Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek daudzkārt pieminētais Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis beidzot izpelnījies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža ciešāku uzmanību, - portāla rīcībā nonācis Jurķim adresēts ministra pieprasījums par paskaidrojumu sniegšanu saistībā ar būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasību neievērošanu Ķekavas novadā. Publicējam pilnībā šo dokumentu, kas pietiekami skaidri parāda, kas un kā notiek šajā novadā un tā pašvaldībā.

"Likuma „Par pašvaldībām” 5.panta piektajā daļā valsts pārvaldes iestādēm ir noteikts pienākums gadījumos, ja tie konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus vai Ministru kabineta noteikumus, ziņot par to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM).

VARAM no Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) ir saņēmusi vairākas vēstules, no kurām izriet, ka Ķekavas novada pašvaldības būvvalde (turpmāk – Būvvalde) neievēro būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības:

1. Par SIA „Zeltenieki” piederošajiem kanalizācijas tīkliem

EM Ķekavas novada pašvaldībai 2012.gada 30.oktobra vēstulē Nr.411-1-11111 norādīja, ka  2003.gada 30.maijā izdotā būvatļauja Nr.126 kanalizācijas tīklu būvniecībai Lapenieku ciemā, kā arī 2010.gada 10.augustā izdotais akts par kanalizācijas sistēmas pieņemšanu ekspluatācijā neatbilst būvniecības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, un lūdza pašvaldību nodrošināt būvniecības procesa likumību. Uz minēto EM vēstuli 2012.gada 15.novembrī atbildi sniegusi Būvvalde, norādot, ka nepiekrīt EM būvniecību regulējošo normatīvo aktu interpretācijai.

EM 2012.gada 20.decembra vēstulē Nr.411-1-13351 atkārtoti sniedza skaidrojumu par būvniecību regulējošo normatīvo aktu piemērošanu un norādīja, ka Ķekavas novada pašvaldība nav veikusi Būvvaldes darbības izvērtējumu, un lūdza Ķekavas novada domei to veikt atkārtoti. Uz minēto EM vēstuli tika saņemta Jūsu parakstīta 2013.gada 15.janvāra vēstule Nr.1-7/13/124, kurā norādīts, ka 2003.gada 30.maija būvatļaujas Nr.126 un 2010.gada 10.augusta akta par kanalizācijas sistēmas pieņemšanu ekspluatācijā tiesiskuma izvērtējums ir sniegts Būvvaldes 2012.gada 15.novembra vēstulē Nr.1-7/12/3189. No minētās vēstules secināms, ka Ķekavas novada dome tā arī nav izvērtējusi Būvvaldes rīcības tiesiskumu šajā jautājumā.

2. Par I.Drozda dārza māju

2012.gada 6.decembrī I.Drozds ir vērsies EM ar iesniegumu, kurā aprakstīta Ķekavas novada pašvaldības būvvaldes rīcība, atsakot I.Drozdam pieņemt ekspluatācijā dārza māju un saimniecības ēku nekustamajā īpašumā Kursas ielā 10, Dzērumos, Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā. Iepazīstoties ar iesniegumam pievienotajiem materiāliem, VARAM secina, ka Būvvalde nepilda Ķekavas novada domes 2012.gada 18.oktobra lēmumu (prot.Nr.21, 2.§ 15.), ar kuru tika nolemts atcelt Būvvaldes 2012.gada 19.jūlija lēmumu Nr.Būv/4-12.1/12/158 „Par atteikumu izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu dārza mājas, saimniecības ēkas un siltumnīcas būvprojektēšanai” un uzlikt par pienākumu Būvvaldei, vai nu pieņemt būves ekspluatācijā, vai atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 18.pantam izdot izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata I.Drozds ir ieguvis ēkas (būves). Būvvalde tā vietā, lai izpildītu Ķekavas novada domes lēmumu, 2012.gada 16.novembrī apsekoja I.Drozdam piederošo nekustamo īpašumu un izdeva  atzinumu Nr.197-12 „Par būves pārbaudi”, ar kuru uzlika par pienākumu pārtraukt būvdarbus, kas faktiski nenotiek.

