēlreiz atvērt savas telpas durvis klientiem.

Ja no šī brīža starp dažādām un iespējamām sanitārijām, klientu skaita ierobežošanu sakarā ar pienākumu lietot masku un izmantot to, darba iespēja ir stingri saistīta ar stingriem noteikumiem, kas jāievēro ilgtermiņā tiem, kas saviem ēdināšanas pakalpojumiem sagaidīja aprīlī bāru un restorānu atvēršanā, varētu tikt noteikti citi ierobežojumi, kas tiks noteikti gan klientiem, gan pašām telpām.

Faktiski Tehniskā zinātniskā komiteja arī vēlētos ieviest pienākumu izmērīt klienta ķermeņa temperatūru pie restorāna ieejas un, cerot uz ātru vasaras ierašanos ar “patīkamākām temperatūrām”, ierobežot iespēju patērēt tieši uz vietas. tikai tiem, kas var nodrošināt galdus brīvā dabā.

"Tagad dzeltenā zona ir atgriezusies": Līgas grozījums Salvini tiek uzspiests

Ja ar to nepietiek, tiek apsvērta arī ideja noteikt rezervēšanas pienākumu, lai pārtrauktu pulcēšanos, kas rastos atkārtotas atvēršanas brīdī, un aktivizētu elementāru klientu izsekošanas sistēmu gadījumā, ja diemžēl parādās.koronavīrusa pozitivitātes gadījums.

Skaidrā nauda nonāca arī CTS lēmumu krustcelēs, kas domāja par to, lai novērstu tās izmantošanu, lai izvairītos no banknošu pārejas no vienām rokām citās, plānā būtu jāparedz ēdināšanas pakalpojumu atvēršana tikai elektroniskajiem maksājumiem vai digitāliem.

Operatoru problēma, pirmkārt, joprojām ir fakts, ka vēl nav noteikts pakalpojumu atjaunošanas datums, neskatoties uz to, ka premjerministrs ir runājis par nepieciešamību tam notikt, lai atjaunotu valsts ekonomiku.

Premjerministra pieeja virzās pareizajā virzienā," atzina Fipe-Confcommercio līderis Lino Enriko Stoppani, kā ziņo Quotidiano Nazionale, "bet mums ir vajadzīgs arī datums! To mēs lūgsim publiskās asamblejas laikā.

Letu paziņoja: "Ja nākamajā piektdienā dati vēl vairāk uzlabosies, ciktāl es uztraucos no 19. datuma, mēs varam turpināt plānot atkārtotu ēdinašanas pakalpojumu atvēršanu".

Atbildēt

Nosauc kaut vienu dabas nelaimi
Bez paša

Atbildēt

la Repubblica

11 APRILE 2021



Papa: condividere proprietà non è comunismo, è cristianesimo allo stato puro

11 APRILE 2021

Pāvests Francisks: mantas dalīšana nav komunisms, tā ir tīra kristietība

Francisks šorīt atgriežas pie tēmas, kas jau apskatīta rakstā "Visi brāļi": "Īpašuma tiesības ir sekundāras dabiskas tiesības"
2021. gada 11. aprīlis

Dalīšanās ar īpašumtiesībām "nav komunisms, tā ir tīra kristietība". Tā pāvests Francisks šorīt - Svētās Svētās Mises laikā, kas tika svinēta Sasijas Santo Spirito baznīcā, dievišķās žēlsirdības svētku laikā - komentēja apustuļu darbu fragmentu, kurā teikts, ka "neviens neuzskatīja par viņa īpašumu to, kas viņam piederēja, bet starp viņiem viss bija kopīgi ". ““ Žēlsirdīgie ”mācekļi ir kļuvuši žēlsirdīgi,” skaidro Bergoljo. Viņiem "dalīšanās ar zemes labumiem šķita dabiskas sekas. Tad tekstā teikts, ka" nevienam no viņiem nebija vajadzību ".

