Sprūdžs samelojies vēstulē partijas biedriem vai amatpersonas deklarācijā
PIETIEK25.05.2013.
Komentāri (0)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Reformu partijas pārstāvis Edmunds Sprūdžs samelojies vai nu piektdien izplatītajā paziņojumā, kurā apgalvojis, ka no saviem uzņēmumiem ņemtos aizņēmumus izmantojis, lai "norēķinātos par uzņēmumu kapitāldaļām un ieguldījumiem to attīstībā", vai arī savā amatpersonas deklarācijā, kurā šādi norēķini un ieguldījumi nav uzrādīti.
Kā rāda Sprūdža amatpersonas deklarācija par 2012. gadu, ministrs algā saņēmis tikai nepilnus 20 tūkstošus latu "uz papīra" - tātad aptuveni 13,3 tūkstošus latu (ņemot vērā, ka ministram ir divi apgādājamie - pērn piedzimušās meitas, no kuru mātes viņš, kā rāda deklarācija, tāpat pagājušajā gadā šķīries) pēc nodokļu nomaksas.
Toties deviņas reizes lielāku summu - kopumā vairāk nekā 121,4 tūkstošus latu - Sprūdžs pērn bija saņēmis trīs aizņēmumos. No deklarācijā neuzrādītām personām ministrs saņēmis 21 869 latu, 97 810 latu un 2550 eiro aizņēmumus.
Jau iepriekš atklājās, ka 2011. gada rudenī, jau būdams valsts amatpersonas statusā, Sprūdžs no deklarācijā neuzrādītām personām bija ņēmis 108 408 latu kredītu, tādējādi savas kopējās parādsaistības palielinot līdz 409 000 latu.
Savukārt Sprūdžam vienpersoniski piederošās SIA Sensum Solutions 2011. gada pārskats (neskaidru iemeslu dēļ apstiprināts tikai šā gada sākumā) atklāja, ka jau 2010. gada beigās šis uzņēmums savam vienīgajam īpašniekam bija aizdevis kopumā 258,4 tūkstošus latu.
2011. gada laikā šis aizdevums, kā rāda Lursoft datu bāze, bija pieaudzis vēl par vairāk nekā 89 tūkstošiem latu, pārsniedzot 347,5 tūkstošus latu.
Turklāt laikā, kad pats Sprūdža uzņēmums izmantojis Swedbank kredītlīniju ar 7,86% likmi, Sprūdžs pats no sava uzņēmuma, kuru turklāt vada viņa brālis Valters Sprūdžs, "aizņēmumu" bija saņēmis bez procentiem.
Kāpēc uzņēmuma īpašnieks nemaksā sev algu vai dividendes, bet saņem no tā milzīgus bezprocentu aizņēmumus? Šāda "optimizācijas" shēma ļauj "ietaupīt" gan uz sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (35,09%), gan uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (25%) rēķina.
Kad pirmoreiz parādījās ziņas par Sprūdža izmantoto shēmu, viņa pārstāvētā Reformu partija paziņoja - tā "sagaidot", ka ministrs atbildēšot uz pārmetumiem par nodokļu "optimizāciju". Taču ministrs ar paziņojumu nāca klajā tikai tagad, kad šī informācija tika publicēta jaunākajā PIETIEK! avīzē.
Sprūdža skaidrojums viņa partijas biedriem ir: "Uzņēmējam ir iespēja izvēlēties kā finansēt komercdarbības uzsākšanu. Medijos plaši apspriestie mani aizņēmumi nav ņemti ekskluzīva dzīves stila nodrošināšanai, bet gan lai norēķinātos par uzņēmumu kapitāldaļām un ieguldījumiem to attīstībā."
Sprūdžs faktiski esot salīdzināms ar zemnieku, kas pats ēd savu saražoto: "Tad jau arī zemnieks apzog valsti, ja ēd savu izaudzēto gaļu, olas vai kartupeļus vai mājsaimniece apzog valsti, jo zeķes savai ģimenei ada pati. Tā tad ir zemnieku un mājsaimnieču optimizācijas shēma? Vai tiešām īstie uzņēmēji ir tikai tie, kas maksā nesamērīgus procentus ārzemju finanšu institūcijām?"