EM savā 2013.gada 11.janvāra atbildes vēstulē I.Drozdam, kas nosūtīta informācijai arī Ķekavas novada pašvaldībai un VARAM, norādīja, ka Būvvaldes rīcība ir nepamatota, jo šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu nevar piemērot attiecībā uz būvniecību, kas ir notikusi līdz Būvniecības likuma spēkā stāšanās brīdim. Savukārt 2012.gada 11.februarī EM saņēma Ķekavas novada pašvaldības 2013.gada 8.februāra vēstuli Nr.1-7/13/377, kurā Būvvalde atkārtoti nepiekrīt EM viedoklim.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumu Nr.271 „Ekonomikas ministrijas nolikums” 5.3.apakšpunktam EM kompetencē ietilpst būvniecības politikas izstrāde un īstenošana. Tas nozīmē, ka EM izstrādā normatīvos aktus būvniecības jomā, līdz ar to, tā arī ir tiesīga sniegt skaidrojumu un norādījumus par minēto normatīvo aktu piemērošanu. Savukārt, vietējās pašvaldības izdod tikai saistošos noteikumus, kuru normas tās ir tiesīgas interpretēt.

3.Par būvvaldes maksas pakalpojumiem

VARAM ir konstatējusi, ka Ķekavas novada domes 2009.gada 24.novembra lēmuma „Par Ķekavas novada pašvaldības būvvaldes maksas pakalpojumiem” (prot.Nr.13, 1.§1.1.) (turpmāk – Būvvaldes maksas pakalpojumi) Pielikuma 6., 7. un 9.punktā noteiktie maksas pakalpojumi neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Būvvaldes maksas pakalpojumu 6.punktā ir noteikta maksa par būvatļaujas derīguma termiņa atjaunošanu, pie tam, pakalpojuma summa ir atkarīga no laika, kas ir pagājis pēc būvatļaujas derīguma termiņa beigām.

Paskaidrojam, ka būvatļauja ir administratīvais akts, kuru saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 47.pantu ir iespējams pagarināt, ja ir saņemts attiecīgs pasūtītāja vai būvētāja iesniegums, kā arī atjaunot saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 46.pantu, ja iestāde atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Šobrīd normatīvajos aktos nav noteikts būvatļaujas maksimālais derīguma termiņš, līdz ar to, būvatļauju var pagarināt vai atjaunot neierobežotu reižu skaitu. Būvatļauju izsniedz uz pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikto laiku, bet ja tāds nav noteikts, uz būvvaldes noteikto laiku. Jāatzīmē, ka būvvalde, izsniedzot būvatļauju, nevērtē iespējamo būvdarbu ilgumu, atkarībā no būves sarežģītības, bet izsniedz būvatļauju uz pasūtītāja norādīto termiņu.

Saskaņā ar administratīvo tiesu judikatūru, atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 27. augusta lēmumam lietā Nr. SKA – 495/2007, būvvaldes noteiktais būvatļaujas derīguma termiņš ir laiks, kurā persona var izmantot tiesības veikt būvdarbus, taču pilnīgi būvatļauja kā tiesību akts savu darbību beidz līdz ar tās atcelšanu vai anulēšanu, vai arī to izpildot – līdz ar ēkas uzbūvēšanu un nodošanu ekspluatācijā. Termiņš ir tikai viens no būvatļaujas nosacījumiem. Savukārt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2010.gada 9.februāra lēmumā lietā Nr.SKA-220/2010 ir  norādījis, ka būvatļaujas termiņa pagarinājuma gadījumā pārbaudes apjoms ir aprobežojams tieši ar termiņa pagarināšanas (nepagarināšanas) pamatotības pārbaudi. Būvatļauja kā tāda (vispārīgas tiesības īstenot būvdarbus atbilstoši akceptētajam projektam) ir kļuvusi neapstrīdama. Lemjot par iespēju pagarināt būvatļaujas termiņu, iestādei nav pienākuma pilnībā pārvērtēt apstākļus par būvniecības pieļaujamību, bet par iespēju turpināt iepriekš atļauto būvniecību.

Bez tam, izvērtējot sniegto maksas pakalpojumu un valsts vai pašvaldību nodevu pamatotību,  jāņem vērā  Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr.65, 5.§) 3.1.apakšpunktā noteiktais, ka maksa ir iekasējama tikai par gala lēmumu un nav pieļaujama maksas (nodevas) iekasēšana par viena administratīvā procesa vairākiem posmiem, ja viss administratīvais process notiek vienas iestādes ietvaros.

