Sprūdžs samelojies, ka neko nezinot par datu inspekcijas darbībām Lemberga personas koda lietā
PIETIEK16.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs publiski samelojies, apgalvojot, ka viņam nekas neesot zināms par Datu valsts inspekcijas darbībām saistībā ar Sprūdža biroja rīcību, publiskojot Lemberga personas kodu. Kā rāda Pietiek rīcībā esošais dokuments, jau pirms nedēļas tieši Sprūdžam personiski nosūtīts inspekcijas aicinājums ierasties uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu par šo pārkāpumu. Savukārt iepriekš Sprūdžs viņam piesūtītus nepatīkamus inspekcijas informācijas pieprasījumus vienkārši ignorējis.
No Fizisko personu datu aizsardzības likuma viedokļa kāda cilvēka personas datu apstrāde ir aizliegta, izņemot likumā noteiktus gadījumus. To ir izmantojis Lembergs, vēršoties Datu valsts inspekcijā par to, ka Sprūdža pagājušā gada rīkojumā „Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata" norādīts Lemberga personas kods.
Datu valsts inspekcija atzīst, ka Lemberga personas koda norādīšana rīkojumā, tā nodošana publicēšanai un publicēšana Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, šādā veidā publiskojot Lemberga personas kodu, ir personas datu apstrāde likuma izpratnē. Savukārt tādai, kā uzskata inspekcija, šajā gadījumā nav bijis likumīga pamata.
Vienīgais, ko saistībā ar šo notikumu ir varējis argumentēt Sprūdžs, ir - Lembergs pats esot iepriekš publiskojis savu personas kodu un līdz ar to, pēc Sprūdža domām, arī viņam esot tiesības darīt ar cita cilvēka personas kodu visu, kas ienāk prātā. Savukārt Lemberga protesti esot tikai mēģinājums "novērst uzmanību no negatīvās publicitātes apkaunojošajā kriminālprocesā".
Ceturtdien Sprūdžs arī publiski paziņoja, ka ne ministrija, ne viņš neesot saņēmuši uzaicinājumu ierasties Datu valsts inspekcijā, un tāpat ministrijas rīcībā vispār neesot "informācijas, ka saistībā ar Lemberga sūdzību administratīvā pārkāpuma lieta būtu ierosināta un uzsākta".
Taču, kā rāda Pietiek šodien publiskotā inspekcijas vēstule, kas adresēta tieši Sprūdžam, jau 8. augustā ministram nosūtīts situācijas izklāsts un arī aicinājums viņam 21., 23. vai 27. augustā ierasties Datu valsts inspekcijā, "lai piedalītos administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanā par iepriekš minēto pārkāpumu".
Interesanti, ka, kā izriet no šīs vēstules, jau iepriekš Sprūdžs Lemberga personas koda lietā vairākkārt izvēlējies vienkārši "nesaņemt" nevēlamus dokumentus un attiecīgi "nebūt par tiem lietas kursā". "Datu valsts inspekcija ar savu 2013.gada 4.jūlija vēstuli Nr.2-1/5073 un 2013.gada 27.maija vēstuli Nr.2-1/3913 aicināja Jūs sniegt informāciju, kura amatpersona no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja ir atbildīga par rīcību, nododot publicēšanai Rīkojumu, kas ietvēra Aivara Lemberga personas kodu. Šāda informācija Datu valsts inspekcijai netika sniegta," teikts inspekcijas vēstulē.
Tieši tāpēc, ka ministrs nav vēlējies uz šo informācijas pieprasījumu atbildēt, viņš arī "nozīmēts" par galveno atbildīgo: "Ņemot vērā iepriekš minēto, šobrīd Datu valsts inspekcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Jūs kā Rīkojuma autors un kā amatpersona, kura ir nolēmusi izveidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroju, nosakot arī tā kompetenci, saskaņā ar LAPK 14.pantu esat atbildīgs par šajā vēstulē konstatēto likuma pārkāpumu, kas tika veikts, nododot publicēšanai Rīkojumu, kurā bija norādīts Aivara Lemberga personas kods."
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