Taču publiski pieejamie dati rāda, ka Sprūdžs vai nu samelojies šajā paziņojumā saviem partijas biedriem, apgalvojot, ka aizņēmums izmantots, lai "norēķinātos par uzņēmumu kapitāldaļām un ieguldījumiem to attīstībā", vai arī ir noklusējis būtisku informāciju savā amatpersonas deklarācijā.
Sprūdža nozīmīgākā uzņēmuma Sensum Solutions 2012. gada pārskats nav iesniegts, tā ka nav datu par to, vai Sprūdžs aizņēmumus pērn ņēmis no tā un tajā šo naudu arī ieguldījis atpakaļ.
Taču Sprūdža amatpersonas deklarācija par 2012. gadu jau ir publiski pieejama, un tajā nav minēts, ka pašreizējais ministrs kādas summas būtu nodevis trešajām personām vai arī veicis kādus ieguldījumus uzņēmumu attīstībā.
Kā rāda Sprūdža deklarācija, viņam pieder kapitāldaļas Latvijā reģistrētos uzņēmumos Ideju cafe, Hansa Business Consulting, Experience Hospitality Management, Burāšana.lv grupa, Sensum Solutions un Lobyte.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Ideju Cafe Sprūdžs pērn nekādus ieguldījumus nav veicis, bet Experience Hospitality Management Sprūdžs ir aizdevis tikai nepilnus piecus tūkstošus latu (kaut ministra deklarācijā šāds aizdevums nav minēts, to apliecina uzņēmuma gada pārskats).
Burāšana.lv grupa no "citām fiziskām personām" ir aizņēmusies tikai 1076 latus, bet pārējie trīs uzņēmumi nav uzskatījuši par nepieciešamu iesniegt pagājušā gada darbības pārskatus.
Pēc paziņojuma izplatīšanas ne Sprūdžs, ne Reformu partija piektdien nevēlējās atbildēt uz uzdoto jautājumu - kāpēc viņa 2012. gada amatpersonas deklarācijā nav uzrādīta viņa it kā veiktā "norēķināšanās par kapitāldaļām un ieguldījumi uzņēmumos".
Sprūdžs arī nevēlējās sniegt informāciju - kuros uzņēmumos kādi ieguldījumi veikti, ar ko un par kādām summām viņš norēķinājies par kapitāldaļām.
Kā jau informēts, šā gada sākumā Sprūdža parādsaistības ir sasniegušas ierindas privātpersonas mērogiem astronomiskus apmērus un tuvojas pusmiljonam: to deklarētās summas ir 106 tūkstoši eiro un 405,3 tūkstoši latu - kopā tātad nepilni 480 tūkstoši latu.
Kā rāda iepriekšējo gadu informācija, Reformu partijas pārstāvim īpaši nav jāuztraucas par iespaidīgo aizņēmumu atdošanu, - Sprūdžs ir izpelnījies uzmanību ar savām primitīvajām, taču efektīvajām nodokļu "optimizācijas" shēmām, pirmām kārtām izvairoties no sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, no kurām tiek veidots pensiju budžets.
Iepriekš Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis paziņoja, ka viņam neesot šaubu - aizdevums tikšot atmaksāts no pašreizējā ministra ienākumiem, par kuriem savukārt būšot samaksāti nodokļi.
Vēl joprojām Sprūdžs nav atbildējis arī uz šiem Pietiek jautājumiem:
1) no kādām tieši personām esat saņēmis katru no trim aizņēmumiem, kas uzrādīti Jūsu amatpersonas deklarācijā par 2012. gadu?
2) uz kādiem tieši noteikumiem esat saņēmis katru no trim aizņēmumiem, kas uzrādīti Jūsu amatpersonas deklarācijā par 2012. gadu?
3) kādām vajadzībām Jums bija nepieciešams katrs no šiem aizņēmumiem?
4) kāpēc līdz pat šim neesat publiski atbildējis uz pārmetumiem nodokļu optimizēšanā?
5) kāpēc pieļāvāt, ka Jums aizdod naudu Jums piederošs uzņēmums, kurš ir parādā ievērojamas summas valsts budžetam nenomaksātos nodokļos?
6) vai uzskatāt, ka ministra statuss dod Jums tiesības "likumīgi krāpt" savu valsti?
7) vai esat uzskaitījis, kādas summas sociālais budžets nav saņēmis saistībā ar Jūsu "optimizācijas" shēmām?