Sprūdžs jauno "Vides investīciju fonda" vadītāju iecēlis paklusām, bez konkursa
PIETIEK08.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinājusies Pietiek publicētā neoficiālu avotu informācija, - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs valsts SIA Vides investīciju fonds valdes priekšsēdētāja postenī iecēlis Ronaldu Neimani, kuram līdz šim nav bijis nekādas vērā ņemamas pieredzes vides jautājumu administrēšanā.
Saskaņā ar Sprūdža preses sekretāres Maijas Pētermanes skaidrojumu, izvēloties Neimani Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētāja amatam, esot "izvērtēta viņa līdzšinējā pieredze pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībās vadošos amatos, izpratne par projektu administrēšanu un uzraudzību, kā arī iegūtā izglītība uzņēmējdarbības vadībā".
Neko konkrētāk par šo pieredzi un izpratni, kā arī tās izvērtējumu ne Sprūdžs, ne viņa preses sekretāre nevēlējās paskaidrot. Tāpat Sprūdžs nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kāpēc uz šo amatu nav rīkots atklāts konkurss un kā tas atbilst viņa līdz šim pārstāvētās Reformu partijas deklarētajiem principiem un vērtībām.
Neimanis pie jaunā amata formāli ticis tāpēc, ka 21.septembrī pilnvaru termiņš beidzās līdzšinējam Vides investīciju fonda valdes loceklim Askoldam Kļaviņam. Saskaņā ar Sprūdža oficiālo skaidrojumu Neimanis amatā iecelts,
"lai nodrošinātu kapitālsabiedrības nepārtrauktu darbu intensīvajā projektu vērtēšanā un apstiprināšanā".
Pietiek jau informēja, ka Neimanis amatā iecelts paklusām, bez kādas informācijas sabiedrībai. Par to kļuva zināms, tikai pateicoties šai Pietiek pirms dažām dienām saņemtajai kāda lasītāja vēstulei:
"Nelielu izbrīnu ir izraisījusi mēdiju pārstāvju klusēšana par aizejošā ministra E.Sprūdža ministrijas (VARAM) pēdējā laika aktivitātēm, lai gan iespējams viss tika izdarīts tik klusi, ka vienkārši palika nevienam nepamanīts. Tādēļ uzskatīju par nepieciešamu vērst Jūsu uzmanību uz vienu manuprāt dīvainu notikumu.
Proti, jau vairāk kā pirms nedēļas VARAM par SIA Vides investīciju fonds valdes priekšsēdētāju iecēla Ronaldu Neimani. Lieki piebilst, ka nekāds konkurss uz šo amatu netika izsludināts, neskatoties uz Reformu partijas kādreiz deklarēto nepatiku pret partiju "ielikteņiem" vadošajos amatos valsts kapitālsabiedrībās.
Īpaši jautājumi šai sakarā nerastos, ja jau ilgāku laiku vakantajā amatā tiktu iecelts kvalificēts speciālists, kurš būtu īpaši piemērots šā darba veikšanai, īpaši ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušām baumām par šīs kapitālsabiedrības reorganizāciju, tomēr, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas par R.Neimani, šāds iespaids nerodas.
Par uzņēmuma, kura galvenās darbības jomas ir Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas uzraudzība, dalība starptautiskos vides aizsardzības projektos, aizdevumu izsniegšana videi draudzīgu pašvaldību projektu atbalstam u.c. tiek iecelts cilvēks, kuram saskaņā ar pieejamo informāciju ne tikai nav nekādas profesionālās pieredzes minētajās Vides investīciju fonda darbības jomās, bet nav pat pieredzes kādu nebūt lielu uzņēmumu vai iestāžu vadīšanā.
Līdz šim R.Neimaņa profesionālā darbība ietvēra vien vidējā vai zemākā līmeņa vadītāja amatus, tai skaitā, maza uzņēmuma SIA Rons izpilddirektora amatu, SIA Rīgas nami īpašumu attīstības un būvniecības direktora amatu, un pašlaik ieņemamo Rīgas Stradiņa universitātes infrastruktūras departamenta direktora amatu. Nedaudz senākā vēsturē bijis arī bēdīgi slavenā veselības ministra A.Audera padomnieks.
Līdz šim R.Neimanis centies nedaudz darboties arī politikā, 2009.gadā kandidējot vēlēšanās no sabiedrības Cita politika saraksta, iesaistoties Jaunajā laikā, kā arī periodiski ziedojot nelielas summas dažādiem politiskajiem spēkiem. Nelielas ar vienu izņēmumu – 2011.gadā, kas apmēram sakrīt ar laiku, kad R.Neimanis strādāja Rīgas pašvaldības uzņēmumā SIA Rīgas nami, viņš ziedoja 4000 Ls Saskaņas centram, kas tobrīd bija pie varas Rīgā.
Iespējams, tieši R.Neimaņa demonstrētā lojalitāte, dāsni pateicoties "darba devējam" par iekārtošanu siltā amatā, bija par iemeslu, kādēļ Reformu partijas pārvaldītā VARAM savas kapitālsabiedrības Vides investīciju fonda vadībā, kas uzrauga daudzu desmitu miljonu latu budžeta līdzekļu izlietojumu, klusi iebīdīja tieši R.Neimani, kuram nav pietiekamas pieredzes nedz kapitālsabiedrību vadībā, nedz fondu administrēšanā un uzraudzībā, nedz arī vispār kāda saistība un izpratne vides aizsardzības jomā, kas ir šīs kapitālsabiedrības izveides galvenais mērķis."
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
