Sprūdža vadītā VARAM vilcinās izlemt par finansējuma apturēšanu oligarhu atkritumu firmai
PIETIEK01.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir saņēmusi visu prasīto informāciju no atkritumu apsaimniekošanas firmas Ekodoktrīna, kas netieši saistīta ar tā sauktajiem „vecajiem” oligarhiem Andri Šķēli un Aināru Šleseru, taču konkrētu lēmumu, vai turpināt no Eiropas Savienības (ES) fondiem finansēt atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvi, vēl nav pieņēmusi. Tikmēr Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka uz ministriju tiek izdarīts spiediens un Ekodoktrīna visiem spēkiem mēģina panākt finansējuma turpināšanu.
Vairāki zinoši avoti Pietiek informējuši, ka, nespējot saņemt būvatļauju atkritumu rūpnīcas celtniecībai Getliņu izgāztuves teritorijā zemes nomas līgumā noteiktajā termiņā, Ekodoktrīna jūlijā noslēgusi jaunu zemes nomas līgumu blakus Getliņiem un tagad cenšas pārliecināt VARAM par ES finansējuma saglabāšanu atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecībai. Eiropas naudas uzraugs - Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) ir informēta par vēlmi mainīt projekta realizācijas vietu, taču visu atbildību par šādu izmaiņu veikšanu atstāj VARAM ziņā.
Jau pirms Ekodoktrīnas manevra – izbeigt zemes nomas līgumu ar Rīgas un Stopiņu pašvaldību uzņēmumu Getliņi Eko – VARAM apšaubīja Ekodoktrīnas sniegto ziņu patiesumu finansējuma piešķiršanas brīdī un pieprasīja sniegt argumentētu viedokli par tā atbilstību normatīvā akta kritērijiem projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī, kā arī šo viedokli pamatojošu dokumentu kopijas.
Tagad VARAM atrunājas, atbildot uz jautājumiem par Ekodoktrīnu. Kā Pietiek informēja VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Kristīne Barševska, VARAM ir saņēmusi SIA Ekodoktrīna atbildes vēstuli, ministrija iepazīstoties ar saņemto informāciju un vērtējot to no tiesiskā regulējuma un ES fondu „attiecināmības viedokļa”. Par to, kad ministrija pieņems konkrētu lēmumu, VARAM klusē. Tāpat ministrija arī neatklā, vai atļaus mainīt projekta realizācijas vietu un vai ar oligarhiem saistītā Ekodoktrīna tiks pie aptuveni 9 miljonus latu lielā ES fondu līdzfinansējuma.
VARAM vadība ir Reformu partijas (RP) biedra Edmunda Sprūdža rokās, pirms 11.Saeimas vēlēšanām RP uzstājās kā spēks, kas gatavs īstenot reformas un vērsties pret oligarhu varu Latvijā.
Pietiek jau rakstījis, ka Ekodoktrīna izmisīgi cenšas tikt pie nepilnus 9 miljonus latu vērtā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma un piedalīties Rīgas un Stopiņu novada izgāztuves apsaimniekotāja Getliņi Eko konkursā par atkritumu šķirošanu. Ekodoktrīnas projekta īstenošana Rīgas un Stopiņu novada iedzīvotājiem var draudēt ar šīs firmas monopolu un augstajiem atkritumu apsaimniekošanas tarifiem. Ar Ekodoktrīnas interešu lobiju tiek saistīts arī Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kurš kopīgā sarakstā ar apvienību Saskaņas cents gatavojas startēt nākamgad paredzētajās pašvaldību vēlēšanās.
Līdz šim neveiksmi cietuši jau divi apšaubāmi Ekodoktrīnas mēģinājumi (kopuzņēmuma izveidošana ar Getliņi Eko, paklusām noslēgtais zemes nomas līgums) iegūt tiesības kļūt par atkritumu šķirošanas iepirkumu konkursa uzvarētāju. Pietiek pētītais apliecina, ka šī ar Šķēli un Šleseru pastarpināti saistītā firma no savas ieceres nav gatava atkāpties un gan VARAM, gan CFLA sagādā arvien jaunus uzdevumus, dažādos veidos cenšoties tomēr tikt pie ES fondu naudas un izdevīga līguma.
Tāpat Pietiek jau rakstījis: kamēr Ekodoktrīna izmisīgi turpina ielikt kāju ienesīgā atkritumu apsaimniekošanas biznesa durvīs, Rīgas pašvaldībai un Stopiņu novada domei piederošais uzņēmums Getliņi Eko var nonākt situācijā, kad tiek pārkāptas apņemšanās, kas dotas ES. Tā ir, jo līdz 2014.gadam pēc ES noteikumiem Getliņiem jānodrošina atkritumu šķirošana. Pretējā gadījumā Rīgas domei vai pat valdībai var nākties maksāt prāvas soda naudas.
Pietiek arī informējis, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde pēc Pietiek pārstāvja iesnieguma saņemšanas sākusi resorisko pārbaudi, lai izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar Getliņu nomas līguma iespējamo mainīšanu ar atpakaļejošu datumu uzņēmuma Ekodoktrīna interesēs. Pārbaude vēl nav beigusies.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
