Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Edmunda Sprūdža vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nespēj sniegt skaidras atbildes uz lielāko daļu no jautājumiem par tās šaubīgo 11 570 latus vērto publiskās runas, komunikācijas un etiķetes kursu iepirkumu. Publicējam gan ministrijai nosūtīto oficiālo iesniegumu, gan atbildi, kuras sagatavošana tai prasījusi apaļu mēnesi laika.

"Šā gada 29. septembrī ziņu aģentūra LETA publicējusi šādu informāciju:

"VARAM augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem mācīs publisko runu, komunikāciju un etiķeti

Rīga, 29.sept., LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem organizēs kursus par publisko runu, komunikāciju un etiķeti, liecina informācija ministrijas mājaslapā.

Līgums par kursu pasniegšanu ir noslēgts ar uzņēmumu "Triviums", un ministrija šim mērķim atvēlēs 11 570 latus. Atklāts iepirkuma konkurss kursu organizēšanai netika organizēts, bet ministrija bija uzaicinājusi konkrētus uzņēmumus piedalīties šajā iepirkuma konkursā. Uzaicinājumi vēl bez SIA "Triviums" tika izsūtīti arī SIA "Komercizglītības centrs" un SIA "Mistru media", taču abi uzņēmumi atsūtīja ministrijai atteikumu dalībai iepirkumā. Savukārt SIA "Triviums" šādu kursu organizēšanu piedāvāja par 11 570 latiem.

Prasībās kursu pasniedzējiem VARAM bija norādījusi, ka publiskās runas pasniedzējam ir jābūt augstākajai izglītībai sociālo, humanitāro vai mākslas zinātņu jomā, kā arī jābūt praktiskai darba pieredzei pēdējo trīs gadu laikā, pasniedzot publisko uzstāšanos, runas mākslu un mediju treniņu vadīšanā dažādām auditorijām. Savukārt komunikācijas un etiķetes pasniedzējiem ir jābūt ne tikai pieredzei šajā jomā pēdējo trīs gadu laikā, bet jābūt arī pieredzei iepriekšējo trīs gadu laikā darbā ar starptautisko sabiedrību. Tāpat jābūt teicamām angļu valodas zināšanām profesionāla lietotāja līmenī.

Informācija uzņēmuma mājaslapā liecina, ka lietišķās etiķetes kursu laikā tiks aplūkoti jautājumi par lietišķo komunikāciju, veiksmīgu pirmā iespaida radīšanu, apģērbu un uzvedību dažādos formālos un neformālos pasākumus. Tikmēr komunikācijas kurss ir orientēts uz dalībnieku personīgo fizisko komunikatīvo resursu attīstīšanu. Šo kursu mērķis ir palīdzēt justies brīvi un komfortabli gan lietišķā sarunā, gan atbildīgā prezentācijā, gan arī jebkurā citā saskarsmē. Publiskās runas kursi paredzēti, lai iemācītos, kā publiski runāt un uzstāties, lai nodibinātu saikni ar klausītāju, noturētu to uzmanību. Šī kursa laikā ir paredzētas arī praktiskās nodarbības, piemēram, runas treniņi, ieraksts radio studijā, kā arī video."

Ar šo vēlos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kuras tieši VARAM amatpersonas piedalīsies minētajos kursos?

2) kāpēc izvēlētas tieši šīs amatpersonas?

3) kurš izvēlējis tieši šīs amatpersonas?

4) kādi kritēriji izmantoti šo amatpersonu atlasei?

5) kādi etiķetes neievērošanas gadījumi, publiskās runas izgāšanās utml. fiksēti katrai no šīm amatpersonām, kas tieši tos fiksējis, kad tieši tos fiksējis?

6) kādas atbildīgas prezentācijas pēdējā gada laikā sniegusi katra no šīm amatpersonām?

7) kādas atbildīgas prezentācijas tuvākā gada laikā plānotas katrai no šīm amatpersonām?

8) kā tieši tika izvēlēti uzņēmumi aprakstītā pakalpojuma sniegšanai?

Pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus."

"Par apmācībām VARAM personālam

Atbildot uz Jūsu 01.10.2013. vēstuli par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - ministrija) darbinieku apmācību, informējam, ka ministrija ar SIA „TRIVIUMS apmācība" ir noslēgusi līgumu par 38 ministrijas augstākā un vidējā līmeņa vadītāju apmācību. Uzņēmums tika izraudzīts saskaņā ar Publiskā iepirkuma likumā noteikto kārtību. Piedāvājums piedalīties iepirkumā tika izsūtīts trim uzņēmumiem, kuri izvēlēti kā līdzīgu pakalpojumu sniedzēji (pēc uzņēmumu mājas lapās internetā publicētās informācijas).

Šo mācību mērķis ir stiprināt un pilnveidot ministrijas vadošo darbinieku uzstāšanās, prezentēšanas, komunikācijas prasmes, veicināt darbiniekiem nepieciešamās pieredzes uzkrāšanu. Šajos kursos piedalās valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki, departamentu direktori, departamentu direktoru vietnieki un nodaļu vadītāji. Tās ir amatpersonas, kurām ikdienā savu tiešo pienākumu izpildē regulāri jāprezentē ministrijas viedokli dažādās sanāksmēs, konferencēs, intervijās - žurnālistiem, sadarbības partneriem — nevalstiskajām organizācijām. Ministrijas struktūrvienību galvenā atbildība ir nozaru politikas veidošana, tai skaitā normatīvo aktu izstrāde, tādējādi departamentu vadītājiem ir jāpiedalās tiesību aktu projektu saskaņošanas sanāksmēs, Ministru kabineta sēdēs un Saeimā. Tāpat ministrija regulāri organizē un piedalās semināros, konferencēs, starptautiskos forumos u.c. pasākumos. 2015.gadā Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, kad ministrijas darbiniekiem būs jāorganizē, jāpiedalās un jāvada Eiropas Savienības Padomes formālo un neformālo darba grupu sanāksmes, kā arī jāuzņem Eiropas Savienības valstu delegācijas. Tādējādi minētās kompetences būs īpaši nepieciešamas.

Lai darbinieki komunikācijā justos brīvi, komfortabli, veiksmīgi sagatavotos un nodrošinātu kvalitatīvu pasākumu norisi, uzskatām, ka būtisks priekšnosacījums ir atbilstošas darbinieku zināšanas, prasmes un pieredze.

Ministrijas darbinieku kvalifikācijas, zināšanu un prasmju paaugstināšana sekmīgai iestādes mērķu nodrošināšanai, ir svarīgs un nepieciešams ieguldījums mūsu iestādes cilvēkresursos.

Ar cieņu,

A.Antonovs

Valsts sekretārs"

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...