Iesaki rakstu: 
Kad Aigara Kalvīša laikā Saeimā pārstāvētās varas partijas citu pēc cita uz Satversmes tiesu (ST) virzīja ar konkrētu interešu ēnu saistītus juristus, pie varas esošo mērķis, visticamāk, bija iegūt varas pozīcijas vairāk respektējošu konstitucionālo tiesu, nekā tā bija savulaik Aivara Endziņa vadībā. Tagad ST ir viens no redzamākajiem vecās elites atstātajiem politiskajiem mantojumiem un zinātāji pieļauj, ka gaidāma konfrontācija starp valdību un ST, kura jau pieņēmusi valdībai sāpīgu lēmumu pensiju samazināšanas lietā, un, iespējams, kaut kad nākotnē skatīs citas ar finanšu sekām saistītus lietas, piemēram, par Latvenergo jaunajiem energotarifiem.
Patlaban, ņemot vērā izvirzīšanas procesā jau izskanējušo informāciju, aizdomu ēna un pat skaidras norādes uz konkrētu politisko aizmuguri gulst uz trim no septiņiem ST tiesnešiem. Runa ir par 2007. gadā Saeimas ievēlēto ST tiesnesi, iepriekš Ventspils mēra Aivara Lemberga advokātu Viktoru Skudru, tajā pašā gadā ievēlēto Latvijas Universitātes mācībspēku Kasparu Balodi, par kuru bija aizdomas, ka viņam ir korporatīvas saites ar tādus smagsvarus kā Lembergs un Andris Šķēle apkalpojušo advokāta Andra Grūtupa biroju, kā arī 2010. gadā ST ievēlēto Tautas partijas ilggadējo politiķi Vinetu Muižnieci. Drīzāk pateicība par lojalitāti daudzu gadu garumā, nevis vēlme iedabūt ST „savu cilvēku”, vēl tagad par Muižnieces nonākšanu ST saka kāds procesā iesaistīts bijušais partijas biedrs. Tiesa, Muižniece allaž tikusi pieskaitīta Andrim Šķēlem lojāliem TP cilvēkiem. Neoficiāli no ST iekšienes nākusi informācija, ka Muižniece īpašu interesi izrādījusi par lietām, kas saistītas ar Rīgas pilsētas detālplānojumu. Ar Šķēli saistītiem uzņēmumiem pieder lielas zemes platības galvaspilsētas strīdīgās teritorijās.
Politiski neitrālu, profesionālu tiesnešu reputāciju ieguvušas ST tiesneses Aija Branta un Kristīne Krūma. Tiesa, pēdējo 2007. gadā ST tiesneses amatam izvirzīja Tautas partija. Tagad tā laika procesā iesaistīti TP politiķi neformālā sarunā neslēpj, ka premjeram Kalvītim, prognozējot, ka viņa valdībai būtiskā Latvijas-Krievijas robežlīguma lieta nonāks ST, bijis svarīgi konstitucionālajā tiesā dabūt juristu, kura pozīcija šajā strīdīgajā jautājumā sakristu ar valdības nostāju. Pēc vairākām sarunām ar Krūmu šāda pārliecība radusies un TP viņu izvirzīja darbam ST. Tikai pēc ST sprieduma robežlīguma lietā, kas kopumā bija labvēlīgs valdībai, atklājās, ka Kalvītis un TP spice ir pārrēķinājušies – tieši Krūma šajā spriedumā nāca klajā ar īpašo viedokli, kas nesakrita ar pārējā tiesas sastāva pozīciju. „Viņa mūs apspēlēja,” no šā brīža pozīcijām neoficiāli atzina kāds TP politiķis.
ST tiesneša amatam kandidātus proporcionāli var izvirzīt Augstākās tiesas plēnums, Ministru kabinets un Saeimā pārstāvētie politiskie spēki. Jebkurā gadījumā ST tiesnešus amatā uz 10 gadu termiņu, aizklāti balsojot, ievēl Saeima.
Ja prokuratūra nesaskatīs noziedzīga nodarījuma pazīmes ST tiesneses Vinetas Muižnieces „viltotā protokola” lietā, kas viņai varētu maksāt amatu, tuvākā iespēja ST iepludināt jaunas asinis būs nedaudz vairāk kā pēc diviem gadiem 2013. gada vasara, kad 70 gadu vecumu sasniegs Skudra. Tas ir likumā noteiktais slieksnis, kad tiesnesim jāpamet amats, un 10. Saeimai būs iespēja ievēlēt jaunu ST tiesnesi, kuru būs jāvirza valdībai. Nākamajiem 2014. gadā termiņš beigsies AT savulaik izvirzītajai ST tiesnesei Aijai Brantai, kuru Saeima amatā apstiprināja 2004. gadā, un ST priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim, kuru tajā pašā gadā nominēja Saeimas deputāti. Brantu, kura pirms tam bija AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnese, bijušie kolēģi raksturo kā profesionālu un neitrālu tiesnesi.
Par Kūtri, kurš šonedēļ negatīvu rezonansi guva ar nosodījumu informācijas publiskošanai par Muižnieces iespējamo pārkāpumu, kāds bijušais kolēģis saka: ”Kūtris peld.” Kūtra pēdējā laika konfrontējošā pozīcija neoficiāli tiek skaidrota ar iespējamo aizvainojumu par noraidīto ieceri par ST tiesnešu algu pieaugumu. Patlaban ST priekšsēdētājs mēnesī saņem 3031 latu, viņa vietnieks - 2661 latu, bet tiesnesis - 2433 latus. Turpretī iecerēts bija, ka ST priekšsēdētājs, sākot ar 2011.gadu, mēnesī saņems 4105 latus, viņa vietnieks - 3612 latus, bet tiesnesis - 3284 latus. Sākot ar 2012.gadu, šīm summām būtu bijis jāpieaug attiecīgi līdz 5623 latiem, 4949 latiem un 4499 latiem.
Īpaši nepamanīts publiskajā telpā ir fakts, ka ST jau kopš 2008. gada darbojas nepilnā sastāvā. Septītais ST tiesnesis Uldis Ķinis, kuru kā AT virzītu kandidātu 9. Saeima amatā apstiprināja 2007. gadā, jau trešo gadu piedalās neprognozēti ieilgušā tiesas prāvā pret horvātu ģenerāli Gotovinu, kuru par kara noziegumiem tiesā starptautiskais kara tribunāls Hāgā. Iepriekš šāda precedenta nav bijis, tādēļ esošā regulējuma ietvaros ST tiesneša aizstāšana uz laiku nav iespējama. Tiek prognozēts, ka šopavasar prāva beigsies un Ķinis atgriezīsies pie darba ST.
Kad Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā apspriesta ST informācija par konstitucionālās tiesas pārslogotību, aizvien pieaugot iesniegto sūdzību skaitam, izskanējusi versija par iespēju reformēt tiesu, palielinot tiesnešu skaitu, bet šī ideja tālāk nav attīstīta, jo visi atzinuši, ka tas nav iespējams finansiālu apsvērumu dēļ, atceras apakškomisijas loceklis Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK). Ja ideja tiktu virzīta, tas būtu viens no veidiem, kā mēģināt mainīt līdzsvaru ST, atšķaidot esošo tiesnešu sastāvu ar jaunām asinīm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
