Sprūdžs "Lemberga personas koda lietā" pats sev nokārtojis galvenā vaininieka statusu
PIETIEK18.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nespēj paskaidrot, kādu iemeslu dēļ ignorējis veselus divus Datu valsts inspekcijas oficiālus informācijas pieprasījumus tā sauktajā "Lemberga personas koda" lietā. Kā izrādās, tieši šīs pieprasījumu ignorēšanas dēļ Sprūdžs šajā lietā tad arī kļuvis par galveno vaininieku un faktiski šo statusu pats sev nokārtojis.
Šīs lietas būtība ir: no Fizisko personu datu aizsardzības likuma viedokļa kāda cilvēka personas datu apstrāde ir aizliegta, izņemot likumā noteiktus gadījumus. To ir izmantojis Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, vēršoties Datu valsts inspekcijā par to, ka Sprūdža pagājušā gada rīkojumā „Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata" norādīts Lemberga personas kods.
Datu valsts inspekcija atzīst, ka Lemberga personas koda norādīšana rīkojumā, tā nodošana publicēšanai un publicēšana Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, šādā veidā publiskojot Lemberga personas kodu, ir personas datu apstrāde likuma izpratnē. Tādai, kā uzskata inspekcija, šajā gadījumā nav bijis likumīga pamata.
Savukārt vienīgais, ko saistībā ar šo notikumu ir varējis argumentēt Sprūdžs, ir - Lembergs pats esot iepriekš publiskojis savu personas kodu un līdz ar to, pēc Sprūdža domām, arī viņam esot tiesības darīt ar cita cilvēka personas kodu visu, kas ienāk prātā. Savukārt Lemberga protesti esot tikai mēģinājums "novērst uzmanību no negatīvās publicitātes apkaunojošajā kriminālprocesā".
Datu valsts inspekcija gan ir apzinājusies - tas, ka rīkojumu paraksta ministrs, vēl nenozīmē, ka viņš to ir arī sagatavojis un - Sprūdža gadījumā - tajā iedziļinājies. Tāpēc arī Sprūdžam tikuši nosūtīti veseli divi inspekcijas oficiāli informācijas pieprasījumu, lūdzot paskaidrot, kurš tieši no Sprūdža biroja bijis atbildīgs par rīkojuma publiskošanu.
"Datu valsts inspekcija ar savu 2013.gada 4.jūlija vēstuli Nr.2-1/5073 un 2013.gada 27.maija vēstuli Nr.2-1/3913 aicināja Jūs sniegt informāciju, kura amatpersona no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja ir atbildīga par rīcību, nododot publicēšanai Rīkojumu, kas ietvēra Aivara Lemberga personas kodu," teikts jau trešajā, Pietiek aizvadītajā nedēļā publiskotajā inspekcijas vēstulē.
Taču Sprūdžs izvēlējies ne uz vienu no informācijas pieprasījumiem vienkārši neatbildēt, līdz ar to pats sev kā rīkojuma parakstītājam nodrošinot vienīgā vaininieka statusu.
"Ņemot vērā iepriekš minēto, šobrīd Datu valsts inspekcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Jūs kā Rīkojuma autors un kā amatpersona, kura ir nolēmusi izveidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroju, nosakot arī tā kompetenci, saskaņā ar LAPK 14.pantu esat atbildīgs par šajā vēstulē konstatēto likuma pārkāpumu, kas tika veikts, nododot publicēšanai Rīkojumu, kurā bija norādīts Aivara Lemberga personas kods," secinājusi inspekcija.
Kā Pietiek jau informējis, 8. augustā ministram nosūtīts situācijas izklāsts un arī aicinājums viņam 21., 23. vai 27. augustā ierasties Datu valsts inspekcijā, "lai piedalītos administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanā par iepriekš minēto pārkāpumu". Pagaidām nav zināms, vai ministrs izliksies, ka nav saņēmis arī šo vēstuli.
Sprūdžs piektdien nevēlējās vai nespēja atbildēt uz Pietiek jautājumu - kādu iemeslu dēļ viņš izšķīries ignorēt divus valsts institūcijas nosūtītus oficiālus informācijas pieprasījumus un cik bieži viņš šādi rīkojas attiecībā uz šādiem dokumentiem.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