Jau pagājušā gada novembrī pāvests iekļaujošā (inkluzīvā) kapitālisma kontekstā bija runājis par privātīpašumu un to, ka šīs tiesības "nav neskartas". Pārdomās, kas adresētas Amerikas un Āfrikas tiesnešiem, kuri nodarbojas ar sociālajām tiesībām, viņš teica, ka "jauns sociālais taisnīgums jāveido, pieņemot, ka kristīgā tradīcija nekad nav atzinusi tiesības uz privāto īpašumu kā absolūtas un neaizskaramas" un vienmēr uzsvērusi "sociālo funkciju". "Īpašuma tiesības - viņš teica - ir sekundāras dabiskas tiesības, kas izriet no ikviena cilvēka tiesībām, kas dzimušas no radīto preču universālā likteņa". Un vēlreiz: "Nav neviena sociālā taisnīguma, ko varētu balstīt uz nevienlīdzību, kas nozīmē bagātības koncentrāciju".

Pāvesta domas šajā jautājumā ir atrodamas turpmākos pētījumos enciklikā "Visi brāļi". Francisks atgādināja par Džona Krizostoma un Gregora Lielā domu, kuri atbalsta faktu, ka vismazāko pamatvajadzību nodrošināšana ir "atdot to, kas viņiem pieder". Citējot Pāvilu VI un Jāni Pāvilu II, Bergoljo apstiprināja, ka "tiesības uz privātīpašumu var uzskatīt tikai par sekundārām dabiskām tiesībām, kas izriet no radīto preču universālā galamērķa principa, un tām ir ļoti konkrētas sekas, kas jāatspoguļo sabiedrības funkcionēšanā ".

Atbildēt

»

Pēc tam, kad krievi būs pie sava radītāja ellē, vai raks ķīniešiem ogles, krievu surogātmātītes, čakli strādājot, atjaunos latviešu genofondu, turklāt, kad Latvijā būs latviska vide, visi atgriezīsies mājās.

Atbildēt

Latviešu skaits strauji samazinās. Dzimstība krītas, mirstība aug un jaunieši dodas laimes meklējumos pasaulē.
Izmirtoša nācija. Kam mums tas viss?

Atbildēt

»

Tev vajadzīgi 50 000 āvalstu studenti?, vai tad 700 000 padomju okupantiem par maz.

Atbildēt

Komunistu čekistu valdīšanas 30 gados, radi laukos palikuši tikai retajam, bet okupantiem tādi nekad nav bijuši, vismaz ne Latvijā.
Vienīgā cerība pilsētniekiem ir uz ievesto lopbarību, dižzemnieku zeltītajiem rapša laukiem un kukurūzas zaļbarību. Un arī tad, ja kredītos iestrēgušais dižzemnieks neuzliks bruņotu apsardzi savām iznomātajām plantācijām.

Atbildēt

Dzeramā ūdens pasaulē nopietni trūkst.
______________
Pasaulē netrūkst ne dzeramā ūdens ne citu resursu, vienkārši par daudz savairojies parazītu sugu.

Atbildēt

»

Vispār jau žīds Goluščenko.

Atbildēt

Domnīcnieks Vj Dombrovskis ir žīdiņš no Zatlera reformu partijas.

Atbildēt

un viņa politiskā kustība Republika 2030.

Uzticība tai tiek sagatavota laikus.

Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? Šāds jautājums kādam var šķist mulsinošs, jo it kā šajā jomā jaunu piedāvājumu netrūkst, tomēr aicinu tajā iedziļināties. Nopietna valstiska politika Latvijā diemžēl ir beigusies apmēram ap 2004. gadu, līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Kādi ir bijuši nopietni valstiski sasniegumi pēdējo septiņpadsmit (!) gadu laikā? Krīzes pārvarēšana?! Pasaulē nav gandrīz nevienas valsts, kura nebūtu pārvarējusi ekonomisko krīzi. Visiem ir skaidrs, ka ar to valsts izaugsmei ir krietni par maz.

Ir acīmredzama gan veco, gan jauno politisko piedāvājumu mazspēja un impotence. Acīmredzama ir arī šo politisko spēku nevēlēšanās mainīties un nespēja piedāvāt un īstenot risinājumus valstiskajiem izaicinājumiem, kas gaida ik uz soļa. Gan pieredzes bagātās, gan "jaunās" politiskās partijas ir ieslēgušās šaurās, mākslīgi radītās vēlētāju nišās un maksimāli ekspluatē atšķirības starp dažādām iedzīvotāju grupām, veicinot vēl lielāku sabiedrības sašķeltību. Tās neredz un patiesībā tām nemaz neinteresē lielā valsts mēroga kopbilde, un tas nenovēršami atstāj novārtā nopietnus valsts attīstības jautājumus, kuri ar laiku samilzīs par ārkārtīgi grūti un ļoti sāpīgi risināmām dažādu jomu katastrofām. Līdzšinējā sistēma un politika būs pilnībā bankrotējusi, bet jaunas nebūs.
Vai šajā laikā mums ir izdevies būtiski pacelt valsts labklājības līmeni? Pacelt – jā. Būtiski – nē. Mūsu iekšzemes kopprodukts šodien salīdzināmās cenās ir apmēram tāds pats, kāds tas bija pirms četrpadsmit gadiem – 2007. gadā. Tiesa, ienākumi uz vienu iedzīvotāju šajā periodā par 18% ir auguši, bet ienākumu sadalījums ir viens no nevienlīdzīgākajiem Eiropas Savienībā, tāpat arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir viens no augstākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. Tajā pašā laikā esam pazaudējuši 14% jeb 300 tūkstošus savu iedzīvotāju.

Vai šajā laikā mums ir izdevies izveidot taisnīgāku valsti? Vai visiem Latvijas iedzīvotājiem – un īpaši senioriem – esam nodrošinājuši cilvēka cienīgu dzīvi? Vai Latvijā dzīvojošo citu tautību pārstāvji nejūtas atstumti un atsvešināti no valsts? Vai arī latvieši paši nejūtas atsvešināti no valsts?
Esam jau pieraduši pie tā, ka daudzās jomās esam ne tikai starp pēdējiem Eiropas Savienībā, bet stabili arī esam aiz Igaunijas un Lietuvas – neskatoties uz kādreiz līdzīgām starta pozīcijām. Esam spiesti slēgt skolas, atstāt aiz borta veselus Latvijas reģionus. Mūsu galvaspilsētas centrs ir pustukšs – vakaros pusē no Rīgas centra ēkām logos nedeg gaisma.
Veco politisko spēku valstisko ambīciju maksimums ir noturēties savas šaurās politiskās nišas komfortā. Savukārt tā saucamo jauno partiju neprofesionalitāte un mazspēja izrādījusies tik liela, ka tās ātri kļuvušas par veco partiju piedēkļiem – pirms savas neizbēgamās sairšanas.
Mēs nevaram samierināties ar šo situāciju. Nevaram samierināties ar Saeimā esošo politisko partiju nevēlēšanos to mainīt. Mēs ticam, ka Latvija var labāk. Tāpēc es ar domubiedru grupu esmu pieņēmis lēmumu izveidot jaunu politisko kustību, piedāvāt savu redzējumu un vairot politisko partiju konkurenci, lai iegūtu vēlētāju uzticības mandātu 2022. gadā.

Vienpadsmit kustības "Republika 2030" dibinātāji ir gan cilvēki ar bagātu pieredzi politikā un valsts pārvaldē, gan gados jauni cilvēki ar lielisku izglītību un jaunām idejām, kas ir gatavi sevi pierādīt darbā. Tā ir profesionāla komanda, kas jau šodien var komplektēt gandrīz pusi no Ministru kabineta. Mūs visus vieno kopīga vīzija: divdesmit gadu laikā Latvijai kļūt par vienu no pasaules attīstītākajām un zaļākajām valstīm, kurā visiem ir vienādas iespējas, katra cilvēka potenciālam ir maksimāls piepildījums un neviens sabiedrības loceklis nav atstāts novārtā.
Tas nozīmē divdesmit gadu laikā sasniegt Skandināvijas valstu attīstības līmeni. Jāpiebilst, ka pie attīstības tempiem, ko spējīgas nodrošināt pašreizējās varas partijas, šis līmenis netiks sasniegts pat simt gadu laikā. Tas ir milzīgs izaicinājums, bet mēs ticam, ka spēsim to panākt.
Mēs esam vienoti izpratnē, ka šo vīziju nav iespējams realizēt, piedaloties šauro nišu politikā, noskaņojot vienu sabiedrības grupu pret otru. Tāpēc mēs noraidām nišu pieeju, mēs esam centriski. Mēs veidosim Latvijas pirmo misijā un vīzijā balstīto politisko partiju.

