Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau pērnruden biju iecerējis apskatīt Vācijas vēlēšanu rezultātus, bet šamie izcili ievilka valdības veidošanas procesu, un katrā tā pagriezienā atkal šķita, ka drusku jānogaida, jo nevar tak zināt, kas tur iznāks. Šīs trešdienas rīts nāca ar prieces vēsti: neredzēti ilgstošais sarunu pēdējais raunds beidzies ar svarīgāko starprezultātu (akcents uz “starp”), ir panākts kompromiss par koalīcijas līgumu, un sākti dalīt ministru amati.

Bet process vēl nav galā, lai arī balsošana Bundestāgā būs tīra formalitāte. Līdz šai formalitātei gan vēl jātiek, jo sociāldemokrātiem būs savs iekšējs balsojums par GroKo (Lielās Koalīcijas) līguma apstiprināšanu. Izziņai: iepriekšējā SPD kongresā, kurš apstiprināja partijas dalību valdības veidošanas sarunās, partijas spice izdabūja sev labvēlīgu balsojumu ar lielām grūtībām un nelielu pārsvaru.

Man kā profesionālam rakstu darbu garumā vilcējam ir atkal iespēja kādu nedēļu paskatīties, kas tad tur īsti būs, lai neizblamētos ar pārsteidzīgām prognozēm.

Ķeros pie ierastas metodes, mēģinu atminēties, kā šādās reizēs rīkojušies veiksminieki, talanti un ģēniji. Viens piemērs šķiet gan amizants, gan visnotaļ aktuāls: 19. gs. pirmajā trešdaļā oficiozā kritika gaidīja no Puškina kādu patriotisku, krievu ieroču uzvaras slavinošu opusu, bet viņš tā vietā uzrakstīja poēmu Mājiņa Kolomnā. Sižeta kulminācija: no baznīcas mājās atsteigusies Atraitne krīt ģībonī, redzot, ka jaunpieņemtā virēja Mavra skuj bārdu. Mavra, kura/kurš acīmredzot ir Atraitnes meitas Parašas mīļākais, aizmūk.

Poēma sarakstīta 1830. gadā, publicēta 1833. No 54 oktāvām pirmās 22 ir ievads, kam nav sakara ar pašu sižetu, bet apcer rakstīšanu oktāvās kā tādu. Lielisks paraugs, pie kura pieturos arī šeit.

Modo vir, modo femina

Te vīrietis, te sieviete, ­– šo citātu no Ovidija Metamorfozēm Puškins bija licis savai poēmai par epigrāfu, kas publikācijā gan svītrota. Pēdējo nedēļu aktuālākā tēma, tviterastu prieks un acuraugs. Vienu uzskatos priekšpēdējā kauja, lai nepieļautu postošu mainīga cilvēku dzimuma jēdzienu, kuru enteļugentu aprindās savulaik ievazājis sorosīts Ovidijs (20. marts 43 BC – AD 17/18), bet konvencijas proponentu redzējumā vienīgā metode, kā apturētu sievu klapēšanu caur to, ka visi pļēguri izlasīs stambulēšanas papīrus un apkaunēsies.

Nu līdzīgi kā “Komunisma cēlāja morāles kodekss” nodrošināja augstus tikumus padomijā, vai kā ANO Drošības padomes rezolūcijas mums ir nodrošinājušas mieru Tuvajos Austrumos un divu miermīlīgu un draudzīgu valstu izveidošanu bijušajā Britu Palestīnas mandātteritorijā. Uz veselībām, biedri konvenciju svētturi, lai jums iet labumā!

Katram kaut cik vesela saprāta apveltītam vērotājam ir skaidrs, ka nekādas konvencijas pašas par sevi neko negarantē un tukšdiršana par vardarbības novēršanu caur papīru parakstīšanu ir vismaz smieklīga.

Otri, ratifikācijas pretinieki, ir rūpestu un baiļu pilni, ka konvencija ir tikai piesegums mūsu tradicionālu vērtību iznīcināšanai, dzimuma metamorfožu padarīšanai par normu un visu citu Sodomas un Gomoras briesmu instalēšanai.

Vēsi apskatot augšminēto dalījumu, jāatzīst, ka neesmu ne pie vieniem, ne pie otriem. Tāds tā kā stambulkonvencijas politandrogīns.

Pirmajā grupā nekādi neiederos, jo savu proklamēto mērķi – vardarbības mazināšanu – konvencija nekādi neietekmēs. Un piedevām pie mums krimināli sodāma ir ikkatra vardarbība, lai tā būtu pret minoritātēm vai mažoritātēm. Arī nožēlojamā blēšana, ka mums to vajag vairāk par citiem, ir tīri faktoloģiskas blēņas. Tā, piemēram, Lielbritānija to nav ratificējusi, bet miljoni tās iedzīvotāju ir musulmaņi, kuri pēc pašu britu atzinuma lielā mērā respektē šariatu, ieskaitot sievas pēršanu utt.

Pie otrās grupas – kaujinieciskiem konvencijas noliedzējiem tās kaitīgās un potenciāli nācijas izdzīvošanai draudīgās ietekmes dēļ – es arī nepiederu, bet par apsvērumiem daži teikumi zemāk.

“Ja Dievs arī nedarīja cilvēkus vienlīdzīgus, tad to paveica Semjuels Kolts”

Realitātē konvencijas kaut ko dod vai nedod tikai tad, ja to ieviešanai vai gluži otrādi, pretdarbībai pret tām ir pietiekoši resursi. Pirmām kārtām nauda un spēks. Vai arī droši sabiedrotie, kas kompensē resursu iztrūkumu.

Latvijas Republikas simtgades sakarā redzam daudz informācijas par neatkarības izcīnīšanu, un maisu un labvakaru sakarā – par valstiskuma atjaunošanu. No konvenciju viedokļa mums 1918. gadā būtu bijis jāpaliek Krievijas sastāvā, bet pēc 2. Pasaules kara – jāatgūst neatkarība.

Bet notika ikurāt otrādi un tā vienkāršā iemesla pēc, ka Neatkarības cīņās mēs savus naidniekus varējām uzvarēt arī militāri. Pēc 2. Pasaules kara mūsu sabiedrotie formāli buldurēja par “okupāciju”, bet karot ar sovjetiem netaisījās, jo tie bija pārāk stipri. Savu neatkarību mēs atguvām tad, kad padomija sabruka, bet Krievijai bija pārāk lielas savas problēmas. Šoreiz izsprukām bez kara, tai skaitā tāpēc, ka mūsu sabiedrotie beidzot mūs galu galā tomēr atbalstīja, lielos vilcienos ņemot.

Mūsu nācijas izdzīvošanai vissvarīgākais ir būt stiprāko sabiedroto pusē, un tādēļ ikkatra bināra izšķiršanās, kā šoreiz ir ar to nolāpīto konvenciju, ir jāizskata no šī viedokļa.

Vai ES mūs sargās no Krievijas? Diemžēl ne. Argumenti ir skaidri redzami ikkatram, kas grib tos redzēt. Vācu armija ir skumjā stāvoklī, šamējo kanclers sociķis Šrēders piehaltūrēja par krievu aģentu, bet tagad strādā pie čekistiem oficiāli, stumj cauri gāzes vadus, lai apietu mūs un Poliju un stiprinātu vācu – krievu draudzību. Družba, froindšaft, ževačka, kā tautu draudzību festivālu laikā.

Savukārt jevropa mums savu kārtību kārļu–karlīnu, modo vir, modo femina jautājumā uzspiedīs neatkarīgi no tā, būsim tur kaut ko parakstījuši vai nebūsim. Jo staigājam pa Briseli pastieptu roku, visi kaut cik vērā ņemami projekti pie mums ir iespējami tikai ar Eiropas naudām. Lai atceramies pirms pāris gadiem iestājušos aplauzienu celtniecībā, tuvu industrijas katastrofai. Iemesls vienkāršs: nebija sakārtoti ES fondi. Un viss. Šitik vienkārši.

Vienīgā joma, kur mēs esam spējuši parādīt savu apņēmību un praktisku rīcību, ir mūsu dalība NATO. Vai stambulekļa parakstīšana palīdzēs vai traucēs mūsu dalībai stiprāko un drošāko sabiedroto klubā? Ne palīdzēs, ne traucēs.

Palīdzēs Zemessardzes stiprināšana, Jaunsardzes attīstīšana, aizsardzības budžeta saprātīga izmantošana.

Semjuēls Kolts ar savu leģendāro revolveri devis cilvēku iespēju izlīdzināšanā vairāk par diviem dučiem konvenciju. Ar nosacījumu, ka ir nauda, par ko nopirkt, ir prasme rīkoties un ir īstie sabiedrotie.

Te arī manas pašattaisnošanās beigas. Tiem, kas Puškina poēmu nelasīs, divas oktāvas nobeigumam:

XV

Фигурно иль буквально: всей семьей,

От ямщика до первого поэта,

Мы все поем уныло. Грустный вой

Песнь русская. Известная примета!

Начав за здравие, за упокой

Сведем как раз. Печалаю согрета

Гармония и наших муз и дев.

Но нравится их жалобный напев.

XL

Вот вам мораль: по мненью моему,

Кухарку даром нанимать опасно;

Кто ж родился мужчиною, тому

Рядиться в юбку странно и напрасно:

Когда-нибудь придется же ему

Брить бороду себе, что несогласно

С природой дамской… Больше ничего

Не выжмешь из рассказа моего».

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...