Ņemot vērā iepriekšminēto, pašvaldībai nav tiesību iekasēt atkārtoti nodevu par būvatļaujas izsniegšanu, ja  būvatļauja saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 46. un 47.pantu tiek pagarināta vai atjaunota. Atkārtota pašvaldības nodeva par būvatļaujas izsniegšanu nav iekasējama arī gadījumos, kad, nepārskaņojot un atkārtoti neakceptējot būvprojektu, tiek izdota jauna būvatļauja. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 46.panta otrajā daļā noteikto - ja iestāde atjauno nokavēto termiņu, tad iestāde vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību, būvniecības gadījumā tas nozīmē turpināt uzsāktos būvdarbus.

Būvvaldes maksas pakalpojumu 7.punktā ir noteikta maksa par atkārtotu būves pieņemšanu ekspluatācijā un 9.punktā ir paredzēta maksa par dokumentu sagatavošanu un izsniegšanu būvju nodošanai ekspluatācijā.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka maksas pakalpojums pēc savas būtības ir tāds pakalpojums, kuru personai ir tiesības brīvi izvēlēties saņemt vai nesaņemt, kā arī izvēlēties, pie kura no konkrētā pakalpojuma sniedzējiem attiecīgo pakalpojumu saņemt. Maksas pakalpojumam nav piespiedu raksturs, tādēļ par maksas pakalpojumu nedrīkst uzskatīt tos pašvaldības iestāžu sniegtos pakalpojumus, kas saistīti ar pašvaldības funkciju izpildi.

Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumu Nr.299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” (turpmāk – noteikumi Nr.299) 5.punktā ir norādīti dokumenti, kas pasūtītājam ir jāiesniedz būvvaldē būves pieņemšanai ekspluatācijā. Noteikumu Nr.299 5.2.apakšpunktā ir paredzēts, ka samaksu par savu atzinumu nosūtīšanu ir tiesīgas prasīt  noteikumu 4. un 4.1punktā minētās institūcijas un būvvalde nav to starpā. Saskaņā ar noteikumu Nr.299 18.punktu,  ja būve netiek pieņemta ekspluatācijā, komisija paraksta un izsniedz pasūtītājam pamatotu lēmumu. Lēmumā uzskaita konstatētās atkāpes no būvprojekta vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, trūkumus un defektus. Atbilstoši noteikumu Nr.299  19.punktam, pēc komisijas lēmumā uzskaitīto trūkumu novēršanas, pasūtītājs atkārtoti uzaicina komisiju un uzrāda būvi. Līdz ar to, konkrētajā gadījumā, personai nav izvēles tiesību, vai uzaicināt komisiju atkārtoti, jo bez būves nodošanas ekspluatācijā persona nav tiesīga izmantot šo būvi tai paredzētam mērķim. Līdz ar to, atkārtoto būves pieņemšanu ekspluatācijā nevar noteikt kā maksas pakalpojumu.

Pie tam, VARAM ir konstatējusi, ka Būvvalde no privātpersonām iekasē maksu par dažādiem pakalpojumiem, kas nav noteikti Būvvaldes maksas pakalpojumos (piemēram, par būves projekta akceptu, par būves pirmreizējo nodošanu ekspluatācijā). VARAM secina, ka no privātpersonām tiek iekasēta maksa par Būvvaldes pakalpojumiem bez jebkāda likumīga pamata.

Papildus norādām, ka VARAM 2012.gadā ir saņēmusi septiņas pamatotas privātpersonu sūdzības par Būvvaldes darbu, kas norāda uz to, ka Būvvalde savā darbā sistemātiski neievēro normatīvo aktu prasības.

Pašvaldības domes darbu vada domes priekšsēdētājs, kā tas noteikts likuma „Par pašvaldībām” 25.panta pirmajā daļā. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 62.panta otrās daļas 1.punktu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, 17.panta pirmo daļu un 30.panta otro daļu domes priekšsēdētājam ir  pienākums vadīt un organizēt pašvaldības funkciju pildīšanu un atbildēt par to, vadīt pašvaldības administratīvo darbu, nodrošinot tās darbības nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. No minētām normām izriet, ka Jums ir pienākums nodrošināt pašvaldības iestāžu un struktūrvienību darba tiesiskumu, konkrētajā gadījumā Būvvaldes darba tiesiskumu.

