Sprūdžs samelojies, ka neko nezinot par datu inspekcijas darbībām Lemberga personas koda lietā
PIETIEK16.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs publiski samelojies, apgalvojot, ka viņam nekas neesot zināms par Datu valsts inspekcijas darbībām saistībā ar Sprūdža biroja rīcību, publiskojot Lemberga personas kodu. Kā rāda Pietiek rīcībā esošais dokuments, jau pirms nedēļas tieši Sprūdžam personiski nosūtīts inspekcijas aicinājums ierasties uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu par šo pārkāpumu. Savukārt iepriekš Sprūdžs viņam piesūtītus nepatīkamus inspekcijas informācijas pieprasījumus vienkārši ignorējis.
No Fizisko personu datu aizsardzības likuma viedokļa kāda cilvēka personas datu apstrāde ir aizliegta, izņemot likumā noteiktus gadījumus. To ir izmantojis Lembergs, vēršoties Datu valsts inspekcijā par to, ka Sprūdža pagājušā gada rīkojumā „Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata" norādīts Lemberga personas kods.
Datu valsts inspekcija atzīst, ka Lemberga personas koda norādīšana rīkojumā, tā nodošana publicēšanai un publicēšana Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, šādā veidā publiskojot Lemberga personas kodu, ir personas datu apstrāde likuma izpratnē. Savukārt tādai, kā uzskata inspekcija, šajā gadījumā nav bijis likumīga pamata.
Vienīgais, ko saistībā ar šo notikumu ir varējis argumentēt Sprūdžs, ir - Lembergs pats esot iepriekš publiskojis savu personas kodu un līdz ar to, pēc Sprūdža domām, arī viņam esot tiesības darīt ar cita cilvēka personas kodu visu, kas ienāk prātā. Savukārt Lemberga protesti esot tikai mēģinājums "novērst uzmanību no negatīvās publicitātes apkaunojošajā kriminālprocesā".
Ceturtdien Sprūdžs arī publiski paziņoja, ka ne ministrija, ne viņš neesot saņēmuši uzaicinājumu ierasties Datu valsts inspekcijā, un tāpat ministrijas rīcībā vispār neesot "informācijas, ka saistībā ar Lemberga sūdzību administratīvā pārkāpuma lieta būtu ierosināta un uzsākta".
Taču, kā rāda Pietiek šodien publiskotā inspekcijas vēstule, kas adresēta tieši Sprūdžam, jau 8. augustā ministram nosūtīts situācijas izklāsts un arī aicinājums viņam 21., 23. vai 27. augustā ierasties Datu valsts inspekcijā, "lai piedalītos administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanā par iepriekš minēto pārkāpumu".
Interesanti, ka, kā izriet no šīs vēstules, jau iepriekš Sprūdžs Lemberga personas koda lietā vairākkārt izvēlējies vienkārši "nesaņemt" nevēlamus dokumentus un attiecīgi "nebūt par tiem lietas kursā". "Datu valsts inspekcija ar savu 2013.gada 4.jūlija vēstuli Nr.2-1/5073 un 2013.gada 27.maija vēstuli Nr.2-1/3913 aicināja Jūs sniegt informāciju, kura amatpersona no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja ir atbildīga par rīcību, nododot publicēšanai Rīkojumu, kas ietvēra Aivara Lemberga personas kodu. Šāda informācija Datu valsts inspekcijai netika sniegta," teikts inspekcijas vēstulē.
Tieši tāpēc, ka ministrs nav vēlējies uz šo informācijas pieprasījumu atbildēt, viņš arī "nozīmēts" par galveno atbildīgo: "Ņemot vērā iepriekš minēto, šobrīd Datu valsts inspekcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Jūs kā Rīkojuma autors un kā amatpersona, kura ir nolēmusi izveidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroju, nosakot arī tā kompetenci, saskaņā ar LAPK 14.pantu esat atbildīgs par šajā vēstulē konstatēto likuma pārkāpumu, kas tika veikts, nododot publicēšanai Rīkojumu, kurā bija norādīts Aivara Lemberga personas kods."
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
