Iesaki rakstu: 
Pēc vairākas dienas ilgušas faktu noskaidrošanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tomēr nevar skaidri noformulēt savu viedokli par Pietiek aprakstīto jūras monitoringa kuģa iepirkuma konkursu, kura nolikumā eksperti saskatījuši daudzas dīvainības un nepilnības. Lai izvairītos no pārpratumiem, Pietiek šodien ministra sagatavoto skaidrojumu publicē pilnā apmērā, bez labojumiem vai saīsinājumiem.
„Par iepirkuma būtību: lai noskaidrotu faktus un argumentus, kas mudināja VARAM iepriekšējo ministru [Raimondu] Vējoni, ministrijas un VVD vadību pieņemt lēmumu iegādāties kuģi monitoringa vajadzībām, kā arī vēlreiz izvērtētu iepirkuma lietderību no saimnieciski izdevīgākā risinājuma viedokļa ne tikai vienas nozares, bet pārnozariskā griezumā, esmu uzsācis konsultācijas ar ekspertiem un padotības iestādes vadību, kā arī ar citu nozaru ministriem un ministriju pakļautības iestādēm. Alternatīvs risinājums, kas īstenojams dažādu dienestu un ministriju netradicionālā sadarbībā, iespējams, valstij izmaksātu mazāk, kā jauna kuģa iegāde, bet prasa padziļinātu izpēti. Tas prasīs zināmu laiku, bet noteikti ir tā vērts.
Par dokumentāciju: pēc vairāku neatkarīgu ekspertu, kā arī VARAM nozares speciālistu vērtējuma, iepirkuma dokumentācija kopumā uzskatāma par kvalitatīvi sagatavotu un nav pamata uzskatīt, ka pēc šāda konkursa nolikuma nebūtu iespējams iegādāties saimnieciski izdevīgāko risinājumu vai iepirkums būtu uzskatāmi sastādīts kāda viena piegādātāja vai ražotāja interesēs.
Perspektīva: ņemot vērā to, ka šobrīd vērtējam iepirkuma nepieciešamību pēc būtības, detalizēta pamatojuma sagatavošana kuģa iegādei un šī iepirkuma dokumentācijas analīzes sagatavošana nav racionāla. Izvērtējot lietas apstākļus, un pieņemot lēmumu par tālāku virzību ar objektīvo vajadzību nodrošināšanu (jūras monitorings, zvejas kontrole un citas), konsultēsimies ar Vides konsultatīvo padomi un jūrniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, kā arī padziļināti informēsim sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem un to pamatojumu.”
Kā Pietiek jau informējis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsludinājusi konkursu, kas paredz specializēta kuģa iegādi zvejas kontroles un vides monitoringa veikšanai jūrā Valsts vides dienesta vajadzībām. Iepirkuma nolikumā kuģošanas eksperti saskaitījuši tik daudz aplamību un dīvainību, ka uzskata – drīzāk ir runa nevis par to, ka nolikums rakstīts kādam konkrētam piegādātājam, bet par to, ka vairāk nekā 2,3 miljoni latu konkursa izsludinātāju nekompetences dēļ vienkārši tiks izšķērdēti.
Kā Pietiek jau informējis, iepirkuma „griesti” bija norādīti 1,377 miljonu latu apmērā (+PVN), taču, termiņam jau tuvojoties beigām, „griestu” summa tika palielināta līdz 1,897 miljoniem latu; tiek pieprasīts, lai kuģis būtu krāsots ar ledus izturīgu krāsu, tomēr pašam korpusam nekādas norādes par kuģošanu ledus apstākļos nav; Valsts vides dienesta rīcībā jau ir viens kuģis, bet dienestam arī šim kuģim nav līdzekļu degvielai un remontiem; kā jaunā kuģa kuģošanas rajons noteiktas 60 jūras jūdzes, taču ar tādu kuģošanas rajonu nevar šķērsot Baltijas jūru, - bet par to, ka kuģis plāno kuģot pāri Baltijas jūrai, liecina prasība pēc karogu komplekta, kas ir detalizēti aprakstīts.
Šīs ir tikai dažas dīvainības, uz ko Pietiek iepirkuma nolikumā norādījuši kuģošanas eksperti. Viena no viņiem secinājums bija: „Ir pilnīgi skaidrs, ka to ir sastādījuši diletanti, kuriem visai attāls priekšstats par kuģiem un to sistēmām. Ja kuģis ir paredzēts lietošanai tikai vasarā neprofesionālo zvejnieku tramdīšanai, tad katra šī zvejnieka ķeršana kopā ar kuģa uzturēšanas un cilvēku algām izmaksās ļoti, ļoti brangu naudu. Jautājums – vai tas ir tā vērts? Bet varbūt kuģis tiek plānots kā izpriecu kuģis, kas tiek būvēts par reņģķērāju un reņģēdāju naudu? Jā piekrītu, tad gan ir vērts!”
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