Mēs meklēsim to, kas sabiedrību vieno, nevis šķeļ. Mūs vieno uzskats, ka mums jāveido partija, kurā vienlīdzīgi strādās gan latvieši, gan nelatvieši. Visi Latvijas iedzīvotāji mums ir savējie neatkarīgi no viņu tautības, izcelsmes, dzimuma vai reliģiskās piederības.
Mūs vieno arī kopīgas pamatvērtības: gādība, atbildība un prasmes. Gādīgai valstij ir jārūpējas, lai neviens netiktu izstumts un aizmirsts, lai izglītības sistēma katram rod vietu ekonomikas izaugsmē, lai katrs talants ir maksimāli realizēts. Ir jāpārtrauc bezatbildības kultūra, kas ir pamats arī uzblīdušajam valsts pārvaldes aparātam. Ne valdībā, ne valsts pārvaldē nav vietas tiem, kuri izvairās, slēpjoties aiz ekspertu, koalīcijas partneru, ierēdņu un citu mugurām. Mūsu vīzija ir realizējama tikai tad, ja mēs liekam profesionalitāti un prasmīgumu kā pamatnosacījumu visās valsts jomās un visos līmeņos.
Ko mēs darīsim?
Mēs izvirzīsim valstiskus mērķus, kas spēj apvienot visus Latvijas iedzīvotājus. Kopā ar uzņēmējiem, spožākajiem akadēmiskajiem prātiem, valstiski domājošiem ierēdņiem un uzņēmīgiem sabiedrības pārstāvjiem mēs izveidosim uzņēmīgas Latvijas valsts attīstības redzējumu.

Mēs aicināsim veikt tālejošas reformas mūsu republikas konstitucionālajā uzbūvē: no tautas vēlēta prezidenta un daļēji vienmandāta vēlēšanu sistēmas ieviešanas līdz Ministru kabineta lomas nostiprināšanai, ministru individuālās atbildības palielināšanai, ministriju kompetenču pārdalei un augstākām prasībām ierēdņiem.
Mēs aicināsim veidot uzņēmīgu valsti, kurai būs kapacitāte veidot proaktīvu attīstības politiku. Ekonomikas attīstībai ir jābūt pirmajai prioritātei. Mēs aicināsim fokusēties uz preču un pakalpojumu eksporta palielināšanu, kas jau līdz 2026. gadam jāpalielina vismaz par 50%. Mēs aicināsim ieguldīt reģionālajās industriālajās zonās, kurās jāpiesaista nozīmīgas ārvalstu investīcijas. Mēs rosināsim izaugsmes modeli balstīt reģionālās augstākās izglītības izcilības klastera veidošanā un Rīgas kampusa veidošanā. Uzskatām, ka astoņu gadu laikā mums jāpiesaista 50 000 ārvalstu studentu un jārada apstākļi, lai lielākā daļa no viņiem strādātu un maksātu nodokļus Latvijā. Mēs arī izstrādāsim priekšlikumu veidot jaunu medicīnas tehnoloģiju un veselības pakalpojumu eksporta nozari. Mēs aicināsim pozicionēt Rīgu kā reģionālu biznesa pakalpojumu eksporta centru.

Mums priekšā ir daudz intensīva darba, tāpēc mēs aicinām iesaistīties ikkatru, kas domā līdzīgi un ir gatavs sniegt savu ieguldījumu Latvijas attīstībā, neatkarīgi no tautības, pilsonības vai kādiem citiem kritērijiem.
Jo mēs ticam, ka varam labāk. Ticam, ka Latvija var labāk!
Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.

Atbildēt