Stacijas tualešu kvītis demonstrē VID nevarību nodokļu apiešanas lietās

Novērošana pie stacijas tualetēm

Pagājušā gada jūlija vidū detektīvpakalpojumu uzņēmums Biznesa drošība vērsās pie Finanšu policijas pārvaldes priekšnieka Edija Ceipes (attēlā) ar informāciju par tā veiktajiem novērojumiem pie SIA Hiacinte maksas tualetēm Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkas pirmajā stāvā ar nolūku – noskaidrot faktisko Hiacintes ikdienā klientiem sniedzamo pakalpojumu apjomu.

Kā aprakstīts detektīvaģentūras vēstulē, kura ir Pietiek rīcībā, lai noskaidrotu uzņēmuma faktiski sniegto pakalpojumu apjomu, atšķirīgos dienas laikos stundas ilgumā bija veikta vienas no tualetēm nepārtraukta maskēta novērošana un videoieraksts.

Novērošanas laikā detektīvs kā pakalpojuma saņēmējs bija iegādājies biļeti un apmeklējis tualeti, bet pēc stundas atkārtojis vizīti. Tā tika noskaidrots stundas laikā apmeklētājiem izdoto biļešu skaits uz to vai citu tualeti. Vienlaicīgi šajā periodā tika veikta nepārtraukta videonovērošana un fiksēts reālais šīs tualetes apmeklētāju skaits.

Trešā daļa naudas aizplūst valstij garām

Pēc šīm darbībām detektīvaģentūra secinājusi, ka ne reizi faktiskais attiecīgās stacijas tualetes apmeklētāju skaits nav atbildis izsniegto biļešu (kvīšu) skaitam. Tika noskaidrots, ka kopumā izsniegto biļešu (kvīšu) skaits ir tikai 63,31% no reālā tualešu apmeklētāju skaita.

Savukārt šis skaits ir bijis pietiekami ievērojams: katru dienu 14 stundu ilgajā novērošanas laikā trīs tualetes apmeklēja vidēji 3486 apmeklētāji, kas nozīmē, ka tualešu reālie ieņēmumi bija vismaz 1045 eiro dienā. Ja biļetes tiek izsniegtas tikai nepilnām divām trešdaļām apmeklētāju, „ekonomija” uz nomaksājamo nodokļu rēķina sanāk diezgan ievērojama.

„SIA Hiacinte administrācija krāpniecisku darbību rezultātā ar biļetēm (kvītīm), nenodrošinot atbilstošu grāmatvedības uzskaiti, ikdienā piesavinās naudas summu ne mazāk kā 383,70 eiro, kas gadā sastāda ne mazāk kā 140 050,50 eiro, un nenomaksā pievienotās vērtības nodokli būtiskai ienākumu daļai (36,69%), tas ir 66,51 eiro dienā. Nodoklis netiek nomaksāts no summas 24 276,15 eiro gadā,” – šāds bija detektīvaģentūras secinājums.

Jaunā pārbaudē – vēl satriecošāki rezultāti

Taču pagāja vairāki mēneši, bet ne E. Ceipe, ne Finanšu policijas pārvalde detektīvaģentūrai nesniedza nekādu atbildi par darbībām, kas būtu veiktas saistībā ar iesniegumā aprakstītajiem faktiem.

Savukārt pagājušā gada beigās Biznesa drošība jau vērsās pie VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules, kā arī finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera.

Norādot uz E. Ceipes neieinteresētību viņam nosūtītajos faktos, detektīvaģentūra tagad augsti stāvošajiem adresātiem nosūtīja jau jauna, decembra pirmajā pusē veikta pētījuma rezultātus.

Ja kaut kas nepilna pusgada laikā arī bija mainījies, tad tikai valsts apkrāpšanas vērienīgums: piecās pārbaudēs kopā tika secināts, ka ir oficiāli izsniegtas 87 biļetes, bet reālais tualešu apmeklētāju skaits šajā laikā ir bijis 492. Tas nozīmē, ka nu jau biļetes (kvītis) bija saņēmusi tikai nepilna piektā daļa tualešu apmeklētāju.

VID vadība klusē

Detektīvaģentūras pārstāvji Pietiek ir izteikuši aizdomas, ka tualešu gadījumā varētu būt runa par neformālu „piesegšanu”. Uz to norādot, piemēram, Hiacintes izsniegta universālā pilnvara kādai Diānai Krūmiņai-Vildavai: mazpazīstamās advokātes dzīvesbiedrs ir prokurors Ivars Vildavs. Tiesa, šai versijai nekādu pierādījumu, izņemot pašu pilnvaru un radniecības saites, nav.

Taču par to, ka šajā lietā VID un tā struktūru neieinteresētība tām piegādātajos faktos (Biznesa drošība nosūtījusi pat pusotru desmitu videoieraksta disku) var radīt aizdomas, norāda arī E. Ceipes un VID vadības nevēlēšanās atbildēt uz jautājumu - kā tieši Finanšu policijas pārvalde ir reaģējusi uz SIA Biznesa drošība pagājušā gada jūlija iesniegumu par SIA Hiacinte iespējamo ļaunprātīgo izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

E. Ceipe uz šo jautājumu vispār neatbild, savukārt VID atbild ar standarta formulējumu – saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 21.panta pirmo daļu un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmo daļu VID Finanšu policijas pārvalde nesniedzot informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

„Bija VID pārbaude, viss bija kārtībā!”

Interesanti, ka tieši tāda pati ir VID atbilde arī uz jautājumu – vai par nereaģēšanu uz pagājušā gada jūlija iesniegumu un tajā minētajiem faktiem ir veikta dienesta pārbaude.

Uz norādi, ka šis jautājums ir nevis par konkrētiem nodokļu maksātājiem, bet gan VID reakciju uz signāliem par izvairīšanos no nodokļiem, I. Cīrules vadītā iestāde paliek pie sava – šie jautājumi esot uztverami kā interesēšanās par Finanšu policijas un VID vadības rīcību attiecībā uz konkrētu nodokļu maksātāju.

Tikmēr par to, cik apņēmīga šī rīcība ir bijusi un vai VID konkrētajā gadījumā tiešām ir bijis ieinteresēts izmantot tam sniegto informāciju, liecina pašas SIA Hiacinte grāmatvedes Larisas Berezņukas atbilde Pietiek: „Mums nesen bija VID pārbaude, viss bija kārtībā. Mēs par šo pārbaudi nesūdzējāmies. Kāpēc lai mēs to darītu?”

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu: