Iesaki rakstu: 
Atceraties, kā 2020. gada vasarā visi, sākot no politologiem un beidzot ar bijušajiem prezidentiem, stāstīja mums biedējošus stāstus, par to ka Nils Ušakovs pārdevis dvēseli velnam? Atceraties, kā šie cilvēki mums mēģināja pierādīt, ka Rīga Ušakova darba laikā pārvērtusies par Eiropas provinci ar iznīcinātu infrastruktūru? Atceraties, kā mūs mēģināja pārliecināt, ka, tiklīdz mēs nomainīsim Ušakovu pret jebkuru citu mēru, Rīga uzreiz pārvērtīsies par vienu no progresīvākajām pilsētām, ja ne Eiropā, tad vismaz Baltijā? Ja atceraties, tad gribu uzaicināt paskatīties uz to, ko profesionālākā, apzinīgākā un caurspīdīgākā Staķa dome ir sasniegusi gada laikā.
Konflikts partiju apvienībā „Attīstībai/Par” burtiski dažus mēnešus pēc vēlēšanm.
Piemaksa pie Rīgas izpilddirektora algas - 100%. Tādējādi viņa ienākumi ir summa, kas pielīdzināma premjera Kariņa algai.
Jaunu darba vietu izveide vicemēriem, iztērējot aptuveni 500 000 eiro gadā.
Neskatoties uz solījumiem samazināt aizdevuma saistības, Rīgas dome pirmajā gadā vien no Valsts kases ņēma 4 aizdevumus par vairāk nekā 12 miljoniem eiro.
Absurda stabiņu uzstšadīšana daudzās Rīgas ielās.
Vēsturiskā mantojuma bojājumi stabiņu uzstādīšanas laikā.
Nepamatoti augstas stabiņu uzturēšanas izmaksas.
Absurda veloceliņa ierīkošana Čaka ielā.
Absurda veloceliņa Čaka ielā piespiedu atcelšana.
Dome atļāva elektrisko skūteru pārvietošanu pa pilsētas ielām no 2020. līdz 2021. gadam bez pilnvērtīga likumdošanas regulējuma.
Dome atļāva koncertu Tērbatas ielā pandēmijas vidū 2020. gadā, masveidā pārkāpjot C19 ierobežojumus.
Haoss ar C19 ierobežojumu kontroli sabiedriskajā transportā pandēmijas vidū.
No 2021. gada 1. septembra rīdzinieku autostāvvietu atvieglojumu atcelšana.
Skandāls ar Rīgas domes autostāvvietu atļaujām.
Skandāls ar Viļņa Ķirša telefonsarunām.
Starptautiskais skandāls ar Baltkrievijas karoga maiņu pasaules hokeja čempionāta laikā.
Starptautiskais skandāls ar aizliegumu Rīgas mēram iebraukt Krievijā.
Atsevišķi vēletos atzīmēt Rīgas domes izcilo ideju par iespējamo metrobusu līnijas izbūvi no Zemitāniem līdz Dreiliņiem. Saskaņā ar aprēķiniem šādas līnijas būvniecības izmaksas būs 40 miljoni eiro, savukārt līnija pat neies cauri pilsētas centram, kā to dara 99% no visa sabiedriskā transporta.
Nav arī pilnīgi skaidrs, kāpēc nav iespējams pagarināt esošos sabiedriskā transporta maršrutus līdz Dreiliņiem? Šis rajons robežojas ar Purvciemu, uz kuru brauc daudz mikroautobusu, trolejbusu un autobusu. Turklāt esošo maršrutu pagarināšana izmaksās simtiem reižu mazāk nekā izmaksas par pilnīgi vienādas efektivitātes metrobusa līnijas izbūvi.
Nevajag aizmirst arī par haosu, kāds dažkārt notiek dažu domes vadītāju galvās. Vilnis Ķirsis ir labs piemērs. Tātad 2019. gadā Ķirša kungs kritizēja ūdeņraža trolejbusu attīstību Rīgā. Savā intervijā 2019. gada 22. decembrī Ķirsis sacīja, ka “nodarboties ar tādu futūristisku lietām kā ūdeņraža tehnoloģijas ir, kā minimums, savādi”. Un nepilnu gadu vēlāk, Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Lejenes vizītes laikā Rīgā tas pats Ķirsis viņai pasniedza Rīgas ūdeņraža trolejbusus kā vienu no lielākajiem sasniegumiem ceļā uz zaļo Latviju un Eiropu. Ķirša kungs arī apsolīja Urzulai pielikt pēc iespējas vēl vairāk pūļu ūdeņraža sabiedriskā transporta attīstībai, kuru viņš vēl nepilnu gadu atpakaļ dēvēja par futūristiskām tehnoloģijām.
Visi "sasniegumi" no šī saraksta ir tikai neliela daļa informācijas, kas ir pieejama atklātos avotos. Bet, ņemot vērā cinismu, ar kādu Staķa administrācija spļauj uz savu darbu, var tikai minēt, cik daudz krāpšanas, naudas atmazgāšanas un zādzību šie cilvēki veic “aizkulisēs”.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
