Staķis pieprasa "Vienotības" Langem 100% piemaksu, vēl pirms tas kaut sekundi paspējis nostrādāt, un to atbalsta pat RD opozīcija
N. Andersons22.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
100% piemaksa pie amatalgas un nodokļu maksātāju apmaksāta automašīna braukšanai no mājas Jelgavā uz darbu Rīgā un atpakaļ: tādas prasības izskanēja jaunā Rīgas izpilddirektora apstiprināšanas procedūru debatēs. Par to izpildi nobalsoja pat opozīcija.
Par to, lai VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētāju un VAS "Latvijas Dzelzceļš" padomes priekšsēdētāju Jāni Langi ieceltu pašvaldības izpilddirektora amatā, nobalsoja 46 no 57 klātesošajiem deputātiem. Tas nozīmē, ka nobalsojuši arī vismaz 10 opozīcijas deputāti no Krievu savienības, Saskaņas un GkR.
2013. gada pašvaldību vēlēšanās J. Lange tika ievēlēts Jelgavas domē no partijas "Vienotība" saraksta. Tagad viņš skaidroja, ka dzīvojot Jelgavā un it kā plānojot "pārdeklarēties" uz Rīgu, kurai katru rītu vajadzētu sūtīt viņam pakaļ dienesta auto uz Jelgavu un acīmredzot vakarā vest atpakaļ. Viņš esot "Jaunā Laika" un "Vienotības" biedrs kopš 2005. gada.
2013. gadā J. Lange kļuva par LVC valdes priekšsēdētāju. Kopš 2018.gada J. Lange ir "Latvijas Dzelzceļa" padomes priekšsēdētājs. Kā liecina J. Langes amatpersonas deklarācija, 2020. gadā viņš no LDz kā padomes priekšsēdētājs saņēmis algu 29 448 eiro kopsummā, bet kā LVC valdes priekšsēdētājs vēl 74 644 eiro.
Līdz ar to J. Lange pamet 6220 eiro mēnešalgu LVC, lai saņemtu 2438 mēnešalgu Rīgas domē. Apstiprinot viņa kandidatūru, domes sēdē neizskanēja pārliecinoši argumenti par to, kāpēc viņš gatavs uz trīskāršu algas pazeminājumu, lai tikai vadītu Rīgas pašvaldības izpildaparātu.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis apliecināja, ka Lange pēc kļūšanas par Rīgas izpilddirektoru papildus 2438 eiro lielajai izpilddirektora algai saņems arī tikpat lielu piemaksu, turklāt jau no pirmās darba minūtes un, nepārbaudot, vai jaunais izpilddirektors ir paveicis dubultu darbu, par kuru pienāktos dubulta piemaksa.
Šādi fakti un apstākļi tik ļoti pārliecināja domes deputātus, ka par J. Langes apstiprināšanu amatā nobalsoja kā pozīcija, tā opozīcija, izņemot vienīgi desmit "saskaņiešus".
Turklāt dome atbalstīja arī prasību saglabāt J. Langem "piepelnīšanās" iespēju LDz padomes priekšsēdētāja amatā: viņam būs atļauts savienot amatus LDz un Rīgas domē, kas viņam ļaus papildus saņemt 2454 eiro mēnesī. Tātad vairāk nekā pamatalga (bez piemaksas) par galvaspilsētas izpilddirektora darbu.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
