
Stambulas konvencijas denonsēšana var kļūt par lielāko notikumu Latvijas neatkarības stiprināšanā kopš iestāšanās NATO
Jāzeps Baško04.11.2025.
Komentāri (42)
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Vēstures beigu beigas (jeb vēstures atsākšanās) nu ir sasniegušas arī Latvijas politisko bērnudārzu, un izlikšanās par to, ka ir iespējama pragmatiska politika bez ideoloģijas, vairs nevarēs turpināties. Neviens vairs nevarēs izbraukt pa iedomāto un absolūti fiktīvo centru. Bez izpratnes par to, kas ir cilvēks un kāda ir viņa dzīves būtība, jūsu politika labākajā gadījumā būs pašapmāns. Sliktākajā gadījumā — savu politisko oponentu dehumanizēšana. Izlikšanās, ka eksistē kaut kāds visiem kopīgais centrs un tie malējie ir trakie, kurus nevajag ņemt vērā, šobrīd ir tieši pats kurinošākais elements.
Principā ir jāizvēlas starp:
1. Kreisie: globālā, transhumāniskā tehnokrātija
2. Labējie: nacionāli suverēnā cilvēka (pēc Dieva līdzības) demokrātija.
Jā, ir pasaulē daudz labējo (Masks, piemēram), kas atbalsta kaut kādu hibrīdu, bet viņu prātus vadošā antropoloģija neizbēgami ved pa kreisi pie komunistiem.
Jautājums ir nevis par pašu Stambulas konvenciju, bet par priekšstatiem par to, kas ir cilvēks un valsts. Jūs nevarat būt par Stambulas konvenciju un reizē par nacionālu valsti. Jūs nevarat būt par Stambulas konvenciju un reizē par ģimeni (pretstatā atomizētam indivīdam, kuram ir 1:1 attiecības ar valsti no dzimšanas līdz nāvei).
Ir jāizvēlas. Nevis tāpēc, ka jūs ienīstat otru pusi vai uzskatāt viņus par idiotiem. Nē, runa ir par vērtību un politiskās organizācijas izvēli. Rezultāts izvēlei arī nav otras puses iecelšana ļauno kārtā. Rezultāts ir, ka jūs viņus sākat ņemt par pilnu. Jūs nevarat vairs izlikties, ka viņus nesaprotat, ka viņi ir neizglītoti vai ka viņi ir fundamentāli amorāli. Nē, viņi ir tādi paši kā jūs, tikai izvēlējušies citu ceļu cilvēkam. Valsts medijs šādas transformācijas brīdī arī vairs nevar vienkārši turpināt darboties vienā pusē.
No manas puses skatoties, Stambulas konvencijas denonsēšana var kļūt par lielāko notikumu Latvijas neatkarības stiprināšanā kopš iestāšanās NATO.





Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo: