Iesaki rakstu: 
Bijušais Staiceles pagastvecis Jānis Bakmanis ķēries pie jaunas avantūristiskās idejas: ar Stārķu muzeja celtniecības mācību, kas noveda Staiceles pagastu līdz maksātnespējai, ir bijis par maz, un nu tiek domāts par atkritumu slēpošanas kalnu, kas, iespējams, var apdraudēt arī blakus esošo Salacas upi.
Jau ilgāku laiku Staiceles futbola laukumā krājas atkritumu lavīna. Kad iedzīvotāji sāk protestēt pret mēsliem Salacas upes krastā, atkritumus ar buldozeru nolīdzina. Turklāt futbola laukumā kaudzē tiek mesti ne tikai tie atkritumi, kas palikuši pāri pēc nometnēm un sacensībām, bet arī vesti klāt no citām vietām.
Šī zemes gabala īpašniece Iveta Simonsena sakās, ka neko nezinot par atkritumu kalniem. Viņai esot daudz īpašumu, un konkrēti šajā viņa sen neesot bijusi. Viņa noslēgusi līgumu ar Vidzemes futbola federāciju un esot pilnīgā pārliecībā, ka tur bērni spēlē futbolu.
Pēc tam, sazinājusies ar futbola federācijas vadītāju, bijušo pagastveci Jāni Bakmani, zemes īpašniece Pietiek gan skaidroja, ka atkritumi tur tomēr bijuši, jo palikuši pēc cūcīgajiem sacensību dalībniekiem, bet tagad viss esot novākts.
Novākšana gan, kā stāsta paši staicelieši, notikusi diezgan savdabīgā veidā – atbrauca buldozers, visus atkritumus sastūma kaudzē un tad pieblietēja.
Savukārt pats Bakmanis teic – viņu iedvesmojusi Ventspils pieredze ar Lemberga hūti un līdzīgu kalnu viņš vēlas ierīkot arī Staicelē. Tā kā sava dabīga kalna šajā vietā nav, radusies doma kalnu uzbērt no būvgružiem. Taču, būvniecības darbiem apsīkstot, būvgružu palicis maz, tādēļ kalna uzbēršana nevedoties – un nu nolemts tam izmantot pievestus atkritumus.
Lai gan Bakmanis sakās esam pārliecināts, ka kalna sastāvdaļas būšot akmeņi, ķieģeļi un citi nekaitīgi būvgruži, tomēr vietējie novērojuši, ka atkritumu „slēpošanas” kalna „pamatos” tiek „iemūrēti” arī videi kaitīgi šīfera gabali, plastmasas vienreizējās lietošanas trauki un citi sadzīves atkritumi.
Bakmanis gan teic, ka sadzīves atkritumi tiekot atšķiroti un aizvesti uz izgāztuvi, tomēr neviens topošā kalna vietā atkritumu šķirotājus nav manījis, - tikai buldozeru, kas visu sastumj vienuviet. Savukārt par to, kā topošais atkritumu slēpošanas kalns var ietekmēt blakus esošo Salacas upi, vietējās Vides aizsardzības pārvaldes viedoklis pagaidām nav zināms.
Foto no alojasnovads.eu
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
