Sprūdžs samelojies, ka neko nezinot par datu inspekcijas darbībām Lemberga personas koda lietā
PIETIEK16.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs publiski samelojies, apgalvojot, ka viņam nekas neesot zināms par Datu valsts inspekcijas darbībām saistībā ar Sprūdža biroja rīcību, publiskojot Lemberga personas kodu. Kā rāda Pietiek rīcībā esošais dokuments, jau pirms nedēļas tieši Sprūdžam personiski nosūtīts inspekcijas aicinājums ierasties uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu par šo pārkāpumu. Savukārt iepriekš Sprūdžs viņam piesūtītus nepatīkamus inspekcijas informācijas pieprasījumus vienkārši ignorējis.
No Fizisko personu datu aizsardzības likuma viedokļa kāda cilvēka personas datu apstrāde ir aizliegta, izņemot likumā noteiktus gadījumus. To ir izmantojis Lembergs, vēršoties Datu valsts inspekcijā par to, ka Sprūdža pagājušā gada rīkojumā „Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata" norādīts Lemberga personas kods.
Datu valsts inspekcija atzīst, ka Lemberga personas koda norādīšana rīkojumā, tā nodošana publicēšanai un publicēšana Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, šādā veidā publiskojot Lemberga personas kodu, ir personas datu apstrāde likuma izpratnē. Savukārt tādai, kā uzskata inspekcija, šajā gadījumā nav bijis likumīga pamata.
Vienīgais, ko saistībā ar šo notikumu ir varējis argumentēt Sprūdžs, ir - Lembergs pats esot iepriekš publiskojis savu personas kodu un līdz ar to, pēc Sprūdža domām, arī viņam esot tiesības darīt ar cita cilvēka personas kodu visu, kas ienāk prātā. Savukārt Lemberga protesti esot tikai mēģinājums "novērst uzmanību no negatīvās publicitātes apkaunojošajā kriminālprocesā".
Ceturtdien Sprūdžs arī publiski paziņoja, ka ne ministrija, ne viņš neesot saņēmuši uzaicinājumu ierasties Datu valsts inspekcijā, un tāpat ministrijas rīcībā vispār neesot "informācijas, ka saistībā ar Lemberga sūdzību administratīvā pārkāpuma lieta būtu ierosināta un uzsākta".
Taču, kā rāda Pietiek šodien publiskotā inspekcijas vēstule, kas adresēta tieši Sprūdžam, jau 8. augustā ministram nosūtīts situācijas izklāsts un arī aicinājums viņam 21., 23. vai 27. augustā ierasties Datu valsts inspekcijā, "lai piedalītos administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanā par iepriekš minēto pārkāpumu".
Interesanti, ka, kā izriet no šīs vēstules, jau iepriekš Sprūdžs Lemberga personas koda lietā vairākkārt izvēlējies vienkārši "nesaņemt" nevēlamus dokumentus un attiecīgi "nebūt par tiem lietas kursā". "Datu valsts inspekcija ar savu 2013.gada 4.jūlija vēstuli Nr.2-1/5073 un 2013.gada 27.maija vēstuli Nr.2-1/3913 aicināja Jūs sniegt informāciju, kura amatpersona no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja ir atbildīga par rīcību, nododot publicēšanai Rīkojumu, kas ietvēra Aivara Lemberga personas kodu. Šāda informācija Datu valsts inspekcijai netika sniegta," teikts inspekcijas vēstulē.
Tieši tāpēc, ka ministrs nav vēlējies uz šo informācijas pieprasījumu atbildēt, viņš arī "nozīmēts" par galveno atbildīgo: "Ņemot vērā iepriekš minēto, šobrīd Datu valsts inspekcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Jūs kā Rīkojuma autors un kā amatpersona, kura ir nolēmusi izveidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroju, nosakot arī tā kompetenci, saskaņā ar LAPK 14.pantu esat atbildīgs par šajā vēstulē konstatēto likuma pārkāpumu, kas tika veikts, nododot publicēšanai Rīkojumu, kurā bija norādīts Aivara Lemberga personas kods."
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
