Iesaki rakstu: 
Pēc vairākas dienas ilgušas faktu noskaidrošanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tomēr nevar skaidri noformulēt savu viedokli par Pietiek aprakstīto jūras monitoringa kuģa iepirkuma konkursu, kura nolikumā eksperti saskatījuši daudzas dīvainības un nepilnības. Lai izvairītos no pārpratumiem, Pietiek šodien ministra sagatavoto skaidrojumu publicē pilnā apmērā, bez labojumiem vai saīsinājumiem.
„Par iepirkuma būtību: lai noskaidrotu faktus un argumentus, kas mudināja VARAM iepriekšējo ministru [Raimondu] Vējoni, ministrijas un VVD vadību pieņemt lēmumu iegādāties kuģi monitoringa vajadzībām, kā arī vēlreiz izvērtētu iepirkuma lietderību no saimnieciski izdevīgākā risinājuma viedokļa ne tikai vienas nozares, bet pārnozariskā griezumā, esmu uzsācis konsultācijas ar ekspertiem un padotības iestādes vadību, kā arī ar citu nozaru ministriem un ministriju pakļautības iestādēm. Alternatīvs risinājums, kas īstenojams dažādu dienestu un ministriju netradicionālā sadarbībā, iespējams, valstij izmaksātu mazāk, kā jauna kuģa iegāde, bet prasa padziļinātu izpēti. Tas prasīs zināmu laiku, bet noteikti ir tā vērts.
Par dokumentāciju: pēc vairāku neatkarīgu ekspertu, kā arī VARAM nozares speciālistu vērtējuma, iepirkuma dokumentācija kopumā uzskatāma par kvalitatīvi sagatavotu un nav pamata uzskatīt, ka pēc šāda konkursa nolikuma nebūtu iespējams iegādāties saimnieciski izdevīgāko risinājumu vai iepirkums būtu uzskatāmi sastādīts kāda viena piegādātāja vai ražotāja interesēs.
Perspektīva: ņemot vērā to, ka šobrīd vērtējam iepirkuma nepieciešamību pēc būtības, detalizēta pamatojuma sagatavošana kuģa iegādei un šī iepirkuma dokumentācijas analīzes sagatavošana nav racionāla. Izvērtējot lietas apstākļus, un pieņemot lēmumu par tālāku virzību ar objektīvo vajadzību nodrošināšanu (jūras monitorings, zvejas kontrole un citas), konsultēsimies ar Vides konsultatīvo padomi un jūrniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, kā arī padziļināti informēsim sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem un to pamatojumu.”
Kā Pietiek jau informējis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsludinājusi konkursu, kas paredz specializēta kuģa iegādi zvejas kontroles un vides monitoringa veikšanai jūrā Valsts vides dienesta vajadzībām. Iepirkuma nolikumā kuģošanas eksperti saskaitījuši tik daudz aplamību un dīvainību, ka uzskata – drīzāk ir runa nevis par to, ka nolikums rakstīts kādam konkrētam piegādātājam, bet par to, ka vairāk nekā 2,3 miljoni latu konkursa izsludinātāju nekompetences dēļ vienkārši tiks izšķērdēti.
Kā Pietiek jau informējis, iepirkuma „griesti” bija norādīti 1,377 miljonu latu apmērā (+PVN), taču, termiņam jau tuvojoties beigām, „griestu” summa tika palielināta līdz 1,897 miljoniem latu; tiek pieprasīts, lai kuģis būtu krāsots ar ledus izturīgu krāsu, tomēr pašam korpusam nekādas norādes par kuģošanu ledus apstākļos nav; Valsts vides dienesta rīcībā jau ir viens kuģis, bet dienestam arī šim kuģim nav līdzekļu degvielai un remontiem; kā jaunā kuģa kuģošanas rajons noteiktas 60 jūras jūdzes, taču ar tādu kuģošanas rajonu nevar šķērsot Baltijas jūru, - bet par to, ka kuģis plāno kuģot pāri Baltijas jūrai, liecina prasība pēc karogu komplekta, kas ir detalizēti aprakstīts.
Šīs ir tikai dažas dīvainības, uz ko Pietiek iepirkuma nolikumā norādījuši kuģošanas eksperti. Viena no viņiem secinājums bija: „Ir pilnīgi skaidrs, ka to ir sastādījuši diletanti, kuriem visai attāls priekšstats par kuģiem un to sistēmām. Ja kuģis ir paredzēts lietošanai tikai vasarā neprofesionālo zvejnieku tramdīšanai, tad katra šī zvejnieka ķeršana kopā ar kuģa uzturēšanas un cilvēku algām izmaksās ļoti, ļoti brangu naudu. Jautājums – vai tas ir tā vērts? Bet varbūt kuģis tiek plānots kā izpriecu kuģis, kas tiek būvēts par reņģķērāju un reņģēdāju naudu? Jā piekrītu, tad gan ir vērts!”
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