4. Par mājas siltināšanas darbiem Smilšu ielā 2, Baložos

VARAM 2012.gada 5.oktobrī piedalījās sanāksmē Ķekavas novada pašvaldībā, kurā viens no jautājumiem bija par pašvaldības SIA „Baložu komunālā  saimniecība” rīcību dzīvojamās mājas Smilšu ielā 2, Baložos siltināšanu. Sanāksmē tika nolemts, ka pašvaldība uzdos SIA „Baložu komunālā  saimniecība” atjaunot minēto dzīvojamo māju iepriekšējā stāvoklī, kā arī izskatīs jautājumu par SIA „Baložu komunālā  saimniecība” valdes locekļu atbildību.

VARAM, izskatot Ķekavas novada domes 2012.gada 1.novembra ārkārtas sēdes (turpinājums 2012.gada 2.novembrī) protokolu, secināja, ka diskusiju ir izraisījis jautājums, vai SIA „Baložu komunālā  saimniecība” valdes locekli no amata ir tiesīgs atcelt kapitāla daļu turētāja pārstāvis, šajā gadījumā, Ķekavas novada domes priekšsēdētājs, kā tas ir noteikts likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.panta pirmajā daļā, vai to tiesīga darīt arī Ķekavas novada dome.

Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 14.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs, savukārt otrā daļa nosaka, ka pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu tās pašvaldības domes struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldīšana.

Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmajai daļai dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā. Līdz ar to, VARAM ieskatā, Ķekavas novada dome kā kapitāla daļu turētājs ir tiesīga pieņemt likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” noteiktos lēmumus un šie lēmumi attiecīgi ir saistoši kapitāla daļu turētāja pārstāvim. Ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis nepilda domes lēmumus, dome ir tiesīga noteikt arī citu personu, kas pieņem lēmumus kapitāla daļu turētāja vārdā.

No likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 34.panta pirmās daļas izriet, ka kapitālsabiedrības valdes locekļi neatbild tikai par tādiem kapitālsabiedrībai nodarītiem zaudējumiem, kas ir radušies, pildot  kapitāla daļu turētāja likumīgu lēmumu.

No VARAM rīcībā esošās informācijas secināms, ka SIA „Baložu komunālā  saimniecība” lēmums veikt dzīvojamās mājas Smilšu ielā 2, Baložos, siltināšanu tika pieņemts patstāvīgi, bez Ķekavas novada domes lēmuma. Līdz ar to, SIA „Baložu komunālā  saimniecība” valdes locekļi ir atbildīgi par zaudējumiem, kas ir radušies kapitālsabiedrībai, veicot minētās dzīvojamās mājas siltināšanas darbus.

VARAM rīcībā nav informācijas, kādi SIA „Baložu komunālā saimniecība” līdzekļi tika ieguldīti, uzsākot dzīvojamās mājas siltināšanas darbus, kā arī atgriežot ēku sākotnējā stāvoklī. Līdz ar to, lūdzam Jūs pieprasīt no SIA „Baložu komunālā  saimniecība” dokumentus, kas atspoguļo iepriekš minēto informāciju, kā arī atkārtoti lemt jautājumu par SIA „Baložu komunālā  saimniecība” valdes locekļu atbildību.

Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz  likuma „Par pašvaldībām” 94.1panta pirmo daļu, lūdzu 20 dienu laikā sniegt rakstveida paskaidrojumu par Būvvaldes rīcību, sistemātiski neievērojot normatīvo aktu prasības un bez likumīga pamata no privātpersonām iekasējot maksu par saviem pakalpojumiem. Papildus tam, lūdzu Ķekavas novada domi pārskatīt Būvvaldes maksas pakalpojumus, ievērojot šajā vēstulē norādīto, kā arī atkārtoti izskatīt jautājumu par SIA „Baložu komunālā  saimniecība” valdes locekļu atbildību. Par Ķekavas novada domes sēdes, kurā tiks izskatīti iepriekš minētie jautājumi, laiku un vietu lūdzu paziņot ministrijai."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...